Budžeta komisija: Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņš būs pieci gadi
Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņu no līdzšinējiem sešiem gadiem plānots saīsināt līdz pieciem gadiem. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā otrdien, 12. novembrī, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Latvijas Bankas likumā.
Piecu gadu termiņu plānots noteikt arī bankas prezidenta vietniekam un padomes locekļiem, un viena un tā pati persona šajos amatos varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Šāda kārtība atbilstu vispārpieņemtajai praksei un normatīvajiem aktiem, kas paredz iestāžu vadītāju iecelšanu amatā uz pieciem gadiem, iepriekš pauda komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.
Patlaban Latvijas Bankas prezidenta, viņa vietnieka vai padomes locekļu pilnvaru termiņš ir seši gadi, un šos amatus var ieņemt neierobežotu termiņu skaitu.
Likumprojekts paredz, ka līdzšinējais Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis savus amata pienākumus varēs pildīt līdz sešu gadu pilnvaru laika beigām vai brīdim, kad Saeima viņus ir atbrīvojusi no amata.
Tāpat grozījumi paredz samazināt valdes locekļu skaitu no sešiem līdz četriem, un tas rosināts, lai varētu optimizēt Latvijas Bankas administratīvo pārvaldību. Plānots, ka šāda kārtība stāsies spēkā nākamā gada 1.martā.
Ar likuma grozījumiem paredzēts uzdot Ministru kabinetam līdz nākamā gada oktobra beigām sagatavot un iesniegt Saeimā likuma grozījumus, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai. Deputāti iepriekš arī lēma lūgt valdību Saeimā iesniegt izvērtējumu par FKTK pievienošanu centrālajai bankai. Plānotajā apvienošanas procesā būs jāievēro monetārās politikas, finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarība, pauda Bondars.
Par Latvijas Bankas likuma grozījumiem galīgajā lasījumā Saeimā plānots lemt 21.novembrī, informē komisijas priekšsēdētājs.
Vēl par tēmu:
Uzņēmumu noskaņojums uzlabojas – pirmajā ceturksnī pieaudzis izsniegtā finansējuma apmērs
Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai ir izsniegusi finansējumu 33,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 25% vairāk nekā attiecīgajā...
Lasīt tālākPieprasījums aug, cenas kāpj – vai šis ir īstais brīdis iegādāties mājokli?
Laikā no 2015. līdz 2024. gadam mājokļu cenas Eiropas Savienībā pieaugušas vidēji par 53 %, liecina Eurostat dati1. Arī Latvijā mājokļu cenas turpina kāpt: saskaņā ar Centrālās statistikas...
Lasīt tālākAiz sapņu mājokļa durvīm paveras skaudra aina: kļūdas mājokļa un zemes iegādē
Atrodot šķietami ideālu īpašumu, bieži vien cilvēki skatās uz to ar “rozā brillēm”, nepievēršot uzmanību detaļām, kas pēcāk var izvērsties par būtiskām un dārgām problēmām....
Lasīt tālākCeļojumu apdrošināšana – drošības spilvens, kas var izglābt gan atvaļinājumu, gan budžetu
Šogad atvaļinājumu sezona līdz ar dažādiem svētkiem sākusies jau martā, un, tuvojoties vasarai, tas nozīmē arī arvien aktīvākus ceļojumus ārpus valsts vai arī tepat uz vietas Latvijā....
Lasīt tālākKIB: nebanku sektorā biežāk aizņemas iedzīvotāji ar sliktāku kredītreitingu
Salīdzinot datus par iedzīvotāju kredītreitingu brīdī, kad tiek noslēgts aizdevuma līgums, banku un nebanku sektorā redzams ievērojams kontrasts. Lielākajai daļai – 60 % – banku klientu...
Lasīt tālākFM: Digitālā eiro plaša ieviešana stiprinās Eiropas suverenitāti
Pirmdien, 12. maijā, Briselē notiekošajā Eirogrupas sanāksmē Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne un ministrijas pārstāvji piedalās diskusijās par jautājumiem, kas skar...
Lasīt tālākNekrāt var atļauties tikai turīgi cilvēki – kāpēc tā?
Laikā, kad vērtspapīru tirgus piedzīvo vētrai raksturīgu viļņošanos, pieaug iedzīvotāju bažas par savu uzkrājumu drošību un ieguldītās naudas nākotni. Ne velti savu augstāko līmeni...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Baltijas iedzīvotājs uzskata, ka elektroauto ir pārāk dārgi
Lai arī elektroauto kļūst arvien populārāki, augstā cena joprojām ir galvenais šķērslis, kas attur no to iegādes, liecina Citadele Leasing veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja. Salīdzinājumā...
Lasīt tālākLatvijā otrs augstākais strādājošo pensionāru īpatsvars Eiropas Savienībā
Lai gan lielākā daļa eiropiešu, sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, dodas pelnītā atpūtā, Latvijā 44,2% iedzīvotāju, kas saņem pensiju vecumā līdz 74 gadiem, turpina savas darba...
Lasīt tālākPieaug interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi
Šī gada pirmajā ceturksnī vērojama pieaugoša interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi – piektdaļu (26 %) no kopējā izsniegtā hipotekāro kredītu apjoma veido Zaļais hipotekārais...
Lasīt tālāk