Vasarā īpašuma uzlabošanā iegulda teju katrs Latvijas iedzīvotājs; visvairāk – vīrieši

Vasara nav tikai atpūtas un ceļojumu sezona – tā ir arī aktīvākais īpašumu labiekārtošanas laiks. Bankas Citadele veiktajā aptaujā noskaidrots, ka Latvijā 70 % aptaujāto vasarā veic dažādus īpašuma uzlabošanas un labiekārtošanas darbus, un katrs otrais (54 %) iegulda līdz 700 eiro. Visvairāk šim mērķim tērē vīrieši un lielākos ieguldījumus plāno veikt Vidzemes un Zemgales iedzīvotāji.
Ieguldījumus līdz 1000 eiro īpašuma uzlabošanā plāno veikt tikai 10% respondentu un pavisam maz (7 %) ir to, kuri gatavi šim nolūkam tērēt 1500 eiro un vairāk. Tāda pati situācija ir Igaunijā. Turpretī Lietuvā katrs ceturtais (26 %) īpašuma labiekārtošanai plāno atvēlēt virs 1000 eiro un vairāk.
“Dati rāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju vasarā veic īpašuma uzlabošanas darbus, biežāk izvēloties nelielus ieguldījumus. Tomēr mēs novērojam, ka palielinās interese arī par būtiskākiem uzlabojumiem – īpaši situācijās, kad ar saviem līdzekļiem nepietiek. To apliecina mūsu statistika: vasaras mēnešos pieaug pieteikumu skaits mazajiem mājokļa kredītiem – šogad to ir par aptuveni 55 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Vidējā aizdevuma summa sasniedz 8000 eiro, un visbiežāk šie līdzekļi tiek izmantoti remontdarbiem vai īpašuma renovācijai,” Artis Zeiļa, bankas Citadele sadarbības partneru attiecību vadītājs.
Tēriņi mājoklim dzimumu un vecuma griezumā
Ieguldījumus īpašumā, kas pārsniedz 1500 eiro, vīrieši veic teju divas reizes biežāk nekā sievietes, un šī tendence ir vērojama visās Baltijas valstīs. Savukārt Latvijā sievietes biežāk nekā vīrieši pieturas pie mazākiem izdevumiem, īpašuma labiekārtošanai tērējot vidēji līdz 300 eiro, liecina bankas Citadele aptaujas dati.
Aptuveni puse jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem visās Baltijas valstīs atzīst, ka īpašuma uzlabošanā neiegulda vispār. Visticamāk, tas ir saistīts ar īpašumtiesību neesamību, zemākiem ienākumiem un citām prioritātēm. Datu analīze rāda, ka interese par mājokļa labiekārtošanu palielinās līdz ar vecumu.
Kā īpašumos šovasar ieguldīs reģionos?
Šovasar lielākus ieguldījumus īpašuma labiekārtošanā – virs 1500 eiro – plāno veikt Vidzemes (13 %) un Zemgales (11 %) respondenti, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā citos reģionos.
Tikmēr Latgalē raksturīgāki pieticīgāki tēriņi. Vidēji katrs ceturtais aptaujātais paredz tērēt ne vairāk kā 100 vai 300 eiro.
Vismazāk ieinteresēti īpašuma labiekārtošanā ir Rīgas reģiona respondenti – 37 % šovasar neplāno šādiem mērķiem tērēt vispār.
Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada jūlijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālāk