• Tweet

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien, 25.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, kas paredz vairākus pasākumus, lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu finanšu un kapitāla tirgū.

Ar grozījumiem plānots paplašināt FKTK funkcijas, nosakot, ka tās darbības mērķis ir arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana. Izmaiņas, vienlaikus saglabājot arī līdzšinējo darbības mērķi par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību un finanšu stabilitāti, rosinātas, ņemot vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku finanšu sektorā.

Tāpat ar grozījumiem plānots precizēt līdzšinējās FKTK funkcijas un atbildību “netīrās naudas atmazgāšanas” novēršanas, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju ievērošanā finanšu un kapitāla tirgū.

Ņemot vērā vispārpieņemto praksi iestāžu vadītājus amatā iecelt uz pieciem gadiem, likumprojekta autori Finanšu ministrijā rosina mainīt FKTK pārvaldības modeli. Grozījumi paredz, ka komisijas priekšsēdētāju un padomes locekļus amatā uz pieciem gadiem iecels Saeima pēc Ministru kabineta (MK) ieteikuma. Plānots, ka pretendentus MK izvēlēsies atklātā konkursā un viena un tā pati persona par priekšsēdētāju vai padomes locekli varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Līdz šim FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā uz sešiem gadiem iecēla Saeima pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas prezidenta kopīga priekšlikuma. Savukārt citus padomes locekļus amatā iecēla FKTK priekšsēdētājs. Iepriekš nebija noteikts, cik termiņus pēc kārtas attiecīgās personas amatu var ieņemt.

Likumprojekts arī paredz papildināt prasības pretendentiem, kas kandidē uz FKTK priekšsēdētāja vai padomes locekļa amatu, un personai cita starpā būs jābūt Latvijas pilsonim ar augstāko izglītību un jurista, ekonomista vai finanšu vadības kvalifikāciju, tai jāpārvalda latviešu valoda un vismaz divas svešvalodas, kā arī jāatbilst noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Tāpat paredzēts precizēt kārtību, kādā FKTK priekšsēdētāju vai padomes locekli var atbrīvot no amata pirms noteiktā termiņa. Plānots, ka komisijas padomes locekli varēs atstādināt, ja būs anulēta pieeja valsts noslēpumam, kā arī pēc 10 Saeimas deputātu ierosinājuma.

Likumu arī plānots papildināt ar nosacījumu, ka FKTK amatpersonas un darbinieki, īstenojot normatīvajos aktos paredzētos uzdevumus, nav atbildīgi par tiesisko lēmumu radītajām sekām finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un trešajām personām.

Plānots, ka līdzšinējais FKTK priekšsēdētājs, viņa vietnieks un padomes locekļi savus amata pienākumus pildīs līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai.

Budžeta komisija šodien lēma virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā arī saistītus grozījumus Kredītiestāžu likumā, kā arī atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts noslēpumu”, un vienojās aicināt Saeimu likumprojektus iekļaut 2.maija parlamenta sēdes darba kārtībā, informēja komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

Foto: F64