• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed

2018.gada 31.maijā Saeimā norisinājās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kurā tika apspriests likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Grozījumi). Grozījumu tālākā virzība ar izmaiņām ir izraisījusi ažiotāžu sabiedrībā.

Likumprojekta paredzētās izmaiņas galvenokārt ir saistītas ar jauno izglītības mācība satura ieviešanu un sešgadnieku pamatizglītības gaitu uzsākšanu 1.klasē. Jaunā mācību satura, jeb kompetenču izglītības būtība ir ieviest Latvijā tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai vecumā no 1,5 līdz 18, 19 gadiem, kā rezultātā skolēni gūtu dzīvei 21. gadsimtā nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes.

Piedaloties Saeimas komisijas sēdē, pārsteidza Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nostāja šo grozījumu izskatīšanā, respektīvi – tos grozījumus, ko virzīja IZM, tika traktēti kā ļoti nepieciešami, bet tie priekšlikumi, kurus iesniedza Saeimas deputāti un citas organizācijas, absolūti “nepareizi”.

Izskanējusī informācija, ka kāds no politiskiem spēkiem “noraka” kompetenču projektu ir absolūti nepatiesa. Pats personīgi piedalījos sanāksmēs par Vispārājā izglītības likuma grozījumiem, un kopā ar Saeimas deputātiem, izglītības organizācijām un speciālistiem meklējām labākos risinājumus, kādi varētu uzlabot Latvijas izglītības sistēmu un celt vispārējās izglītības kvalitāti.

Lēmums pret sešgadnieku došanos uz skolu nekādā ziņā nav saistīts ar jauno uz kompetencēm balstīto mācību satura ieviešanu. Kāpēc? Somijā (valsts no kuras mēs mēģinām šo reformas ieviešanu aizgūt) arī ir šis apmācību modelis, taču skolas gaitas bērni uzsāk no septiņu gadu vecuma. Kompetenču izglītību pedagogi var sākt īstenot gan divos, četros, desmit, trīspadsmit, u.t.t. gados. Tas nav atkarīgs no bērna vecuma, bet gan no pedagoga, uz kuru tieši būtu nepieciešams vērst vislielāko uzmanību, nevis uz sešgadnieku skolas gaitu sākšanu. Līdz ar to varu secināt, ka bērnu vecumposma jautājums nekādā ziņā nevar un nedrīkst būt saistīts ar kompetenču izglītības ieviešanu.

Ažiotāžu ir izraisījis jautājums par vispārējo vidējo izglītību. Komisijas sēdē tika nobalsots par Vispārējās izglītības likuma 42.panta atstāšanu likumā. IZM ministrs Kārlis Šadurskis šobrīd “spekulē”, ka tika “norakta” kompetenču izglītības reforma vidusskolu posmā. Šis pants neliedz īstenot dažnedažādas programmas, ir tikai jāzina pamatprincipus, kā tas notiks, taču pašreiz skaidrības nav par to kāda mācību satura joma tiks radīta, kādas būs izmaiņas mācību plānā, veicot jaunā satura apmācību. Lai atbalstītu 42.panta izslēgšanu no likuma ir nepieciešama skaidra vīzija par plānotām izmaiņām mācību programmas izveidošanā un priekšmetu pasniegšanā. Mans personiskais viedoklis ir, ka likuma pants varētu būt traktēts sekojoši: Izglītības iestādes ir tiesīgas izstrādāt vispārējās vidējās izglītības programmas dažādos virzienos un mācību jomās, ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātās vadlīnijas, kurās nosaka mācību stundu plānu un stundu skaitu pa priekšmetu grupām un mācību jomām. Tas atrisinātu neskaidrības par vidusskolas posma mācību satura īstenošanu. Neatbildēts jautājums ir par Centralizētiem jautājumiem. Kā tie tiks plānoti – pa līmeņiem (ja skolēni izvēlas citus priekšmetus nevis matemātiku, latviešu valodu, angļu valodu) vai visiem tomēr būs vienādi (līdz ar to kādi būs pamatpriekšmeti?).

Un noslēgumā – Saeimas komisijas izskatītie grozījumi un to turpmākā virzība šādā versijā nodrošina jaunā mācību satura ieviešanu skolā un šis projekts nav “norakts”. Līdz 2020. gadam ir laiks, lai sagatavotu jau gatavu un kvalitatīvu produktu (uzsveru – kvalitatīvu), un tikai tad veiktu izmaiņas likumos.

Žēl, ka nenotiek publiskas diskusijas, kurās iesaistītos gan IZM, gan vecāku pārstāvji, gan sabiedrība, jo tikai tad varētu izprast, kāpēc visām iesaistītām pusēm ir pretargumenti. Skolai jākļūst modernai, skolotājiem “jāizkāpj no savas komforta zonas”, bet IZM ir jāspēj pieņemt arī citi loģiski ierosinājumi, nevis redzēt tikai reformas “ļaundarus” visapkārt.

Foto: Pixabay

942 skatījumi




Video

Valsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē

26/04/2024

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...

Lasīt tālāk
Video

Tuvākajā nedēļā gaidāms silts laiks

26/04/2024

Šīs nedēļas sākumā valstī laika apstākļus noteica aktīva ciklonu darbība, līdzi nesot intensīvus nokrišņus un brāzmainu vēju. Tā kā Latvijā aizvadītajās dienās saglabājās aukstā...

Lasīt tālāk
Video

Ārlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu

24/04/2024

Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...

Lasīt tālāk
Video

Siliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma

24/04/2024 | Autors: Labdien.lv redakcija

Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...

Lasīt tālāk
Video

Skolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu

24/04/2024

No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...

Lasīt tālāk
Video

Valdība rosina iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas Nacionālo bruņoto spēku rindās uzņemt arī ārvalstu pilsoņus

23/04/2024

Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā...

Lasīt tālāk
Video

Jauno Latvijas Universitātes kodolu veidos sešas fakultātes

23/04/2024

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome pirmdien, 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot...

Lasīt tālāk
Video

Valsts prezidents iesniedz grozījumus Augstskolu likumā

22/04/2024

22. aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis Saeimas Prezidijam vēstuli par grozījumiem Augstskolu likumā, lai novērstu normatīvajā regulējumā pastāvošās neskaidrības...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas sākumā gaidāms sniegs, bet brīvdienās atgriezīsies siltāks laiks

22/04/2024

Nedēļas pirmā puse būs nokrišņiem bagāta un vējaina - jau pirmdien daudzviet būs sagaidāma snigšana, kuras rezultātā vietām atkārtoti izveidosies sniega sega vairāku centimetru biezumā. Pirmdien...

Lasīt tālāk
Video

Saeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži

19/04/2024

Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...

Lasīt tālāk