Bijušais Ikšķiles vidusskolas direktors: Kompetenču izglītība nesākas ar vecumposma noteikšanu

2018.gada 31.maijā Saeimā norisinājās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kurā tika apspriests likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Grozījumi). Grozījumu tālākā virzība ar izmaiņām ir izraisījusi ažiotāžu sabiedrībā.
Likumprojekta paredzētās izmaiņas galvenokārt ir saistītas ar jauno izglītības mācība satura ieviešanu un sešgadnieku pamatizglītības gaitu uzsākšanu 1.klasē. Jaunā mācību satura, jeb kompetenču izglītības būtība ir ieviest Latvijā tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai vecumā no 1,5 līdz 18, 19 gadiem, kā rezultātā skolēni gūtu dzīvei 21. gadsimtā nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes.
Piedaloties Saeimas komisijas sēdē, pārsteidza Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nostāja šo grozījumu izskatīšanā, respektīvi – tos grozījumus, ko virzīja IZM, tika traktēti kā ļoti nepieciešami, bet tie priekšlikumi, kurus iesniedza Saeimas deputāti un citas organizācijas, absolūti “nepareizi”.
Izskanējusī informācija, ka kāds no politiskiem spēkiem “noraka” kompetenču projektu ir absolūti nepatiesa. Pats personīgi piedalījos sanāksmēs par Vispārājā izglītības likuma grozījumiem, un kopā ar Saeimas deputātiem, izglītības organizācijām un speciālistiem meklējām labākos risinājumus, kādi varētu uzlabot Latvijas izglītības sistēmu un celt vispārējās izglītības kvalitāti.
Lēmums pret sešgadnieku došanos uz skolu nekādā ziņā nav saistīts ar jauno uz kompetencēm balstīto mācību satura ieviešanu. Kāpēc? Somijā (valsts no kuras mēs mēģinām šo reformas ieviešanu aizgūt) arī ir šis apmācību modelis, taču skolas gaitas bērni uzsāk no septiņu gadu vecuma. Kompetenču izglītību pedagogi var sākt īstenot gan divos, četros, desmit, trīspadsmit, u.t.t. gados. Tas nav atkarīgs no bērna vecuma, bet gan no pedagoga, uz kuru tieši būtu nepieciešams vērst vislielāko uzmanību, nevis uz sešgadnieku skolas gaitu sākšanu. Līdz ar to varu secināt, ka bērnu vecumposma jautājums nekādā ziņā nevar un nedrīkst būt saistīts ar kompetenču izglītības ieviešanu.
Ažiotāžu ir izraisījis jautājums par vispārējo vidējo izglītību. Komisijas sēdē tika nobalsots par Vispārējās izglītības likuma 42.panta atstāšanu likumā. IZM ministrs Kārlis Šadurskis šobrīd “spekulē”, ka tika “norakta” kompetenču izglītības reforma vidusskolu posmā. Šis pants neliedz īstenot dažnedažādas programmas, ir tikai jāzina pamatprincipus, kā tas notiks, taču pašreiz skaidrības nav par to kāda mācību satura joma tiks radīta, kādas būs izmaiņas mācību plānā, veicot jaunā satura apmācību. Lai atbalstītu 42.panta izslēgšanu no likuma ir nepieciešama skaidra vīzija par plānotām izmaiņām mācību programmas izveidošanā un priekšmetu pasniegšanā. Mans personiskais viedoklis ir, ka likuma pants varētu būt traktēts sekojoši: Izglītības iestādes ir tiesīgas izstrādāt vispārējās vidējās izglītības programmas dažādos virzienos un mācību jomās, ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātās vadlīnijas, kurās nosaka mācību stundu plānu un stundu skaitu pa priekšmetu grupām un mācību jomām. Tas atrisinātu neskaidrības par vidusskolas posma mācību satura īstenošanu. Neatbildēts jautājums ir par Centralizētiem jautājumiem. Kā tie tiks plānoti – pa līmeņiem (ja skolēni izvēlas citus priekšmetus nevis matemātiku, latviešu valodu, angļu valodu) vai visiem tomēr būs vienādi (līdz ar to kādi būs pamatpriekšmeti?).
Un noslēgumā – Saeimas komisijas izskatītie grozījumi un to turpmākā virzība šādā versijā nodrošina jaunā mācību satura ieviešanu skolā un šis projekts nav “norakts”. Līdz 2020. gadam ir laiks, lai sagatavotu jau gatavu un kvalitatīvu produktu (uzsveru – kvalitatīvu), un tikai tad veiktu izmaiņas likumos.
Žēl, ka nenotiek publiskas diskusijas, kurās iesaistītos gan IZM, gan vecāku pārstāvji, gan sabiedrība, jo tikai tad varētu izprast, kāpēc visām iesaistītām pusēm ir pretargumenti. Skolai jākļūst modernai, skolotājiem “jāizkāpj no savas komforta zonas”, bet IZM ir jāspēj pieņemt arī citi loģiski ierosinājumi, nevis redzēt tikai reformas “ļaundarus” visapkārt.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
VK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākUz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h
Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments informē, ka ceturtdien, 2. aprīlī, uz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h. Zīmju nomaiņu...
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākLieldienās ikviens aicināts uz plašu kultūras pasākumu programmu Rīgā
Ar plašu pasākumu programmu, kas iekļauj koncertus, radošās darbnīcas, šūpošanos un citas aktivitātes, galvaspilsētā kopā svinēsim Lieldienas. Koncerti Lielajā piektdienā Lielajā piektdienā,...
Lasīt tālāk