Bez valsts atbalsta elektroenerģijas rēķinu apmaksai virkne uzņēmumu būs spiesti pārtraukt darbību

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas lielākā darba devēju organizācija Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vērš valdības uzmanību, ka elektroenerģijas izmaksu pieaugums uzņēmumiem ir tik liels, ka bez valsts atbalsta izmaksu segšanai, virkne uzņēmumu būs spiesti savu darbību pārtraukt.
Energoresursu cenas turpina pieaugt un jau šobrīd uzņēmēji gatavojas sarežģītai ziemai, nespējot prognozēt ne turpmākās izmaksas, ne energoresursu pieejamību. Daļa uzņēmumu savu darbību turpina uz attīstībai paredzēto līdzekļu rēķina, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Jau šobrīd daudzi uzņēmumi spiesti samazināt savu darbību vai strādāt ar pārtraukumiem, taču izmaksām turpinot pieaugt, daudziem biznesiem darbību var nākties pārtraukt. Darbības pārtraukšanas gadījumā, negatīvas sekas skars gan preču un pakalpojumu saņēmējus, gan uzņēmumu darbiniekus, gan Latvijas konkurētspēju, eksportu un ekonomiku kopumā. Valsts atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanai ļautu saglabāt Latvijas uzņēmumu darbību un neievest valsti vēl dziļākā krīzē.
LTRK prezidents Aigars Rostovskis komentē: “Šobrīd, kad energoresursu cenas ir sasniegušas nebijušus augstumus Krievijas kara Ukrainā un citu faktoru dēļ, noteikti ir nepieciešams atbalsts visiem uzņēmējiem un atbalsta apmēram ir jābūt tādam, lai energoresursu cenas Latvijā būtu līdzīgas kā tuvākajā reģionā – Baltijā, Polijā, Skandināvijā un citur. Jo mūsu uzņēmēji konkurē ar šī reģiona uzņēmējiem. Ja Latvijā energoresursu cenas būs ievērojami augstākas, tad ir liels risks, ka mēs varam zaudēt konkurences cīņā un tas var novest pie bankrotiem un tā, ka mūsu uzņēmumus pārpirks ārzemnieki. Tāpat Latvija var zaudēt eksporta tirgus, jo patērētāji var nebūt gatavi iegādāties preces par ievērojami augstāku cenu, un tad jāstrādā ar zaudējumiem, vai eksporta tirgi tiek pazaudēti. Tāpēc šobrīd ir svarīga valsts intervence. Protams, šai intervencei jābūt terminētai, līdz brīdim, kad energoresursu cenas stabilizēsies visā reģionā.”
LDDK prezidents Andris Bite stāsta: “Hiperaugstās energoresursu cenas ir bijusi nepatīkama ziņa lielai daļai Latvijas uzņēmumu, kas liek strauji pārskatīt tuvākās darbības plānus. Tāpēc šajā turbulentajā laikā, savlaicīgs un atbilstošs atbalsts gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem ir akūti nepieciešams. Kopā ar Ekonomikas ministriju jau esam izdebatējuši svarīgākās detaļas, tāpēc atbalstām ministrijas priekšlikumu pa atbalstu visiem uzņēmumiem. Tagad svarīgi, lai gan politiķu sadarbības sanāksme, gan Ministru kabineta locekļi to izskata un pieņem, saprotot situācijas nopietnību, kad daudzi Latvijas uzņēmumi ir starp “būt vai nebūt”.”
Par noskaņojumu uzņēmēju vidū runā AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis: “Turpinoties energoresursu cenu straujajam kāpumam, tiek būtiski ietekmēta Latvijas energoietilpīgo uzņēmumu spēja konkurēt eksporta tirgos Eiropas Savienībā un jo īpaši – ārpus tās. Dzirdam, ka izskan aicinājumi Eiropas Savienībā noteikt kopīgus energoresursu cenu griestus. Kamēr šāds lēmums Briselē nav pieņemts, ir jācenšas spert visi iespējamie soļi nacionālā līmenī, lai stabilizētu straujo izmaksu pieaugumu. Citādi energoietilpīgo uzņēmumu attīstība vai pat saimnieciskā darbībā var tikt būtiski kavēta. Arī “Latvijas Finiera” gadījumā atsevišķas ražošanas struktūrvienības ir apdraudētas.”
Vēl par tēmu:
Faktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākVairāk nekā ceturtdaļa Latvijas uzņēmumu neuzskata kiberdrošību par prioritāti
Kiberuzbrukumu skaits pieaug un apdraudējumu līmenis 2025. gadā Latvijā bija augstākais kāds jebkad redzēts, ziņo CERT. Vienlaikus vēl aizvien ir uzņēmumi, kuriem kiberdrošības jautājumi...
Lasīt tālākRīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu
2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...
Lasīt tālākVeikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
[caption id="attachment_34652" align="alignnone" width="300"] Being part of a white collar environment[/caption] Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma...
Lasīt tālākStājas spēkā jauns rotaļlietu drošuma regulējums
2026. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā (ES) ir stājies spēkā jauns rotaļlietu regulējums, kas ievērojami pastiprinās prasības rotaļlietu drošībai un aizsardzībai. Eiropas parlamenta...
Lasīt tālākNegūstot atbildes uz jautājumiem, pasažieru pārvadātāji pamet tikšanos ar satiksmes ministru
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un pārvadātāji šodien pameta tikšanos ar satiksmes ministru Ati Švinku, jo neieguva apliecinājumu ministra izpratnei par nozares problēmām un...
Lasīt tālākVairumā pārbaudīto kosmētikas piedāvājumu internetā trūkst obligātās informācijas
Ņemot vērā, ka kosmētikas līdzekļu tirdzniecība arvien biežāk notiek tiešsaistē, 2025. gadā Veselības inspekcija veica tematisko kontroli, pārbaudot, kāda informācija par kosmētikas...
Lasīt tālāk6. janvārī stājas spēkā vienotais būves reģistrācijas pakalpojums – ātrāka, lētāka, digitāla būvju reģistrācija
No otrdienas, 2026. gada 6. janvāra, iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieejams vienotais būves reģistrācijas pakalpojums, kura ieviešana būtiski samazinās birokrātisko slogu, vienkāršos pakalpojumu...
Lasīt tālāk92 % sieviešu savu finansiālo neatkarību uzskata par būtisku, 38 % ir galvenās pelnītājas ģimenē
Jaunākais “Novatore dzimumu līdztiesības barometrs” liecina, ka 92 % sieviešu ir svarīga sava finansiālā neatkarība, 38 % sieviešu atzīst, ka ir galvenās pelnītājas ģimenē.1 Starptautiskajā...
Lasīt tālāk