• Tweet

Krievijai nosakot importa aizliegumu zivju un zivju produkcijai no Latvijas un Igaunijas, krievu zivju nozares vadītāji steidz paplašināt savu daļu vietējā tirgū, pārmetot Baltijas konkurentiem mākslīgi pazeminātas cenas, vēsta ārvalstu mediji.

Jau vēstīts, ka Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests “Rosseļhoznadzor” no ceturtdienas, 4. jūnija, oficiāli aizliedzis zivju un zivju produkciju, tai skaitā šprotu un brētliņu konservu, importu no Latvijas un Igaunijas.

Dienesta paziņojums liecina, ka importa aizliegums attiecas uz visiem zivju produktiem no Latvijas un nenoteiktiem zivju produktiem no Igaunijas.

Savu lēmumu dienests skaidro ar zivju produktu apšaubāmo kvalitāti un veselībai bīstamās produkcijas ražošanu: “Baltijas jūrā, kurā brētliņas un reņģes tiek ievāktas, ūdenī ir augsta līmeņa piesārņojums ar toksiskām vielām,” norāda dienests.

Tikmēr aizliegums, kas attiecināms uz Baltijas valstīm, licis krievu zivju nozares vadītājiem steigt paplašināt savu daļu vietējā tirgū, apsūdzot Baltijas konkurentus par mākslīgi pazeminātām cenām.

Zivju pārstrādes rūpnīcas ir pilnībā gatavas aizstāt Latvijas un Igaunijas eksportu ar vietējo produkciju, norādot, ka Baltijas tautas monopolcenas centās izstumt krievu konkurentus no tirgus, jo, iekšzemes zivju cenas pieaugušas par 31 procentu, savukārt Latvijas un Igaunijas zivju produkcijas cenas palikušas gandrīz nemainīgas, pat neskatoties uz Krievijas noteikto pārtikas embargo.

Kamēr Krievijas vietējie ražotāji līksmo, Latvijas zivju produkcijas eksporta aizliegums nozīmē, ka ņemot vērā to, ka Krievijas tirgus ir galvenais Latvijas zivju konservu ražotājiem, atsevišķiem mūsu valsts uzņēmumiem darbība būs jāpārtrauc un daudzi cilvēki zaudēs darbu.

Tomēr apšaubīt eksporta aizliegumu liek fakts, ka ASV kolēģi nepiekrīt Krievijas kritikai attiecībā uz Latvijas produkcijas kvalitāti, un līdz ar to tiek pieļauts, ka eksporta ieviešana sakrīt ar Krievijas plāniem attīstīt vietējo ražošanu un šī brīža ģeopolitisko situāciju.

To intervijā LNT atzina arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, norādot, ka Krievijas vēršanās pret visu Latvijas zivrūpniecību nav adekvāta un tajā saskatāmi politiski iemesli.

Jau vēstīts, ka maija beigās, atsaucoties uz aizdomām par zivju konservu, tai skaitā šprotu, apšaubāmo kvalitāti un veselībai bīstamās produkcijas ražošanu, veiktas pārbaudes vairākos Latvijas un Igaunijas zivju pārstrādes uzņēmumos. Pārbaudēs piedalījās Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas un Armēnijas inspektori.

Pēc veiktajām pārbaudēm, secināts, ka produkcijas drošības sistēmas kontrole nav efektīva, līdz ar Krievija paziņojusi, ka ieviesīs zivju un zivju produktu importa aizliegumu.