Baltijā vislielākais finansiālais atbalsts jaunajām ģimenēm ir Igaunijā, vismazākais – Latvijā
Latvijā vecāki ar maziem bērniem saņem būtiski mazāku finansiālu atbalstu no valsts nekā vecāki Igaunijā un tas galvenokārt ir saistīts ar pabalstu izmaksa ilgumu, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais pabalstu sistēmas pētījums Baltijas valstīs.
Kopumā pie vienāda neto algas līmeņa – 350 latiem “uz rokas” – vecāki Latvijā līdz bērna divu gadu vecumam pabalstos saņem par 45% jeb gandrīz 2400 latiem mazāk nekā Igaunijā. Pēc nākamajā gadā plānotajām izmaiņām Latvijas pabalstu sistēmā, kad tiks paaugstināti pabalstu “griesti”, atšķirība starp pabalstu apmēru abās valstīs vidēja un augsta ienākuma ģimenēs samazināsies aptuveni par trešdaļu, tomēr ģimenēs ar zemiem ienākumiem joprojām būs tikpat liela.
Tik būtiska starpība starp valsts finansiālo atbalstu jaunajām ģimenēm ir saistīta ar to, ka Igaunijā vecāku pabalsts tiek izmaksāts līdz bērna pusotra gada vecumam, bet Latvijā – tikai līdz gadam.
“Šīs situācijas dēļ Latvijā daudzi vecāki ir spiesti atgriezties darba tirgū brīdī, kad bērns ir vienu gadu vecs. Tomēr rindas bērnudārzos un tas, ka grupiņās uzņem bērnus tikai no pusotra vai pat divu gadu vecuma, vecākiem rada grūtības nodrošināt bērna pieskatīšanu un ne reti arī lielus papildu izdevumus,” norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane.
Pētījumā konstatēts, ka arī Lietuvā valsts finansiālais atbalsts jaunajiem vecākiem kopumā ir lielāks nekā Latvijā, jo ir ieviestas izvēles normas, kas ļauj pašiem vecākiem lemt, vai pabalstu saņemt viena vai divu gadu periodā pēc bērna piedzimšanas. Izvēloties pabalstu saņemt ilgāk, ikmēneša pabalsts ir mazāks, tomēr kopumā divu gadu laikā saņemtā naudas summa ir vidēji par 13% lielāka nekā Latvijā. Turklāt Lietuvā viens no vecākiem, kas izvēlējies ar bērnu mājās palikt divus gadus, otrajā gadā var paralēli arī strādāt, nezaudējot pabalstu.
Arī Latvijā Institūta iepriekš veiktā jauno vecāku aptaujā divas trešdaļas respondentu atklāja, ka būtu gatavi saņemt mazāku ikmēneša pabalstu, bet ilgākā laika periodā.
Tāpat Baltijas pētījumā atklātas arī būtiskas atšķirības minimālajā vecāku pabalsta apmērā, kas Lietuvā ir divas reizes augstāks nekā Latvijā, savukārt Igaunijā sasniedz gandrīz 200 latu, kas ir divtik vairāk kā Lietuvā un četras reizes vairāk nekā Latvijā.
Pētījumu par valsts finansiālo atbalstu vecākiem un bērniem Baltijas valstīs Swedbank Privātpersonu finanšu institūts veicis šā gada septembrī, uz konkrētu ģimenes modeļu pamata aprēķinot atbalsta apmēru visās trīs valstīs. Aprēķini veikti ģimenēm, kas gaida pirmo bērnu, par laika periodu no grūtniecības līdz bērna divu gadu vecumam.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir no bankas neatkarīga struktūrvienība, kas, ņemot vērā savu ilggadējo pieredzi ārzemēs, strādā pie iedzīvotāju finanšu prasmju un zināšanu attīstības Latvijā. Institūts regulāri informē un izglīto sabiedrību par dažādiem ar naudu un ģimenes budžeta plānošanu saistītiem jautājumiem, veic pētījumus un līdzdarbojas dažādās valsts mēroga darba grupās.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākNaktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālākLatvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākTiesībsardze: sabiedriskā transporta finansējuma problēmas nedrīkst risināt uz bērnu un cilvēku ar invaliditāti rēķina
Tiesībsardze Karina Palkova iebilst pret ieceri samazināt sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti un uzsver, ka valsts budžeta problēmas nedrīkst...
Lasīt tālākAtsevišķās naktīs gaidāms neliels sals, vietām arī slapjš sniegs
Novembra pirmās nedēļas izskaņā lokāli austrumu rajonos novērotas pirmās slapja sniega pārslas un reģistrēta zemākā gaisa temperatūra novērojumu stacijās šosezon – Skrīveros naktī...
Lasīt tālākBrīvdienās laiks būs mierīgs, jaunnedēļ kļūs mazliet vēsāks
Novembra pirmā nedēļa ir iesākusies ar visai mierīgu laiku - vietām novērojām sīkus nokrišņus, atsevišķas naktis aizvadītas ar nelielu salu, vienīgi darba nedēļas beigās vējš piekrastē...
Lasīt tālākRīgā aizvadītas Valsts policijas dronu sacensības “Taktiskais pārspēks”
Šodien, 6. novembrī, aizvadītas nu jau otrās Valsts policijas organizētās bezpilota lidaparātu jeb dronu sacensības “Taktiskais pārspēks”. To mērķis bija pārbaudīt un pilnveidot bezpilota...
Lasīt tālākPieņemts lēmums par bezmaksas televīziju Latvijā – kas skatītājus sagaida nākamgad?
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) organizētajā konkursā komerciālajām televīzijām uz brīvajām vietām bezmaksas zemes apraidē Latvijas teritorijā noskaidroti...
Lasīt tālāk