Baltijā vislielākais finansiālais atbalsts jaunajām ģimenēm ir Igaunijā, vismazākais – Latvijā
Latvijā vecāki ar maziem bērniem saņem būtiski mazāku finansiālu atbalstu no valsts nekā vecāki Igaunijā un tas galvenokārt ir saistīts ar pabalstu izmaksa ilgumu, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais pabalstu sistēmas pētījums Baltijas valstīs.
Kopumā pie vienāda neto algas līmeņa – 350 latiem “uz rokas” – vecāki Latvijā līdz bērna divu gadu vecumam pabalstos saņem par 45% jeb gandrīz 2400 latiem mazāk nekā Igaunijā. Pēc nākamajā gadā plānotajām izmaiņām Latvijas pabalstu sistēmā, kad tiks paaugstināti pabalstu “griesti”, atšķirība starp pabalstu apmēru abās valstīs vidēja un augsta ienākuma ģimenēs samazināsies aptuveni par trešdaļu, tomēr ģimenēs ar zemiem ienākumiem joprojām būs tikpat liela.
Tik būtiska starpība starp valsts finansiālo atbalstu jaunajām ģimenēm ir saistīta ar to, ka Igaunijā vecāku pabalsts tiek izmaksāts līdz bērna pusotra gada vecumam, bet Latvijā – tikai līdz gadam.
“Šīs situācijas dēļ Latvijā daudzi vecāki ir spiesti atgriezties darba tirgū brīdī, kad bērns ir vienu gadu vecs. Tomēr rindas bērnudārzos un tas, ka grupiņās uzņem bērnus tikai no pusotra vai pat divu gadu vecuma, vecākiem rada grūtības nodrošināt bērna pieskatīšanu un ne reti arī lielus papildu izdevumus,” norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane.
Pētījumā konstatēts, ka arī Lietuvā valsts finansiālais atbalsts jaunajiem vecākiem kopumā ir lielāks nekā Latvijā, jo ir ieviestas izvēles normas, kas ļauj pašiem vecākiem lemt, vai pabalstu saņemt viena vai divu gadu periodā pēc bērna piedzimšanas. Izvēloties pabalstu saņemt ilgāk, ikmēneša pabalsts ir mazāks, tomēr kopumā divu gadu laikā saņemtā naudas summa ir vidēji par 13% lielāka nekā Latvijā. Turklāt Lietuvā viens no vecākiem, kas izvēlējies ar bērnu mājās palikt divus gadus, otrajā gadā var paralēli arī strādāt, nezaudējot pabalstu.
Arī Latvijā Institūta iepriekš veiktā jauno vecāku aptaujā divas trešdaļas respondentu atklāja, ka būtu gatavi saņemt mazāku ikmēneša pabalstu, bet ilgākā laika periodā.
Tāpat Baltijas pētījumā atklātas arī būtiskas atšķirības minimālajā vecāku pabalsta apmērā, kas Lietuvā ir divas reizes augstāks nekā Latvijā, savukārt Igaunijā sasniedz gandrīz 200 latu, kas ir divtik vairāk kā Lietuvā un četras reizes vairāk nekā Latvijā.
Pētījumu par valsts finansiālo atbalstu vecākiem un bērniem Baltijas valstīs Swedbank Privātpersonu finanšu institūts veicis šā gada septembrī, uz konkrētu ģimenes modeļu pamata aprēķinot atbalsta apmēru visās trīs valstīs. Aprēķini veikti ģimenēm, kas gaida pirmo bērnu, par laika periodu no grūtniecības līdz bērna divu gadu vecumam.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir no bankas neatkarīga struktūrvienība, kas, ņemot vērā savu ilggadējo pieredzi ārzemēs, strādā pie iedzīvotāju finanšu prasmju un zināšanu attīstības Latvijā. Institūts regulāri informē un izglīto sabiedrību par dažādiem ar naudu un ģimenes budžeta plānošanu saistītiem jautājumiem, veic pētījumus un līdzdarbojas dažādās valsts mēroga darba grupās.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
VK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākUz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h
Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments informē, ka ceturtdien, 2. aprīlī, uz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h. Zīmju nomaiņu...
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākLieldienās ikviens aicināts uz plašu kultūras pasākumu programmu Rīgā
Ar plašu pasākumu programmu, kas iekļauj koncertus, radošās darbnīcas, šūpošanos un citas aktivitātes, galvaspilsētā kopā svinēsim Lieldienas. Koncerti Lielajā piektdienā Lielajā piektdienā,...
Lasīt tālāk