Baltijā vislielākais finansiālais atbalsts jaunajām ģimenēm ir Igaunijā, vismazākais – Latvijā
Latvijā vecāki ar maziem bērniem saņem būtiski mazāku finansiālu atbalstu no valsts nekā vecāki Igaunijā un tas galvenokārt ir saistīts ar pabalstu izmaksa ilgumu, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais pabalstu sistēmas pētījums Baltijas valstīs.
Kopumā pie vienāda neto algas līmeņa – 350 latiem “uz rokas” – vecāki Latvijā līdz bērna divu gadu vecumam pabalstos saņem par 45% jeb gandrīz 2400 latiem mazāk nekā Igaunijā. Pēc nākamajā gadā plānotajām izmaiņām Latvijas pabalstu sistēmā, kad tiks paaugstināti pabalstu “griesti”, atšķirība starp pabalstu apmēru abās valstīs vidēja un augsta ienākuma ģimenēs samazināsies aptuveni par trešdaļu, tomēr ģimenēs ar zemiem ienākumiem joprojām būs tikpat liela.
Tik būtiska starpība starp valsts finansiālo atbalstu jaunajām ģimenēm ir saistīta ar to, ka Igaunijā vecāku pabalsts tiek izmaksāts līdz bērna pusotra gada vecumam, bet Latvijā – tikai līdz gadam.
“Šīs situācijas dēļ Latvijā daudzi vecāki ir spiesti atgriezties darba tirgū brīdī, kad bērns ir vienu gadu vecs. Tomēr rindas bērnudārzos un tas, ka grupiņās uzņem bērnus tikai no pusotra vai pat divu gadu vecuma, vecākiem rada grūtības nodrošināt bērna pieskatīšanu un ne reti arī lielus papildu izdevumus,” norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane.
Pētījumā konstatēts, ka arī Lietuvā valsts finansiālais atbalsts jaunajiem vecākiem kopumā ir lielāks nekā Latvijā, jo ir ieviestas izvēles normas, kas ļauj pašiem vecākiem lemt, vai pabalstu saņemt viena vai divu gadu periodā pēc bērna piedzimšanas. Izvēloties pabalstu saņemt ilgāk, ikmēneša pabalsts ir mazāks, tomēr kopumā divu gadu laikā saņemtā naudas summa ir vidēji par 13% lielāka nekā Latvijā. Turklāt Lietuvā viens no vecākiem, kas izvēlējies ar bērnu mājās palikt divus gadus, otrajā gadā var paralēli arī strādāt, nezaudējot pabalstu.
Arī Latvijā Institūta iepriekš veiktā jauno vecāku aptaujā divas trešdaļas respondentu atklāja, ka būtu gatavi saņemt mazāku ikmēneša pabalstu, bet ilgākā laika periodā.
Tāpat Baltijas pētījumā atklātas arī būtiskas atšķirības minimālajā vecāku pabalsta apmērā, kas Lietuvā ir divas reizes augstāks nekā Latvijā, savukārt Igaunijā sasniedz gandrīz 200 latu, kas ir divtik vairāk kā Lietuvā un četras reizes vairāk nekā Latvijā.
Pētījumu par valsts finansiālo atbalstu vecākiem un bērniem Baltijas valstīs Swedbank Privātpersonu finanšu institūts veicis šā gada septembrī, uz konkrētu ģimenes modeļu pamata aprēķinot atbalsta apmēru visās trīs valstīs. Aprēķini veikti ģimenēm, kas gaida pirmo bērnu, par laika periodu no grūtniecības līdz bērna divu gadu vecumam.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir no bankas neatkarīga struktūrvienība, kas, ņemot vērā savu ilggadējo pieredzi ārzemēs, strādā pie iedzīvotāju finanšu prasmju un zināšanu attīstības Latvijā. Institūts regulāri informē un izglīto sabiedrību par dažādiem ar naudu un ģimenes budžeta plānošanu saistītiem jautājumiem, veic pētījumus un līdzdarbojas dažādās valsts mēroga darba grupās.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Satversmes tiesa: valsts nav nodrošinājusi pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni
Šonedēļ Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025‑18‑03, atzīstot par Satversmei neatbilstošu trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu, ciktāl tas nenodrošina pienācīgu...
Lasīt tālākStājas spēkā grozījumi Krimināllikumā, pagarinot noilgumu smagiem noziegumiem pret bērniem
Ceturtdien, 16. aprīlī, stājas spēkā tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres iniciētie grozījumi Krimināllikumā, kas pagarina noilgumu smagiem noziegumiem pret bērniem, stiprina aizsardzību...
Lasīt tālākNo 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums
No rītdienas, 15. aprīļa, atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos tiek ieviests palielināts atļautais maksimālais braukšanas ātrums. Maksimālo atļauto braukšanas ātrumu līdz 110...
Lasīt tālākSKDS: Sabiedrības vairākums Latvijā uzskata, ka dējējvistu turēšanai sprostos nav jābūt atļautai
Jaunākā pētījumu centra SKDS aptauja liecina, ka Latvijas sabiedrībā nostiprinās pārliecība, ka dējējvistu turēšanai sprostos Latvijā nav jābūt atļautai. Šobrīd jau 56% iedzīvotāju...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāms mierīgs un sauss laiks
Nedēļas sākumā gaidāmi nemainīgi mierīgi laika apstākļi – saule mīsies ar mākoņiem, pūtīs lēns vējš, laiks būs sauss. Nedēļas otrajā pusē laika apstākļi būs daudzveidīgāki...
Lasīt tālākNacionālajos bruņotajos spēkos ieviesīs attālināti vadāmus sauszemes dronus
Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumus ar trīs vietējiem uzņēmumiem – SIA “Brasa Defence Systems”, SIA “Natrix” un SIA “LV-Teh” – par Latvijā ražotu bezpilota sauszemes...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālāk