• Tweet

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība grozījumus Darba likumā, kas nosaka virsstundu apmaksas kārtību, uzskata par pieņemamu kompromisa variantu, intervijā Latvijas Radio apliecināja arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Kā zināms, Saeima ceturtdien, 1.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu.

Jaunais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Iepriekš par virsstundu darbu visos gadījumos bija noteikta piemaksa 100 procentu apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.

Kā uzskata Baldzēns, šādu jautājumu atrunāšana, slēdzot ģenerālvienošanos, tiek praktizēta vairākās Eiropas valstīs, tostarp Skandināvijā. “Gadījumos, kad nozarē ir noslēgta ģenerālvienošanās, tad abas puses var šajā jautājumā viena otrai panāk pretī – bet vienā jautājumā panāk pretī darba devējs, vienā pretī panāk darbinieks,” skaidroja Baldzēns.

Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) paziņojusi, ka lūgs Valsts prezidentu Raimondu Vējoni neizsludināt grozījumus Darba likumā, kas nosaka virsstundu apmaksas kārtību.

Intervijā Latvijas Radio LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzina, ka Latvijā kopējais uzrādītais virsstundu skaits ir ļoti neliels, kam par iemeslu nereti ir tas, ka samaksas kārtība nav viegli aprēķināma.

Pēc viņa sacītā, pieņemtie grozījumi neatbilst Satversmei, uz ko skaidri norādījis gan Tiesībsarga birojs, gan Ārvalstu Investoru padome (FICIL), gan arī Saeimas Juridiskais birojs. “Mūsuprāt pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips, jo būs viens darbinieks kuram [par virsstundām] varēs maksāt 50% apmērā, bet cits, kuram – 100% apmērā. Mūsu ieskatā, iespējams, tas neatbilst Satversmei,” klāstīja Endziņš.

Foto: F64