• Tweet

2026. gada 12. oktobrī ārlietu ministre Baiba Braže piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē, kurā tika pieņemtas līdz šim plašākās individuālās sankcijas pret Krieviju. Ministre aicināja turpināt spiedienu uz agresorvalsti, tostarp ES līmenī aizliegt Krievijas graudu tranzītu. B. Braže tikās ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu (Andrii Sybiha), paužot atbalstu Ukrainai, kā arī informēja kolēģus par situāciju uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, uzsverot nepieciešamību stiprināt ES un NATO ārējās robežas drošību.

Sanāksmē tika apstiprināta līdz šim plašākā ES individuālo sankciju pakotne pret Krieviju, kas aptver 1569 fiziskas un juridiskas personas, tostarp ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu saistītas personas un uzņēmumus. Ministri pieņēma sankcijas arī pret 77 personām, kas iesaistītas nelikumīgu Krievijas Valsts domes vēlēšanu organizēšanā uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās.

ES Ārlietu padomes sanāksmes laikā Luksemburgā B. Braže tikās arī ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu, kurš pauda milzīgu pateicību Latvijai par visaptverošu atbalstu Ukrainai. Ministre uzsvēra nepieciešamību pirms gaidāmās ziemas būtiski palielināt visu veidu atbalstu Ukrainai – militāro, finansiālo, enerģētikas un humāno palīdzību. B. Braže atkārtoti aicināja ES dalībvalstis vienoties par Krievijas graudu importa un tranzīta aizliegumu visā ES.

Diskusijā par Krievijas agresijas karu Ukrainā B. Braže vērsa uzmanību uz Krievijas uzbrukumos nogalinātajiem civiliedzīvotājiem – pagājušajā nedēļā dzīvību zaudēja vairāk nekā 100 cilvēku, bet simtiem tika ievainoti. Ministre uzsvēra nepieciešamību palielināt militāro atbalstu Ukrainai, īpaši pretgaisa aizsardzības jomā, un stiprināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūras noturību pret Krievijas uzbrukumiem.

B. Braže aktualizēja situāciju uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, vēršot ministru uzmanību uz neseno eskalāciju. Ministre informēja, ka pagājušajā nedēļā fiksētas vairākas mērķtiecīgas provokācijas. Vienā no tām bruņotas un maskētas personas Latvijas robežas virzienā virzīja vismaz 20 migrantus un izteica draudus Latvijas karavīriem. Citā incidentā maskētas personas pārgrieza robežas žogu, iekļuva Latvijas teritorijā, sabojāja elektroapgādes infrastruktūru un nozaga novērošanas kameras.

“Tā nav tikai Latvijas robeža – tā ir ES un NATO ārējā robeža,” uzsvēra ministre, aicinot pastiprināt spiedienu uz Baltkrieviju un Krieviju. Šogad Latvija novērsusi jau aptuveni 12 000 nelikumīgas robežas šķērsošanas mēģinājumu.

Pārrunājot ES paplašināšanos, B. Braže uzsvēra, ka tā ir stratēģiska investīcija Eiropas drošībā. Latvija iestājas par visu iestāšanās sarunu klasteru atvēršanu ar Ukrainu un Moldovu vēl šogad. Vienlaikus kandidātvalstīm pilnībā jāpievienojas ES kopējai ārpolitikai un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju.

Sanāksmē ministri pārrunāja arī situāciju Tuvajos Austrumos, tostarp drošības izaicinājumus reģionā, situāciju Gazā un Rietumkrastā, kā arī sadarbību ar Persijas līča valstīm. Latvija apliecināja atbalstu diplomātiskiem risinājumiem, reģionālajai stabilitātei un divu valstu risinājumam Izraēlas un Palestīnas konfliktā.