Autoceļiem bijis treknais gads
Aizejošās valdības satiksmes ministrs Uldis Augulis atstāj mantojumā savam nezināmajam pēctecim daudzas lentītes, ko pārgriezt pie rekonstruētiem autoceļu posmiem.
Ceļu būves sezona uz valsts galvenajiem autoceļiem finišē ar tikai 36 ekspluatācijā nodotiem kilometriem no 120 km, uz kuriem jau šogad notikuši ceļu atjaunošanas darbi. Nākamajā pavasarī atliks tos pabeigt un rīkot svinības par godu vienam, otram un trešajam ceļu posmam. To būs daudz, jo netika taču atjaunoti ceļi kopumā. Naudas pietika tikai tam, lai glābtu no ceļu uzturēšanas un satiksmes drošības viedokļa pašus kritiskākos ceļu posmus vai punktus. Naudas trūkums turpinājās, lai gan šogad ceļu un ielu būvei un atjaunošanai paredzētie 255 miljoni latu ir gandrīz vai divas reizes lielāka summa nekā pērn. Pieauguma avots ir 174 miljoni latu no ES palīdzības fondiem, kuros ceļiem iezīmētā ceļu sadaļa tieši tāpēc strauji sadila. U. Augulis atstāj mantojumā ne vien daudzas lentītes, bet arī plānu nākamgad pat palielināt ceļu budžetu ar nosacījumu, ka valsts finansējumam jāpieaug no 81 miljona latu šogad līdz 155 miljoniem nākamgad. Grūti iedomāties satiksmes ministru, kurš dabūs šādu naudu no nākamā finanšu ministra un Ministru prezidenta.
Valdošā koalīcija arī U. Auguļa personā nepārcieta Saeimas pārvēlēšanu par spīti acīm redzamajiem ceļu būves darbiem, ko sabiedrība tik skaļi un neatlaidīgi prasīja. Šo prasību izpilde U. Auguļa atvadu preses konferencē radīja iespaidu, ka pasākums notiek Latvijas PSR laika Ceļu satiksmes ministrijā, kurai nebija daudzu tādu pienākumu, kādi uzlikti tagadējai Latvijas Republikas Satiksmes ministrijai. Neko citu jau nevarēja gaidīt, jo līdz ar Latvijas Republiku mums ieviesta demokrātija, kad valsts iestādēm jāpilda tautas griba, ja vien būtu zināms, ko tauta īstenībā grib. Kāpēc tā nebalsoja, lai saglabātos valdība, kas deva naudu ceļiem? Tauta balsoja par tieši pretējo. Proti, par Zatlera Reformu partiju, kuras intelektuālā seja un iepriekš uz finanšu ministra vietu pieteiktais Vjačeslavs Dombrovskis ir pazīstams Neatkarīgās lasītājiem ar reģionālās konsolidācijas jēdzienu: sarūkošais iedzīvotāju skaits nespēj uzturēt esošo infrastruktūru – apdzīvoto vietu un ceļu tīklu. Ceļu likvidācija būtu gan rezultāts, gan līdzeklis cilvēku piespiešanai pārcelties uz pilsētām. «Tas ir Amerikā skolota cilvēka spriedums, kas neatbilst Latvijas apstākļiem,» uzskata U. Augulis.
Saeimas pārvēlēšana pārcēla U. Auguli no valdības uz Saeimu. Tātad pret viņu personīgi lielu pretenziju nav, bet jāmaina politika kopumā. Kā tas attiecas uz ceļiem? Atbilde varētu būt tāda, ka jāatsakās no mēģinājumiem aiz atsevišķu ceļa posmiņu savešanas kārtībā noslēpt faktu, ka ceļu tīkls kopumā tomēr grūst. Pēc normatīviem remonts būtu bijis vajadzīgs 920 km ceļu, bet pat salīdzinoši lielais ceļu budžets šogad ļāvis remontēt tikai 530 km.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro
2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli...
Lasīt tālākBudžeta komisija: arī mikrouzņēmumiem paredzēta atvieglota PVN piemērošana
Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 28. maijā, galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākPētnieki: Dzīvojamo telpu īres likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā
Dzīvojamo telpu īres likums ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu. 29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju...
Lasīt tālākBaltijas valstu ekonomikas ministri: aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs
Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība...
Lasīt tālāk