Autoceļiem bijis treknais gads
Aizejošās valdības satiksmes ministrs Uldis Augulis atstāj mantojumā savam nezināmajam pēctecim daudzas lentītes, ko pārgriezt pie rekonstruētiem autoceļu posmiem.
Ceļu būves sezona uz valsts galvenajiem autoceļiem finišē ar tikai 36 ekspluatācijā nodotiem kilometriem no 120 km, uz kuriem jau šogad notikuši ceļu atjaunošanas darbi. Nākamajā pavasarī atliks tos pabeigt un rīkot svinības par godu vienam, otram un trešajam ceļu posmam. To būs daudz, jo netika taču atjaunoti ceļi kopumā. Naudas pietika tikai tam, lai glābtu no ceļu uzturēšanas un satiksmes drošības viedokļa pašus kritiskākos ceļu posmus vai punktus. Naudas trūkums turpinājās, lai gan šogad ceļu un ielu būvei un atjaunošanai paredzētie 255 miljoni latu ir gandrīz vai divas reizes lielāka summa nekā pērn. Pieauguma avots ir 174 miljoni latu no ES palīdzības fondiem, kuros ceļiem iezīmētā ceļu sadaļa tieši tāpēc strauji sadila. U. Augulis atstāj mantojumā ne vien daudzas lentītes, bet arī plānu nākamgad pat palielināt ceļu budžetu ar nosacījumu, ka valsts finansējumam jāpieaug no 81 miljona latu šogad līdz 155 miljoniem nākamgad. Grūti iedomāties satiksmes ministru, kurš dabūs šādu naudu no nākamā finanšu ministra un Ministru prezidenta.
Valdošā koalīcija arī U. Auguļa personā nepārcieta Saeimas pārvēlēšanu par spīti acīm redzamajiem ceļu būves darbiem, ko sabiedrība tik skaļi un neatlaidīgi prasīja. Šo prasību izpilde U. Auguļa atvadu preses konferencē radīja iespaidu, ka pasākums notiek Latvijas PSR laika Ceļu satiksmes ministrijā, kurai nebija daudzu tādu pienākumu, kādi uzlikti tagadējai Latvijas Republikas Satiksmes ministrijai. Neko citu jau nevarēja gaidīt, jo līdz ar Latvijas Republiku mums ieviesta demokrātija, kad valsts iestādēm jāpilda tautas griba, ja vien būtu zināms, ko tauta īstenībā grib. Kāpēc tā nebalsoja, lai saglabātos valdība, kas deva naudu ceļiem? Tauta balsoja par tieši pretējo. Proti, par Zatlera Reformu partiju, kuras intelektuālā seja un iepriekš uz finanšu ministra vietu pieteiktais Vjačeslavs Dombrovskis ir pazīstams Neatkarīgās lasītājiem ar reģionālās konsolidācijas jēdzienu: sarūkošais iedzīvotāju skaits nespēj uzturēt esošo infrastruktūru – apdzīvoto vietu un ceļu tīklu. Ceļu likvidācija būtu gan rezultāts, gan līdzeklis cilvēku piespiešanai pārcelties uz pilsētām. «Tas ir Amerikā skolota cilvēka spriedums, kas neatbilst Latvijas apstākļiem,» uzskata U. Augulis.
Saeimas pārvēlēšana pārcēla U. Auguli no valdības uz Saeimu. Tātad pret viņu personīgi lielu pretenziju nav, bet jāmaina politika kopumā. Kā tas attiecas uz ceļiem? Atbilde varētu būt tāda, ka jāatsakās no mēģinājumiem aiz atsevišķu ceļa posmiņu savešanas kārtībā noslēpt faktu, ka ceļu tīkls kopumā tomēr grūst. Pēc normatīviem remonts būtu bijis vajadzīgs 920 km ceļu, bet pat salīdzinoši lielais ceļu budžets šogad ļāvis remontēt tikai 530 km.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Īres mājas varēs būvēt arī uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Saeima ceturtdien, 5. februārī, pieņēma jaunu Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likumu. Likums...
Lasīt tālākNo 1. marta iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem būs jāatbild 10 darbdienās
Iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības turpmāk būs jāatbild 10 darbdienu laikā. To paredz ceturtdien, 5. februārī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Iesniegumu...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija atbalsta siltumenerģijas cenu griestu noteikšanu
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 4. februārī, galīgajam lasījumam atbalstīja...
Lasīt tālākJanvārī Latvijā rekordaugsta elektroenerģijas biržas cena
Aizvadītajā janvārī cenas Nord Pool elektroenerģijas biržā uzrādīja rekordaugstu līmeni, vidējai Latvijas elektroenerģijas tirgus cenai augot par 82,8 % salīdzinājumā ar decembri un...
Lasīt tālākMājokļa pabalsts pienākas tikai tām mājsaimniecībām, kas atbilst kritērijiem
Pēc aukstā janvāra daudzi iedzīvotāji ir norūpējušies par komunālo pakalpojumu rēķiniem, jo īpaši – apkures izmaksām. Būtiski uzsvērt, ka atbalsts šādu izdevumu segšanai netiek...
Lasīt tālākFM: mazumtirdzniecībā 2025. gada otrais pusgads nodrošinājis gada kopējo izaugsmi 1,4% apmērā
Mazumtirdzniecības apjomi 2025. gadā kopumā pieauga par 1,4% pret 2024. gadu, kas ir straujākais pieaugums kopš 2022. gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi sāka...
Lasīt tālākKā samazināt rēķinus ziemā: vienkārši padomi ūdens un elektrības taupīšanai
Sākoties jaunam gadam un ziemas aukstumam liekot mums vairāk uzturēties telpās, liela daļa mājsaimniecību meklē veidus, kā samazināt savas komunālo pakalpojumu izmaksas. IKEA ikgadējā...
Lasīt tālākSaeimas komisija galīgajam lasījumam virza risinājumu īres māju būvniecībai uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 27. janvārī, lēma virzīt galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākAptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos
Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālāk