• Tweet

ASV izstāsies no Vidējas un tuvas darbības rādiusa kodolbruņojuma līguma, ja Krievija nemainīs savu rīcību attiecībā uz līguma pārkāpumiem, Briselē paziņoja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, precizējot, ka tas notiks pēc 60 dienām.

Pompeo uzsvēra, ka Krievijai tiek dotas 60 dienas laika, lai tā mainītu savu rīcību vai arī ASV uzsāks sešu mēnešu garo izstāšanās procesu. ASV lēmums saistīts ar Krievijas rīcību, izvietojot Kaļiņingradā raķetes, kas ir spējīgas nest kodolgalviņas un sasniegt Eiropu.

“Tās rādiuss rada tiešus draudus Eiropai” NATO ministru sanāksmes laikā sacīja Pompeo.

Arī NATO ārlietu ministri pauda atbalstu ASV lēmumam un norādīja, ka Krievija ir attīstījusi un testējusi līgumā aizliegtās raķetes, tādējādi pārkāpjot ne tikai līgumu, bet arī apdraudot Eiroatlantisko drošību.

Vidēja un tuva darbības rādiusa kodolbruņojuma līgums ir bijis viens no Eiroatlantiskās telpas drošības stūrakmeņiem jau vairāk nekā 30 gadus. ASV un NATO sabiedrotie atbalsta efektīvu bruņojuma kontroli un iestājas par starptautisko saistību izpildi gan attiecībā uz INF līgumu, gan citiem bruņojuma kontroles instrumentiem.

“Diemžēl, neskatoties uz ASV un NATO sabiedroto atkārtotiem aicinājumiem pēdējo gadu laikā, Krievija ir turpinājusi pārkāpt INF līguma nosacījumus. Ārlietu ministrija ir vienisprātis ar NATO sabiedrotajiem, ka situācija, kurā ASV vienpusēji ievēro līgumu, nav ilgtspējīga un neveicina Eiroatlantiskās telpas drošību,” pauda Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Viņš norādīja, ka Krievijas rīcība attiecībā uz INF ir jāskata plašākā kontekstā, ņemot vērā Krievijas rupjos starptautisko tiesību pārkāpumus Ukrainā un Gruzijā, mēģinājumus vājināt arī citus bruņojuma kontroles instrumentus, kā arī īstenotās agresīvās militārās mācības tuvu NATO sabiedroto valstu robežām. Šāda Krievijas rīcība neliecina par vēlmi konstruktīvi iesaistīties drošības stiprināšanā Eiroatlantiskajā telpā un prasa stingru atbildi, kas apliecinātu NATO alianses atturēšanas un aizsardzības spēju efektivitāti.

Kodollīgumu par vidējās un tuvās darbības rādiusa raķešu likvidāciju 1987. gadā noslēdza PSRS līderis Mihails Gorbačovs un ASV prezidents Ronalds Reigans.