Ašeradens: Ir nepieciešama stingra politiskā griba mainīt OIK sistēmu

Lai līdz šā gada 1. augustam sagatavotu obligātās iepirkumu komponentes (OIK) un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu, priekšlikumus OIK kā maksājuma mehānisma atcelšanai un priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbībai pēc OIK maksājumu atcelšanas, vakar uz pirmo sēdi sanāca augsta līmeņa darba grupa elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai.
Pirmās sēdes laikā darba grupa pārrunāja elektroenerģijas obligātā iepirkuma problemātiku, darba grupai doto Ministru kabineta mandātu, turpmākos soļus tā īstenošanai, kā arī jautājumus, kas saistīti ar darba grupas darba organizāciju.
“Pēdējo gadu laikā Ekonomikas ministrija īstenojusi vairākus pasākumus OIK sloga mazināšanai, šonedēļ valdība atbalstīja vēl vienu mūsu iniciatīvu, OIK samazināšanai jau no šā gada jūlija novirzīt papildu AS “Latvenergo” peļņu. Taču esošie mehānismi OIK ietekmes mazināšanai, kas ir manā kā ekonomikas ministra rīcībā, tūlīt būs izsmelti. Ir nepieciešama stingra politiskā griba mainīt šo sistēmu, tādēļ esmu gandarīts par Ministru kabineta atbalstu manai iniciatīvai izveidot augsta līmeņa ekspertu grupu OIK maksājumu atcelšanai, bez jebkādas tolerances pret negodīgiem ražotājiem, tā vietā izveidojot tādu atjaunojamās enerģijas ražošanas mehānismu, kas atbilst sabiedrības interesēm gan šodien, gan nākotnē,” uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Darba grupas sēdes laikā tās dalībnieki vienojās par darba grupas darbības principiem, apstiprināja darba grupas nolikumu, kā arī vienojās par darba grupas sanāksmju darba organizāciju, norises laiku un projekta struktūra. Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka darba grupas sēdes notiks ne retāk divas reizes mēnesī. Tāpat tika panākta vienošanās, ka darba grupas lēmumiem būs priekšlikumu raksturs, tai skaitā attiecībā uz ierosinājumiem spēkā esošo normatīvo aktu grozījumiem. Darba grupas darba rezultāti tiks nodoti Ekonomikas ministrijai tālākai izvērtēšanai un iesniegšanai Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai.
Pirmās sēdes laikā tika pārrunāti jautājumi par OIK atbalstu saņemošo elektrostaciju tipoloģiju, to radītām izmaksām sabiedrībai, kā arī veidošanās vēsturi.
Plānojot darba grupas darbu turpmākajiem mēnešiem, tās pārstāvji lēma, ka, lai līdz 1.augustam varētu sniegt priekšlikumus Ministru kabinetam, šā gada maijā darba grupa izskatīs OIK sistēmas makroekonomisko izvērtējumu; jūnijā plānots pārrunāt OIK maksājumu sistēmas atcelšanas juridiskos aspektus un iepazīties ar OIK sistēmas atcelšanas scenārijiem; jūlijā darba grupa izvērtēs OIK maksājumu sistēmas atcelšanas scenārijus un diskutēs par elektrostaciju darbības modeli pēc OIK maksājumu sistēmas atcelšanas.
Kā zināms, Ministru kabineta šā gada 17. aprīļa sēdē tika pieņemts lēmums par darba grupas izveidi elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai. Par darba grupas vadītāju tika iecelts Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens; par darba grupas vadītāja vietnieku – Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis, savukārt darba grupā tika iekļauti 24 dalībnieki – atbildīgo ministriju un valsts institūciju vadītāji un eksperti, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes un citu valdības sociālo partneru vadītāji, kā arī atjaunojamo energoresursu nozares asociāciju pārstāvji.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Gaidāmajā apkures sezonā palielinās mājokļa pabalstu un paplašinās tā saņēmēju loku
Kurināmā tirgū, kopš vasaras sākuma, bijusi saspringta situācija, savukārt šā gada sākumā piedzīvotais sals aktualizējis jautājumu par gatavību nākamajai apkures sezonai. Lai gan vēl ir...
Lasīt tālākSaeima pieņem grozījumus degvielas cenu samazināšanai
Lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, Saeima ceturtdien, 24.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas...
Lasīt tālākFM: kopbudžeta nodokļu ieņēmumi astoņos mēnešos sasnieguši teju 10 miljardus eiro
Šā gada astoņos mēnešos kopbudžeta nodokļu ieņēmumu perioda plāns (neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) tika izpildīts 99,2% apmērā, ieņēmumiem par 81,5 miljoniem eiro nesasniedzot...
Lasīt tālāk71 % iedzīvotāji prognozē mājokļu cenu kāpumu; tirgus tendences to apstiprina
Pēdējo divu gadu laikā par teju 20 procentpunktiem pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri tuvākajā nākotnē sagaida mājokļu cenu kāpumu, liecina Luminor bankas jaunākā aptauja*....
Lasīt tālākCik patiesībā vērts tavs īpašums? Pirms pārdošanas to uzzini bez maksas vietnē Kadastri.lv
Plānojot pārdot dzīvokli, māju vai zemes gabalu, viens no pirmajiem un vissvarīgākajiem lēmumiem ir cena, ko norādīt sludinājumā. Pārāk augsta cena nozīmē, ka īpašums mēnešiem ilgi...
Lasīt tālākPieaugot investīcijām reģionos, augs vajadzība pēc jaunām elektroenerģijas jaudām
Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas reģionos būtiski palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas, tāpēc jaunu enerģijas ražošanas jaudu pieejamība kļūst par vienu no priekšnoteikumiem...
Lasīt tālākVai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālāk