Ašeradens: Ir nepieciešama stingra politiskā griba mainīt OIK sistēmu

Lai līdz šā gada 1. augustam sagatavotu obligātās iepirkumu komponentes (OIK) un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu, priekšlikumus OIK kā maksājuma mehānisma atcelšanai un priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbībai pēc OIK maksājumu atcelšanas, vakar uz pirmo sēdi sanāca augsta līmeņa darba grupa elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai.
Pirmās sēdes laikā darba grupa pārrunāja elektroenerģijas obligātā iepirkuma problemātiku, darba grupai doto Ministru kabineta mandātu, turpmākos soļus tā īstenošanai, kā arī jautājumus, kas saistīti ar darba grupas darba organizāciju.
“Pēdējo gadu laikā Ekonomikas ministrija īstenojusi vairākus pasākumus OIK sloga mazināšanai, šonedēļ valdība atbalstīja vēl vienu mūsu iniciatīvu, OIK samazināšanai jau no šā gada jūlija novirzīt papildu AS “Latvenergo” peļņu. Taču esošie mehānismi OIK ietekmes mazināšanai, kas ir manā kā ekonomikas ministra rīcībā, tūlīt būs izsmelti. Ir nepieciešama stingra politiskā griba mainīt šo sistēmu, tādēļ esmu gandarīts par Ministru kabineta atbalstu manai iniciatīvai izveidot augsta līmeņa ekspertu grupu OIK maksājumu atcelšanai, bez jebkādas tolerances pret negodīgiem ražotājiem, tā vietā izveidojot tādu atjaunojamās enerģijas ražošanas mehānismu, kas atbilst sabiedrības interesēm gan šodien, gan nākotnē,” uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Darba grupas sēdes laikā tās dalībnieki vienojās par darba grupas darbības principiem, apstiprināja darba grupas nolikumu, kā arī vienojās par darba grupas sanāksmju darba organizāciju, norises laiku un projekta struktūra. Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka darba grupas sēdes notiks ne retāk divas reizes mēnesī. Tāpat tika panākta vienošanās, ka darba grupas lēmumiem būs priekšlikumu raksturs, tai skaitā attiecībā uz ierosinājumiem spēkā esošo normatīvo aktu grozījumiem. Darba grupas darba rezultāti tiks nodoti Ekonomikas ministrijai tālākai izvērtēšanai un iesniegšanai Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai.
Pirmās sēdes laikā tika pārrunāti jautājumi par OIK atbalstu saņemošo elektrostaciju tipoloģiju, to radītām izmaksām sabiedrībai, kā arī veidošanās vēsturi.
Plānojot darba grupas darbu turpmākajiem mēnešiem, tās pārstāvji lēma, ka, lai līdz 1.augustam varētu sniegt priekšlikumus Ministru kabinetam, šā gada maijā darba grupa izskatīs OIK sistēmas makroekonomisko izvērtējumu; jūnijā plānots pārrunāt OIK maksājumu sistēmas atcelšanas juridiskos aspektus un iepazīties ar OIK sistēmas atcelšanas scenārijiem; jūlijā darba grupa izvērtēs OIK maksājumu sistēmas atcelšanas scenārijus un diskutēs par elektrostaciju darbības modeli pēc OIK maksājumu sistēmas atcelšanas.
Kā zināms, Ministru kabineta šā gada 17. aprīļa sēdē tika pieņemts lēmums par darba grupas izveidi elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai. Par darba grupas vadītāju tika iecelts Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens; par darba grupas vadītāja vietnieku – Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis, savukārt darba grupā tika iekļauti 24 dalībnieki – atbildīgo ministriju un valsts institūciju vadītāji un eksperti, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes un citu valdības sociālo partneru vadītāji, kā arī atjaunojamo energoresursu nozares asociāciju pārstāvji.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk