Ar valsts drošību saistītiem prioritārajiem pasākumiem 2025. gadā paredzēts novirzīt 284,3 miljonus eiro

Ceturtdien, 19. septembrī, valdībā izskatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam. Budžeta projektā paredzēts papildu finansējums ar valsts drošību saistītiem prioritāriem pasākumiem, Satversmes tiesas sprieduma un likumu izpildes nodrošināšanai, neatkarīgajām iestādēm un ar nodokļu politikas izmaiņām saistītiem pasākumiem. Kopumā tiek piedāvāts finansēt prioritātes 2025. gadam 474,4 miljonu eiro apmērā, 2026. gadam 475,2 miljonu eiro apmērā, 2027. gadam 487,8 miljonu apmērā un 2028. gadam 428,9 miljonu eiro apmērā.
Lai nākamajā gadā paredzētajiem prioritārajiem pasākumiem rastu nepieciešamo finansējumu 474,4 miljonu eiro apmērā, priekšlikumā iekļauti kompensējošie pasākumi. Nākamajā gadā par 330,7 miljonu eiro samazināti sabiedriskā sektora izdevumi un par gandrīz 156,8 miljoniem palielināti budžeta ieņēmumi.
“Esam atraduši iespēju nodrošināt valsts iekšējās un ārējās drošības vajadzības – Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas prioritārajiem pasākumiem, kā arī kiberdrošības stiprināšanai. Augstu novērtēju valdības kolēģu spēju saglabāt vienotu redzējumu valsts aizsardzības nodrošināšanai. Situācijā, kad Eiropas Centrālā banka turpina inflāciju ierobežojošo politiku un valsts ekonomika attīstās lēnāk, darbaspēka nodokļu politikas izmaiņas būs papildu stimuls ekonomikas izaugsmei,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Neatkarīgo iestāžu pasākumiem 2025. gadā plānots novirzīt 3,6 miljonu eiro. Satversmes tiesas sprieduma un likuma izpildes nodrošināšanai plānoti teju 37 miljoni eiro. No tiem 30 miljoni paredzēti pedagogu atalgojuma pieaugumam, 6,4 miljoni atbalstam minimālo ienākumu palielināšanai, savukārt 545 800 eiro elektroniskās uzraudzības sistēmas ieviešanai un uzturēšanai.
Ar valsts drošību saistītie prioritārie pasākumi
2024. gada 18. jūnijā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par vidēja termiņa budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem, likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanā kā vienīgo vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu nosakot valsts drošību. Ar valsts drošību saistītiem prioritārajiem pasākumiem 2025. gadā paredzēts novirzīt būtiskāko daļu no papildus paredzētā finansējuma prioritārajiem pasākumiem, kas kopumā veido 284,3 miljonus eiro.
Lielākā daļa jeb 167,4 miljoni eiro paredzēti Iekšlietu ministrijas pasākumiem, piemēram, iekšlietu dienestu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes atalgojuma palielināšanai par 10%, kā arī atbalstam Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā. Tāpat paredzēts pagarināt pastiprināta robežapsardzes sistēmas darbības režīmu un nodrošināt valsts materiālo rezervju iegādi, atjaunināšanu un uzturēšanu.
90,3 miljonus eiro plānots piešķirt Aizsardzības ministrijas pasākumiem. No tiem 50 miljoni eiro atbilstoši noslēgtajam līgumam par militāro atbalstu paredzēti atbalstam Ukrainai. Savukārt 23 miljoni eiro munīcijas krājumu papildināšanai un individuālā ekipējuma nodrošināšanai.
Valsts drošības dienesta darbības prioritāro jomu stiprināšanai paredzēti papildu 5 miljoni eiro un tāpat 5 miljoni eiro – Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšanai. Teju visos resoros nepieciešamajai kiberdrošības stiprināšanai plānots novirzīt Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda programmas finansējumu.
Papildu finansējums onkoloģijas jomai un pensiju indeksācijai
Budžetā piedāvāts iekļaut arī vairākus fiskāli neitrālus pasākumus. Labklājības ministrija plāno pilnveidot pensiju indeksācijas mehānismu, pārskatot valsts pensijas vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī apmēru (šobrīd 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī). Savukārt Veselības ministrijas jomā paredzēts apstiprināt pasākumu veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanai 21,6 miljonu eiro apmērā.
Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro. Ņemot vērā, ka plānotās nodokļu politikas izmaiņas atstās ietekmi uz pašvaldību budžetiem, ir paredzēta speciāla dotācija pašvaldībām autonomo funkciju veikšanai teju 149,6 miljonu eiro apmērā.
Kompensējošie pasākumi – izdevumu samazināšana un ieņēmumu palielināšana
Papildus paredzēti arī citi kompensējošie pasākumi, piemēram, sabiedriskā sektora izdevumu samazināšana, ierobežojot mēnešalgas pieaugumu vēlētām amatpersonām un Saeimas ieceltām amatpersonām (gada laikā līdz 2,6 miljoniem eiro), kā arī horizontāli samazinot ministriju un citu centrālo iestāžu izdevumus (50 miljoni eiro). Tāpat 35 miljoni eiro rasti, pārskatot kopbudžeta izdevumus, un teju 16 miljoni – speciālā budžeta izdevumus.
Paredzēts arī rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai, uz terminētu periodu ieviešot solidaritātes iemaksu kredītiestādēm. Ar to 2025. gadā plānots palielināt iemaksas valsts budžetā 96 miljonu eiro apmērā.
Ņemot vērā sarežģīto situāciju saistībā ar aktualizētajām vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības prognozēm 2024.–2028. gadam, negatīvo fiskālo telpu 2025. gadam un minimālu turpmākajiem gadiem, valdība iepriekš lēma apstiprināt pamatprincipus atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam un turpināt sarunas par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem.
Valsts budžeta projekta 2025. gadam un budžeta ietvara 2025., 2026. un 2027. gadam apstiprināšana Ministru kabinetā plānota šā gada 14. oktobrī. Savukārt Saeimā 2025. gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt šā gada 15. oktobrī.
Vēl par tēmu:
Palielina mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un mazaizsargātām ģimenēm ar bērniem
Saeima ceturtdien, 26.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālākSaeima pieņem jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu
Ceturtdien, 12. februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, padarot speciālo pensiju sistēmu ilgtspējīgāku un sabalansētāku....
Lasīt tālākNoteic cenu griestus siltumenerģijai
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt siltumenerģijas cenu griestus. Grozījumi...
Lasīt tālākFM: patēriņa cenu skrējiens rimstas
Patēriņa cenu līmenis 2026. gada janvārī palika nemainīgs salīdzinājumā ar aizvadītā gada decembri. Savukārt gada griezumā inflācija turas aizvien augstā 2,9% līmenī. Tomēr šāds...
Lasīt tālākĪres mājas varēs būvēt arī uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Saeima ceturtdien, 5. februārī, pieņēma jaunu Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likumu. Likums...
Lasīt tālākNo 1. marta iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem būs jāatbild 10 darbdienās
Iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības turpmāk būs jāatbild 10 darbdienu laikā. To paredz ceturtdien, 5. februārī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Iesniegumu...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija atbalsta siltumenerģijas cenu griestu noteikšanu
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 4. februārī, galīgajam lasījumam atbalstīja...
Lasīt tālākJanvārī Latvijā rekordaugsta elektroenerģijas biržas cena
Aizvadītajā janvārī cenas Nord Pool elektroenerģijas biržā uzrādīja rekordaugstu līmeni, vidējai Latvijas elektroenerģijas tirgus cenai augot par 82,8 % salīdzinājumā ar decembri un...
Lasīt tālāk