• Tweet

Nākotnē iedzīvotājiem būs daudz plašākas iespējas rūpīgi izvērtēt, kurā bankā noguldīt savus līdzekļus. Par to otrdien vienojās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un lielāko komercbanku pārstāvji.

Sapulce tika sasaukta, lai atrisinātu krīzes situācijas komunikācijas problēmas ar banku klientiem, kas sevišķi spilgti bija vērojamas, kad atmiņās par Latvijas Krājbankas (LK) krahu cilvēki no Swedbank izņēma vairāk nekā 100 miljonus latu.

Viens no būtiskākajiem lēmumiem, kas nākotnē noguldītājiem ļaus pieņemt pamatotākus lēmumus, noteiks, ka turpmāk regulāri būs pieejama plašāka, ar FKTK komentāriem papildināta informācija par banku finanšu stāvokli. Amatpersonas uzskata, ka šādā veidā tiks samazināta iespēja, ka cilvēki ļautos nepamatotu baumu radītai psihozei.

Kā zināms, LK krahu lielā mērā izraisīja tās vadītāja vienpersoniski parakstīts dokuments, kas pieļāva bankai liktenīgi lielu naudas summu aizplūšanu. Nākotnē šādus lēmumus nevarēs pieņemt vienpersoniski. Lai negodīgiem uzņēmējiem liktu divreiz padomāt pirms nepatiesas informācijas sniegšanas FKTK, kriminālatbildība par šādu nodarījumu nākotnē būs smagāka.

Otrdien tikās arī parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas apņēmusies noskaidrot LK kraha apstākļus. Tomēr sanāksme izvērtās par farsu. Domstarpības parlamentāriešu vidū izraisīja nesaskaņas par komisijas kompetences ietvaru. LK kraha izmeklējošo deputātu vadītājs Jānis Lāčplēsis sēdes sākumā stingri uzstāja, ka vienīgais komisijas uzdevums iekļauts tās nosaukumā – parlamentārās izmeklēšanas komisija par LK uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu.

Tomēr Saskaņas centra deputāts Andrejs Elksniņš uzskatīja, ka ar to nepietiek, un iesniedza komisijai vairākus jautājumus, ar kuriem parlamentārietis vēlas detalizēti noskaidrot LK finanšu situāciju šajā gadā līdz 16. novembrim, kā arī naudas plūsmu šajā laikā un kas naudu izņēmis, pirms banka tika slēgta.

Lai noskaidrotu, kādus jautājumus var pieprasīt no FKTK un citām iestādēm, komisijā ietilpstošais Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs mudināja uz izmeklēšanas komisijas nākamo sēdi uzaicināt Saeimas juridiskā biroja vadītāju, kas deputātiem izskaidrotu, kādu informāciju spēkā esošie likumi ļauj pieprasīt un kādu ne, jo komercbankas, piemēram, var atteikties sniegt informāciju par fizisku personu noguldījumiem un bankā esošajiem vai pārskaitītajiem līdzekļiem.

Tas izraisīja klaju neapmierinātību un asu vārdu pārmaiņu starp J. Reiru un A. Elksniņu, jo pēdējam šķita nepiedodami, ka komisija sapulcējusies jau uz otru tikšanos, bet joprojām tiek diskutēts par tās kompetenci. «Tā ir ņirgāšanās par likumu, ja bija nepieciešamas divas nedēļas, lai izdomātu, ka jāpieaicina Gunārs Kusiņš [Saeimas juridiskā biroja vadītājs],» teica A. Elksniņš.

Turpinoties dažādiem pārmetumiem, piemēram, par to, ka opozīcija izmeklēšanas komisiju dibinājusi tikai populistisku mērķu dēļ un ka tā pati vainīga, ka nav definējusi skaidrus izmeklēšanas komisijas sasniedzamos mērķus, deputāti tomēr vienojās, ka G. Kusiņš tiks iesaistīts un nākamā komisijas sēde notiks vēl šonedēļ.

Avots: nra.lv