• Tweet

Trešā daļa jeb 32 % Latvijas vecāku veido uzkrājumus bērnu izglītības finansēšanai, un Baltijas valstīs tas ir biežākais uzkrājumu veidošanas mērķis. Vienlaikus 37 % Latvijā neveido uzkrājumu bērnu nākotnei, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.

Aptauja atklāj, ka vecāku uzkrājumu paradumi bērnu nākotnei Baltijas valstīs atšķiras. Izglītībai visbiežāk uzkrāj Latvijā un Lietuvā – attiecīgi 32 % un 31 % vecāku, kamēr Igaunijā šādu uzkrājumu veido tikai 21 % ģimeņu, kas ir zemākais rādītājs Baltijā.

Uzkrājumi bez konkrēta mērķa, ļaujot bērnam pašam vēlāk izlemt, kā izmantot līdzekļus, ir nedaudz populārāki Lietuvā – 19 % vecāku. Latvijā un Igaunijā šādu pieeju izvēlas vienādi – 16 % vecāku katrā valstī.

Aptaujas rezultātos redzams, ka Igaunijā vecāki salīdzinoši bieži uzkrāj mājokļa iegādes atbalstam, kur šādu izvēli norādījuši 13 % vecāku. Lietuvā šādu atbildi snieguši 11 %, savukārt Latvijā tikai 5 % vecāku paredz līdzekļus bērna nākotnes mājokļa iegādei.

“Uzkrājumi bērna nākotnei ir drošības spilvens un ieguldījums, kas ļauj sagatavoties ne tikai gaidāmiem, bet arī neplānotiem izdevumiem. Regulāri veidojot pat nelielus uzkrājumus, vecāki sniedz savam bērnam lielāku brīvību izvēlēties nākotnes ceļu – neatkarīgi no tā, vai tā būs augstākā izglītība, sava mājokļa iegāde vai talantu attīstīšana. To var darīt dažādos veidos – sākot ar vienkāršu bērna krājkontu, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu vai ieguldījumiem fondos, akcijās un vērtspapīros. Svarīgākais ir uzsākt krāšanu laikus un regulāri, jo pat nelieli ikmēneša maksājumi laika gaitā var pārvērsties par nozīmīgu atbalstu bērna nākotnei,” norāda Ginta Zemgale, bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja.

Bērnu talantu attīstībai, piemēram, sportā vai mūzikā, uzkrāj 4 % Latvijas vecāku, kā arī 3 % Lietuvā un Igaunijā.

Tomēr liela daļa Baltijas valstu vecāku vispār neveido uzkrājumus bērnu nākotnei. Igaunijā tie ir 40 %, Latvijā šis rādītājs sasniedz 37 %, bet Lietuvā 30 %.

Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada augustā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Baltijas valstu iedzīvotājus, kam ir bērni.