Aptauja: 28 % Latvijas iedzīvotāju tuvākā gada laikā sagaida algas pieaugumu
Turpmāko 12 mēnešu laikā teju trešdaļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka viņu darba atalgojums kļūs lielāks. Lietuvā līdzīgās domās ir 32 %, savukārt Igaunijā – 23 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.
Visbiežāk Baltijas valstu iedzīvotāji tuvākā gada laikā sev prognozē algas pieaugumu 1 – 5 % apmērā. Šādas domas pauduši 12 % Latvijā, 16 % Lietuvā un 13 % Igaunijā. Tikmēr algas kāpumu par 6 līdz 10 % sagaida 9 % respondentu Latvijā, 10 % Lietuvā, kā arī 6 % Igaunijā.
Latvijā ir lielāks respondentu skaits, kas uzskata, ka viņu alga pieaugs par vairāk nekā 10 %. Šādi atbildējuši 7 % Latvijā, 6 % Lietuvā un tikai 4 % Igaunijā, liecina aptaujas dati. Algas kāpumu par vismaz 10 % biežāk sagaida tie iedzīvotāji, kuri vēl nav sasnieguši 40 gadu vecumu, Rīgā un Pierīgā dzīvojošie, pakalpojumu un tirdzniecības sektora darbinieki, kā arī vadītāji. Vienlaikus dati liecina, ka vīrieši uz šāda apjoma algas pielikumu cer biežāk nekā sievietes (attiecīgi 10 % pret 5 %).
“Latvijas iedzīvotāji kopumā ļoti piesardzīgi novērtē savu iespējamo algas kāpumu. Vidējā darba alga Latvijā pēdējo divu gadu laikā ir augusi par aptuveni 10% gadā, un algas palielinās gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs, it īpaši sabiedriskajā sektorā. Protams, inflācijas dēļ ir sarukusi pirktspēja un algas joprojām nav pilnībā noķērušas cenu kāpumu, tādēļ ienākumu kāpumu sajust ir grūtāk. Tieši inflācija varētu būt iemesls, kādēļ Igaunijas iedzīvotāji ir tik piesardzīgi, jo no Baltijas valstīm tieši Igaunijā ir bijis vislielākais cenu kāpums un straujākais pirktspējas kritums. Manuprāt, pozitīvi ir tas, ka tikai ļoti neliels iedzīvotāju skaits sagaida, ka alga varētu samazināties, un cerams, ka inflācijas kritums veicinās optimisma pieaugumu,” aptaujas datus komentē Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists.
Vēl par tēmu:
Aiz viltotas mājaslapas, “uzmācīgiem” zvaniem un ātrās peļņas solījumiem var slēpties krāpniecības shēma
Aiz pēkšņi saņemtas e-pasta vēstules vai nepazīstama zvana nereti slēpjas kāda populāra vai jauna krāpniecības shēma, kas var būt mērķēta uz ikvienu – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem....
Lasīt tālākValdība sper soli taisnīgākas un ilgtspējīgākas izdienas pensiju sistēmas virzienā
Pirmdien, 13. oktobrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja un atbalstīja nozaru atbildīgo iestāžu sagatavotos likumprojektus, kas īsteno Valsts kancelejas izstrādāto izdienas pensiju...
Lasīt tālākJauna drošības funkcija: veicot bankas pārskaitījumu tiks pārbaudīti saņēmēja dati
No rītdienas, 9. oktobra, stājas spēkā jauni maksājumu noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Zibmaksājumu regulas prasībām. Veicot pārskaitījumus, banka turpmāk...
Lasīt tālākKo zināt par bērna pirmo maksājumu karti un kabatas naudu?
Visbiežāk bērnu finanšu pratība sākas ģimenē, un vecāki ar savu piemēru un skaidrojumiem palīdz veidot bērnu attieksmi pret naudu un tās izmantošanu. Veiksmīga finanšu prasmju attīstīšana...
Lasīt tālākGandrīz puse Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots laiks mājokļa iegādei
Luminor bankas jaunākā aptauja liecina, ka aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots brīdis iegādāties mājokli. Sabiedrības skatījums uz mājokļa iegādi...
Lasīt tālākGandrīz puse iedzīvotāju neveido uzkrājumus; drošības spilvens ir tikai piektdaļai
Teju puse – 46 % – iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem, liecina Swedbank apkopotie dati par krāšanas paradumiem Latvijā....
Lasīt tālākKrāpšana ar viltotiem QR kodiem: jauns drauds maksājumiem ikdienā
QR kodi jeb kvadrātkodi mūsdienās ir bieži sastopami – tie atrodami uz afišām, reklāmām, informatīvajiem stendiem, vizītkartēm, reizēm tos izmanto, lai varētu apskatīt kafejnīcas ēdienkarti...
Lasīt tālākKā mainījušies hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumi Baltijas valstīs?
Citadeles dati liecina, ka Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni....
Lasīt tālākTeju puse patēriņa kredītu ņēmēju aizņemas neplānotiem vai sezonāliem izdevumiem
Latvijā patēriņa kredīti visbiežāk kalpo kā atbalsts ikdienas izdevumu segšanai - šādam mērķim to izmanto teju puse šī kredīta aizņēmēju, un tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas...
Lasīt tālākVērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālāk