Aptauja: 28 % Latvijas iedzīvotāju tuvākā gada laikā sagaida algas pieaugumu

Turpmāko 12 mēnešu laikā teju trešdaļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka viņu darba atalgojums kļūs lielāks. Lietuvā līdzīgās domās ir 32 %, savukārt Igaunijā – 23 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.
Visbiežāk Baltijas valstu iedzīvotāji tuvākā gada laikā sev prognozē algas pieaugumu 1 – 5 % apmērā. Šādas domas pauduši 12 % Latvijā, 16 % Lietuvā un 13 % Igaunijā. Tikmēr algas kāpumu par 6 līdz 10 % sagaida 9 % respondentu Latvijā, 10 % Lietuvā, kā arī 6 % Igaunijā.
Latvijā ir lielāks respondentu skaits, kas uzskata, ka viņu alga pieaugs par vairāk nekā 10 %. Šādi atbildējuši 7 % Latvijā, 6 % Lietuvā un tikai 4 % Igaunijā, liecina aptaujas dati. Algas kāpumu par vismaz 10 % biežāk sagaida tie iedzīvotāji, kuri vēl nav sasnieguši 40 gadu vecumu, Rīgā un Pierīgā dzīvojošie, pakalpojumu un tirdzniecības sektora darbinieki, kā arī vadītāji. Vienlaikus dati liecina, ka vīrieši uz šāda apjoma algas pielikumu cer biežāk nekā sievietes (attiecīgi 10 % pret 5 %).
“Latvijas iedzīvotāji kopumā ļoti piesardzīgi novērtē savu iespējamo algas kāpumu. Vidējā darba alga Latvijā pēdējo divu gadu laikā ir augusi par aptuveni 10% gadā, un algas palielinās gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs, it īpaši sabiedriskajā sektorā. Protams, inflācijas dēļ ir sarukusi pirktspēja un algas joprojām nav pilnībā noķērušas cenu kāpumu, tādēļ ienākumu kāpumu sajust ir grūtāk. Tieši inflācija varētu būt iemesls, kādēļ Igaunijas iedzīvotāji ir tik piesardzīgi, jo no Baltijas valstīm tieši Igaunijā ir bijis vislielākais cenu kāpums un straujākais pirktspējas kritums. Manuprāt, pozitīvi ir tas, ka tikai ļoti neliels iedzīvotāju skaits sagaida, ka alga varētu samazināties, un cerams, ka inflācijas kritums veicinās optimisma pieaugumu,” aptaujas datus komentē Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists.
Vēl par tēmu:
Iedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālākLielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem
Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt...
Lasīt tālāk