• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
03/09/2020, Kategorija: Ekonomika
Autors: Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists

Šis ir galējību gads Latvijas ekonomikā. Apstrādes rūpniecība ir salīdzinoši stabila nozare, taču arī tā “ražo” skaitļus, kas liek plati ieplesties acīm. Tās pieaugums jūlijā pret jūniju par 4,1% ir viens no visu laiku straujākajiem kāpumiem mēneša griezumā. Tas palīdzēja nozarei izkāpt no mīnusu zonas. Ražošana gada griezumā jūlijā pieauga par 1,8%. Augustā gaidāma tālāka nozares rādītāju uzlabošanās, arī septembra prognoze vēl ir laba. Taču pār gada atlikušajiem mēnešiem jau klājas šaubu ēna, rūpniecības gadījumā tā gan nav ļoti drūma, lielākas bažas ir par dažām pakalpojumu nozarēm.

Jūlija mēneša griezumā ļoti straujš kāpums reģistrēts vairākās apakšnozarēs, piemēram, apģērbu ražošanā par 30,7%, iekārtu ražošanā par 25,6%, kur iepriekšējos mēnešos tika novērots dziļš kritums. Nozīmīga ietekme uz rūpniecības kopējo sniegumu šajā mēnesī bija kokapstrādei. Te ražošana salīdzinājumā ar jūniju, par spīti nozares “smagsvara” statusam Latvijas ekonomikā, palēcās par 8,9%, panākot gluži apbrīnojamu kāpumu gada griezumā par 12,5%. Kokapstrādē gaidāmi arī labi otrā pusgada rezultāti, jo salīdzinājuma bāze kļūst “izdevīga”, citiem vārdiem – pērnā gada attiecīgais periods nozarē bija diezgan vājš. Turklāt ārējie tirgi ir ļoti dzīvīgi, zāģmateriālu cenas ASV sasniegušas visu laiku augstāko līmeni, pieprasījums būvmateriālu (DIY) veikalos ir milzīgs visā pasaulē.
Vienīgais, kas jūlija datos satrauc, ir metālapstrādes sliktais rezultāts, tajā ražošana jūlijā mēneša griezumā samazinājās par 7,3%, bet gada griezumā par 15,5%. Mēnešu dati vienmēr var būt sakritību un nejaušību upuris. Taču tik liels kritums šajā nozarē nozīmīgi ietekmē kopējos rūpniecības rezultātus, turklāt šī ir “augšteces” nozare mašīnbūvei, kas sūta signālus par to nākotnes sekmēm. Pašā mašīnbūvē gan reģistrēts ļoti straujš kāpums salīdzinājumā ar jūniju, bez jau minētās iekārtu ražošanas pieaugums ir arī autobūvē (+7,5%) un elektrotehnikā (+1,7%).

Vienmēr ir interesanti nodarboties ar minējumiem, kas noticis nozarēs, kuru datus CSP nepublicē, šīs iespējas statistiķi nesen paplašināja. Abu lielo farmācijas uzņēmumu vidējais rezultāts pirmajā pusgadā ir lielisks. Ir zināms, ka ļoti labi sekmējas lielākajam elektronikas uzņēmumam Mikrotīkls, kurš veido vairāk nekā pusi nozares. Tātad rūpniecības zināšanu ietilpīgākā daļa šogad plaukst un zeļ.

Runājot par notikumiem nozarē Latvijā un pasaulē kopš maija, var teikt, ka pirms tam bija krīze, taču tad viss strauji gāja uz labo pusi, uzlabojoties gan “cietajiem” datiem jeb ražošanas apjomu mērījumiem, gan arī noskaņojumam. Cieti izmērītais ražošanas apjoms turpina uzlaboties arī jūlijā, turklāt ne tikai Latvijā. Taču ražotāju noskaņojumā jau iezīmējas piesardzības notis, arī mūsu valstī.

Ceļošanas ierobežojumus jau atkal pastiprina, kas ir risks ražotājiem. Pasažieru lidmašīnas pārvadā arī kravas, to reisu atcelšana sadārdzina šo transporta veidu, kas ir svarīgs elektroniķiem. Iespēja eksportēt ražošanas iekārtas nereti ir saistīta ar pienākumu uzņēmuma pārstāvjiem tās uzstādīt un apkalpot. Pandēmijas turpināšanās nav slikta ziņa visām nozarēm. Ir daudz piemēru tam, kā tā ir radījusi papildus pieprasījumu pēc Latvijas pārtikas, kokapstrādes, elektronikas un farmācijas produktiem. Taču kopumā šis gads Latvijas apstrādes rūpniecībai tomēr nebūs zvaigžņu stunda. Šobrīd šķiet, ka kopumā izlaide kaut arī nedaudz, bet samazināsies.

Vēlos arī atbildēt uz rūpniecības jūnija notikumu apskatā skaļi uzdotu jautājumu saistībā ar to, ka vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija ziņo par ražošanas pieaugumu, bet CSP – par sarukumu apģērbu un tekstila nozarē. Izrādās, asociācija galvenokārt pārstāv salīdzinoši lielos uzņēmumus, kuri ir izteikti orientēti uz eksportu un kuriem klājas salīdzinoši labi. Varētu teikt, asociācijas dati vienkārši ir nepilnīgi, taču te atklājas arī kāda dziļāka patiesība. Uzņēmumus, kurus asociācija nepārstāv un kurus dažkārt var saukt par darbnīcām, var pieskaitīt gan ražošanas, gan pakalpojumu sfērai. To darbība ir drīzāk orientēta uz atsevišķu nelielu vietējo pakalpojumu izpildi. Pakalpojumu nozarēm pandēmijas laikā ir klājies krietni bēdīgāk nekā ražošanai. Robežas starp nozarēm ir skaidras un nepārprotamas tikai datos, reālajā dzīvē tās ir izplūdušas. Ekonomikā patiesības ir relatīvas, bet to meklēšanas prieks ir absolūts.

1,022 skatījumi




Video

Latvijas Banka samazina gan IKP pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes

28/03/2024

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada martā) makroekonomiskās prognozes. Samazinātas gan Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes. Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu

28/03/2024

Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Bankas prezidents: Šajā gadījumā tirgošanās ar Krieviju ir kā sēdēšana uz pulvera mucas

27/03/2024 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Latvijai un visam reģionam būtu jāiet prom no Krievijas tirgus, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. "Kādēļ gan mums būtu jāmeklē...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu

25/03/2024

Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...

Lasīt tālāk
Video

Aizsardzības ministrija piedāvā risinājumus vēja parku attīstībai Latvijā

25/03/2024

Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” un Latvijas teritorijas karti, lai...

Lasīt tālāk
Video

Sankcionētās personas vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus

22/03/2024

Sankcionētās personas, kurām Latvijā pieder nekustamais īpašums, no šī gada 1.jūlija vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tostarp brīvostās un speciālajās ekonomiskajās...

Lasīt tālāk
Video

Dombrovskis: Finanšu ministrs nedrīkst paļauties tikai uz vieglāko ES fondu apguvi

21/03/2024

Ekonomikas doktors, kādreizējais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis nosodījis finanšu ministra Arvila Ašeradena izteikumus, ka "vienīgā izaugsmes atslēga Latvijā ir tā, vai valdība...

Lasīt tālāk
Video

Ābrama: Siltumapgādes tarifam jābūt zemākam un prognozējamam

21/03/2024

“Šī brīža tarifi neatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas. Siltumapgādes tarifiem ir jābūt zemākiem un iedzīvotājiem jābūt iespējai savlaicīgi prognozēt izmaksas nākamajā...

Lasīt tālāk
Video

Eksperti: Iedzīvotājus no sava mājokļa iegādes attur nepietiekami ienākumi, ekonomiskā situācija un neskaidrība par nākotni

20/03/2024 | Autors: Publicitātes materiāls

Pie zemās aktivitātes mājokļa tirgū vainojamas ne tikai augstās EURIBOR likmes, bet arī nepietiekami ienākumi un ekonomiskā situācija, liecina ekspertu novērojumi. “Mājokļu attīstītāji...

Lasīt tālāk
Video

Ašeradens: Varam tuvoties arī deflācijas līnijai

20/03/2024 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Valsts nodokļu ieņēmumi varētu būs mazāki par plānoto, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV). "Šobrīd mēs ļoti uzmanīgi vērtējam...

Lasīt tālāk