• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
03/09/2020, Kategorija: Ekonomika
Autors: Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists

Šis ir galējību gads Latvijas ekonomikā. Apstrādes rūpniecība ir salīdzinoši stabila nozare, taču arī tā “ražo” skaitļus, kas liek plati ieplesties acīm. Tās pieaugums jūlijā pret jūniju par 4,1% ir viens no visu laiku straujākajiem kāpumiem mēneša griezumā. Tas palīdzēja nozarei izkāpt no mīnusu zonas. Ražošana gada griezumā jūlijā pieauga par 1,8%. Augustā gaidāma tālāka nozares rādītāju uzlabošanās, arī septembra prognoze vēl ir laba. Taču pār gada atlikušajiem mēnešiem jau klājas šaubu ēna, rūpniecības gadījumā tā gan nav ļoti drūma, lielākas bažas ir par dažām pakalpojumu nozarēm.

Jūlija mēneša griezumā ļoti straujš kāpums reģistrēts vairākās apakšnozarēs, piemēram, apģērbu ražošanā par 30,7%, iekārtu ražošanā par 25,6%, kur iepriekšējos mēnešos tika novērots dziļš kritums. Nozīmīga ietekme uz rūpniecības kopējo sniegumu šajā mēnesī bija kokapstrādei. Te ražošana salīdzinājumā ar jūniju, par spīti nozares “smagsvara” statusam Latvijas ekonomikā, palēcās par 8,9%, panākot gluži apbrīnojamu kāpumu gada griezumā par 12,5%. Kokapstrādē gaidāmi arī labi otrā pusgada rezultāti, jo salīdzinājuma bāze kļūst “izdevīga”, citiem vārdiem – pērnā gada attiecīgais periods nozarē bija diezgan vājš. Turklāt ārējie tirgi ir ļoti dzīvīgi, zāģmateriālu cenas ASV sasniegušas visu laiku augstāko līmeni, pieprasījums būvmateriālu (DIY) veikalos ir milzīgs visā pasaulē.
Vienīgais, kas jūlija datos satrauc, ir metālapstrādes sliktais rezultāts, tajā ražošana jūlijā mēneša griezumā samazinājās par 7,3%, bet gada griezumā par 15,5%. Mēnešu dati vienmēr var būt sakritību un nejaušību upuris. Taču tik liels kritums šajā nozarē nozīmīgi ietekmē kopējos rūpniecības rezultātus, turklāt šī ir “augšteces” nozare mašīnbūvei, kas sūta signālus par to nākotnes sekmēm. Pašā mašīnbūvē gan reģistrēts ļoti straujš kāpums salīdzinājumā ar jūniju, bez jau minētās iekārtu ražošanas pieaugums ir arī autobūvē (+7,5%) un elektrotehnikā (+1,7%).

Vienmēr ir interesanti nodarboties ar minējumiem, kas noticis nozarēs, kuru datus CSP nepublicē, šīs iespējas statistiķi nesen paplašināja. Abu lielo farmācijas uzņēmumu vidējais rezultāts pirmajā pusgadā ir lielisks. Ir zināms, ka ļoti labi sekmējas lielākajam elektronikas uzņēmumam Mikrotīkls, kurš veido vairāk nekā pusi nozares. Tātad rūpniecības zināšanu ietilpīgākā daļa šogad plaukst un zeļ.

Runājot par notikumiem nozarē Latvijā un pasaulē kopš maija, var teikt, ka pirms tam bija krīze, taču tad viss strauji gāja uz labo pusi, uzlabojoties gan “cietajiem” datiem jeb ražošanas apjomu mērījumiem, gan arī noskaņojumam. Cieti izmērītais ražošanas apjoms turpina uzlaboties arī jūlijā, turklāt ne tikai Latvijā. Taču ražotāju noskaņojumā jau iezīmējas piesardzības notis, arī mūsu valstī.

Ceļošanas ierobežojumus jau atkal pastiprina, kas ir risks ražotājiem. Pasažieru lidmašīnas pārvadā arī kravas, to reisu atcelšana sadārdzina šo transporta veidu, kas ir svarīgs elektroniķiem. Iespēja eksportēt ražošanas iekārtas nereti ir saistīta ar pienākumu uzņēmuma pārstāvjiem tās uzstādīt un apkalpot. Pandēmijas turpināšanās nav slikta ziņa visām nozarēm. Ir daudz piemēru tam, kā tā ir radījusi papildus pieprasījumu pēc Latvijas pārtikas, kokapstrādes, elektronikas un farmācijas produktiem. Taču kopumā šis gads Latvijas apstrādes rūpniecībai tomēr nebūs zvaigžņu stunda. Šobrīd šķiet, ka kopumā izlaide kaut arī nedaudz, bet samazināsies.

Vēlos arī atbildēt uz rūpniecības jūnija notikumu apskatā skaļi uzdotu jautājumu saistībā ar to, ka vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija ziņo par ražošanas pieaugumu, bet CSP – par sarukumu apģērbu un tekstila nozarē. Izrādās, asociācija galvenokārt pārstāv salīdzinoši lielos uzņēmumus, kuri ir izteikti orientēti uz eksportu un kuriem klājas salīdzinoši labi. Varētu teikt, asociācijas dati vienkārši ir nepilnīgi, taču te atklājas arī kāda dziļāka patiesība. Uzņēmumus, kurus asociācija nepārstāv un kurus dažkārt var saukt par darbnīcām, var pieskaitīt gan ražošanas, gan pakalpojumu sfērai. To darbība ir drīzāk orientēta uz atsevišķu nelielu vietējo pakalpojumu izpildi. Pakalpojumu nozarēm pandēmijas laikā ir klājies krietni bēdīgāk nekā ražošanai. Robežas starp nozarēm ir skaidras un nepārprotamas tikai datos, reālajā dzīvē tās ir izplūdušas. Ekonomikā patiesības ir relatīvas, bet to meklēšanas prieks ir absolūts.

1,027 skatījumi




Video

Ekonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata

01/07/2025

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...

Lasīt tālāk
Video

FM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts

30/06/2025

Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...

Lasīt tālāk
Video

Samazinās administratīvo slogu digitālo platformu operatoriem

25/06/2025

Trešdien, 25. jūnijā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus “Noteikumos par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot...

Lasīt tālāk
Video

Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi Latvijā nedrīkstēs iegādāties nekustamos īpašumus

20/06/2025

Lai stiprinātu nacionālo drošību un novērstu iespējamo apdraudējumu tās interesēm, Saeima ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu, kas paredz Krievijai un Baltkrievijai,...

Lasīt tālāk
Video

Saeima noteic principu “parāds seko dzīvoklim” – atbildīgs būs jaunais īpašnieks

20/06/2025

Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimā ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Tādējādi ieviests...

Lasīt tālāk
Video

Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada

16/06/2025

Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...

Lasīt tālāk
Video

Saeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs

13/06/2025

Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties

12/06/2025

Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....

Lasīt tālāk
Video

FM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu

10/06/2025

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...

Lasīt tālāk
Video

Valsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”

03/06/2025

Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...

Lasīt tālāk