Apinis: Pie varas atrodas tie, kas vēlētos Rīgā ievilkt tankus un policijas kordonus
Šobrīd pozīcijā ir deputāti un ministri, kas ar lielu prieku aizliegtu cilvēkiem vispār iznākt uz ielas, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja ārsts Pēteris Apinis.
“Salīdzināsim dažas bažas. Iespējas ieklepot citam vīrusu sabiedriskajā transportā un taksometrā, kā arī apgrābstot priekšmetus veikalos, ir tūkstoškārt lielākas nekā šo vīrusu iegūt, kopēji sportojot. Nav iespējams dabūt vīrusu, skrienot mežā vai spēlējot futbolu jūras krastā. Tenisa hallē vienlaikus spēlē četri cilvēki, bet katrā darbvietā četri cilvēki ir kopā blīvāk un ilgāk,” norādīja Apinis.
Pēc viņa sacītā, sporta skolu slēgšana, sporta zāļu slēgšana, orientēšanās tautas sporta sacensību Magnēts un skriešanas sacensību Stirnu buks slēgšana liecina nevis par valdības politiķu un ierēdņu rūpēm par veselību, bet par viņu pilnīgu dezorientāciju situācijā un vēlmi parādīt vēl vairāk stingras rīcības imitāciju.
“Latvijas īpatnība ir arī apstāklī, ka vispār netiek pieļauts un pat tiek apkarots jebkurš cits viedoklis, pat ja tas atšķiras no oficiālā par 10%. Nezinu nevienu profesionāli, kas vērstos pret distancēšanos, roku mazgāšanu, durvju rokturu, lifta pogu, klaviatūru, citu virsmu dezinfekciju, aizsarglīdzekļu lietošanu, savstarpējas komunikācijas laika ierobežošanu, bet valdības lēmums pārstāt ārstēt hroniskus slimniekus ambulatorajā praksē lielai kolēģu daļai šķiet apšaubāms,” norādīja Apinis.
Vaicāts, cik liela iespējamība, ka ierobežotās veselības aprūpes pieejamības dēļ no ielaistām vai neārstētām slimībām nomirst vai neatgriezeniskas sekas rodas vairāk cilvēkiem nekā no Covid, Apinis norādja, ka jebkurā gadījumā cietīs tādi dispanserizācijas pasākumi kā regulāri acu ārsta, ginekologa, urologa apmeklējumi, kas bija galvenais slimību diagnostikas mehānisms: “Mēs zinām, ka mirstību no Covid-19, bet arī mirstību vispār nosaka sirds asinsvadu slimības, vēzis, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības un plaušu slimības. Lai nemirtu no Covid-19, cilvēkam ir jānormalizē cukura līmenis asinīs, holesterīna līmenis, jāārstē paaugstinātais asinsspiediens. Tikai savu slimību rūpīga ārstēšana, režīma ievērošana un nozīmēto medikamentu lietošana ļaus pārslimot Covid-19 vieglā vai vidēji smagā formā. Tātad es aicinu visus ārstus un pacientus lasīt Veselības ministrijas (VM) rakstītos vārdus, nodrošināt terapijas nepārtrauktību tieši tādā formā, ka ārstam ir iespēja kontrolēt un uzraudzīt hronisku slimību ārstēšanu. Ja to var izdarīt ar telefonkonsultāciju vai Skype – brīnišķīgi, ja ne, ir jātiekas ar savu ģimenes vai ārstējošo ārstu.”
“Apjukuši politiķi nav Latvijas īpatnība. I. Viņķele neticami labi tolerē pozīcijas muļķu spiedienu, Uga Dumpis un Jurijs Perevoščikovs darbojas izcili un ir izturīgi kā monstri. Šobrīd pozīcijā ir deputāti un ministri, kas ar lielu prieku aizliegtu cilvēkiem vispār iznākt uz ielas, Rīgā ievilktu tankus, bruņmašīnas un policijas kordonus, kas ķerstītu un sodītu tos, kas uz veikalu gājuši pēc grāmatām, nevis pēc griķiem. I. Viņķelei ir izdevies salīdzinoši labi neitralizēt šo Saeimas mentu domāšanu,” uzskata Apinis.
“Agri vai vēlu visi nepamatoti ierobežojumi noved pie cilvēku iedalījuma tajos, kam ir privātmāja ar pagalmu vai pat lauku viensēta – laimīgajos, un pārējos, kam atļauts sēdēt vien dzīvoklī vai kopmītnēs. Laimīgie ir tie, kam ir suņi, kurus drīkst izvest pastaigā, tie, kas māk skriet,” norādīja ārsts.
“Viss ir jāvērtē salīdzinājumā – rotaļlaukumā bērns var saskarties ar cita bērna atstātu vīrusu uz pievilkšanās stieņa vai slīdkalniņa. Šī iespēja ir tūkstoškārt mazāka nekā saņemt vīrusu no iepirkumu ratiņiem, lifta pogām, durvju rokturiem, kodu pogām pie ārdurvīm, kafijas automāta pogām benzīntankos utt. Protams, Latvijā nav šādu pētījumu par vīrusu blīvumu, tā ka, iespējams, ar degvielas pistoli vīrusu pārneses nav. Un tomēr aizliegums bērniem spēlēt bumbu nozīmē tikai ierēdniecības raksturojumu. Normālam ierēdnim izpratni par sportu veido alus, televizors un dīvāns, un, ja ierēdnim neļauj skatīties NBA spēles, tad jāaizliedz sports visiem. Lielais sports nav sports veselībai, bet sports skatītājiem, savukārt skatītājiem Covid-19 dēļ nudien nav labi savākties pa 100 000 stadionā un bučoties pēc katriem gūtiem vārtiem,” komentēja Apinis.
Viņš uzsvēra, ka no Covid-19 nomirt lielāks risks ir smēķētājiem. “Smēķētājus ķersta nevis policists, bet vīruss, kurš tos ved nevis uz iecirkni, bet uz krematoriju. Lielā mērā atšķirības mirstībā starp Itāliju un Vāciju nosaka fakts, ka Itālijā vecāka gadagājuma cilvēki daudzkārt vairāk smēķē. Neatkarīgi no Covid-19 tālākās izplatības vīruss vispār un arī gada griezumā noteikti būs mazāks nāves iemesls nekā smēķēšana. Smēķēšana nogalina miljonus, vīruss tūkstošus. Un tomēr – tieši šim SARS 2 vīrusam īpaši patīk smēķētāju plaušas. Smēķētāja iespējas saslimt ar vīrusu ir daudzkārt lielākas nekā nesmēķētāja. Lielā mērā formula smēķēšana + Covid-19 nozīmē nāvi. Jāatceras, ka arī pasīvā smēķēšana ir ļoti bīstama saistībā ar Covid-19, un arī elektroniskās cigaretes (neatkarīgi no tā – ar nikotīnu vai bez) ir ļoti bīstamas kombinācijā ar vīrusu,” skaidroja ārsts.
“Ja Dievs būtu vēlējies pagarināt cilvēku dzīvi, pārtraukt karus, teroru un slepkavības, tad viņš atsūtītu uz zemi SARS 2 vīrusu. Šobrīd mirstība uz zemeslodes ir samazinājusies, nevis palielinājusies, kā varētu šķist, raugoties ziņu virsrakstos, jo pasaulē ir apstājušies visi kari, pat Sīrijā pozicionāri ar opozicionāriem kopā iepērk maskas un cimdus. Pasaule tiek mazāk piesārņota, Venēcijas kanālos atgriezušās zivis, bet Uhaņā dzirdēti čiepstam zvirbuļi,” rezumēja Apinis.
Vēl par tēmu:
Šonedēļ gaidāms nokrišņiem bagāts laiks
No nedēļas vidus laika apstākļus turpinās noteikt ciklonu darbība - debesis būs pārsvarā klātas mākoņiem un bieži gaidāms lietus, slapjš sniegs, bet vietām arī sniegs ar nelielu sniega...
Lasīt tālākValdība atbalsta grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, atsakoties no divu pakalpojumu grozu principa
Šodien, 19. novembrī, Ministru kabinets atbalstīja Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz atteikšanos no veselības aprūpes pakalpojumu...
Lasīt tālākGalvaspilsētas galvenās Ziemassvētku egles šogad izraudzītas “Rīgas mežu” Tīreļu mežniecībā
Trešdien, 19. novembrī, Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs kopā ar pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” pārstāvjiem, kā arī bērnu un jauniešu vokālās studijas "RASA'' dalībniekiem...
Lasīt tālāk18. novembrī sabiedriskais transports Rīgā – bez maksas; satiksmē būs ierobežojumi un izmaiņas
18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, Rīgā notiks vairāki svētku pasākumi, kuru laikā tiks ieviesti satiksmes ierobežojumi, kas var ietekmēt sabiedriskā transporta kustību....
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs vēsāks un vējš – brāzmaināks
Nedēļas nogalē un jaunās nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā noteiks ciklonu darbība, tādēļ debesis bieži būs mākoņainas un daudzviet gaidāmi nokrišņi – gan lietus, gan slapjš...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākŠonedēļ Latvijā gaisa temperatūra kritīsies un nedēļas nogalē iespējams arī sniegs
Šīs darba nedēļas sākumā Latvijā sāks ieplūst aukstāka gaisa masa no ziemeļiem - laiks kļūs jūtami vēsāks ne tikai naktīs, bet arī dienās, un nedēļas nogalē vietām termometra...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā gaidāmi mierīgi laikapstākļi – vietām nedaudz uzlīs
Tuvākajās dienās laikapstākļus Latvijā galvenokārt noteiks anticiklona ietekme – debesis pārsvarā klās mākoņi, taču brīžiem uzspīdēs arī saule. Nedēļas izskaņa būs pārsvarā...
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālāk
