Apinis: Pie varas atrodas tie, kas vēlētos Rīgā ievilkt tankus un policijas kordonus
Šobrīd pozīcijā ir deputāti un ministri, kas ar lielu prieku aizliegtu cilvēkiem vispār iznākt uz ielas, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja ārsts Pēteris Apinis.
“Salīdzināsim dažas bažas. Iespējas ieklepot citam vīrusu sabiedriskajā transportā un taksometrā, kā arī apgrābstot priekšmetus veikalos, ir tūkstoškārt lielākas nekā šo vīrusu iegūt, kopēji sportojot. Nav iespējams dabūt vīrusu, skrienot mežā vai spēlējot futbolu jūras krastā. Tenisa hallē vienlaikus spēlē četri cilvēki, bet katrā darbvietā četri cilvēki ir kopā blīvāk un ilgāk,” norādīja Apinis.
Pēc viņa sacītā, sporta skolu slēgšana, sporta zāļu slēgšana, orientēšanās tautas sporta sacensību Magnēts un skriešanas sacensību Stirnu buks slēgšana liecina nevis par valdības politiķu un ierēdņu rūpēm par veselību, bet par viņu pilnīgu dezorientāciju situācijā un vēlmi parādīt vēl vairāk stingras rīcības imitāciju.
“Latvijas īpatnība ir arī apstāklī, ka vispār netiek pieļauts un pat tiek apkarots jebkurš cits viedoklis, pat ja tas atšķiras no oficiālā par 10%. Nezinu nevienu profesionāli, kas vērstos pret distancēšanos, roku mazgāšanu, durvju rokturu, lifta pogu, klaviatūru, citu virsmu dezinfekciju, aizsarglīdzekļu lietošanu, savstarpējas komunikācijas laika ierobežošanu, bet valdības lēmums pārstāt ārstēt hroniskus slimniekus ambulatorajā praksē lielai kolēģu daļai šķiet apšaubāms,” norādīja Apinis.
Vaicāts, cik liela iespējamība, ka ierobežotās veselības aprūpes pieejamības dēļ no ielaistām vai neārstētām slimībām nomirst vai neatgriezeniskas sekas rodas vairāk cilvēkiem nekā no Covid, Apinis norādja, ka jebkurā gadījumā cietīs tādi dispanserizācijas pasākumi kā regulāri acu ārsta, ginekologa, urologa apmeklējumi, kas bija galvenais slimību diagnostikas mehānisms: “Mēs zinām, ka mirstību no Covid-19, bet arī mirstību vispār nosaka sirds asinsvadu slimības, vēzis, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības un plaušu slimības. Lai nemirtu no Covid-19, cilvēkam ir jānormalizē cukura līmenis asinīs, holesterīna līmenis, jāārstē paaugstinātais asinsspiediens. Tikai savu slimību rūpīga ārstēšana, režīma ievērošana un nozīmēto medikamentu lietošana ļaus pārslimot Covid-19 vieglā vai vidēji smagā formā. Tātad es aicinu visus ārstus un pacientus lasīt Veselības ministrijas (VM) rakstītos vārdus, nodrošināt terapijas nepārtrauktību tieši tādā formā, ka ārstam ir iespēja kontrolēt un uzraudzīt hronisku slimību ārstēšanu. Ja to var izdarīt ar telefonkonsultāciju vai Skype – brīnišķīgi, ja ne, ir jātiekas ar savu ģimenes vai ārstējošo ārstu.”
“Apjukuši politiķi nav Latvijas īpatnība. I. Viņķele neticami labi tolerē pozīcijas muļķu spiedienu, Uga Dumpis un Jurijs Perevoščikovs darbojas izcili un ir izturīgi kā monstri. Šobrīd pozīcijā ir deputāti un ministri, kas ar lielu prieku aizliegtu cilvēkiem vispār iznākt uz ielas, Rīgā ievilktu tankus, bruņmašīnas un policijas kordonus, kas ķerstītu un sodītu tos, kas uz veikalu gājuši pēc grāmatām, nevis pēc griķiem. I. Viņķelei ir izdevies salīdzinoši labi neitralizēt šo Saeimas mentu domāšanu,” uzskata Apinis.
“Agri vai vēlu visi nepamatoti ierobežojumi noved pie cilvēku iedalījuma tajos, kam ir privātmāja ar pagalmu vai pat lauku viensēta – laimīgajos, un pārējos, kam atļauts sēdēt vien dzīvoklī vai kopmītnēs. Laimīgie ir tie, kam ir suņi, kurus drīkst izvest pastaigā, tie, kas māk skriet,” norādīja ārsts.
“Viss ir jāvērtē salīdzinājumā – rotaļlaukumā bērns var saskarties ar cita bērna atstātu vīrusu uz pievilkšanās stieņa vai slīdkalniņa. Šī iespēja ir tūkstoškārt mazāka nekā saņemt vīrusu no iepirkumu ratiņiem, lifta pogām, durvju rokturiem, kodu pogām pie ārdurvīm, kafijas automāta pogām benzīntankos utt. Protams, Latvijā nav šādu pētījumu par vīrusu blīvumu, tā ka, iespējams, ar degvielas pistoli vīrusu pārneses nav. Un tomēr aizliegums bērniem spēlēt bumbu nozīmē tikai ierēdniecības raksturojumu. Normālam ierēdnim izpratni par sportu veido alus, televizors un dīvāns, un, ja ierēdnim neļauj skatīties NBA spēles, tad jāaizliedz sports visiem. Lielais sports nav sports veselībai, bet sports skatītājiem, savukārt skatītājiem Covid-19 dēļ nudien nav labi savākties pa 100 000 stadionā un bučoties pēc katriem gūtiem vārtiem,” komentēja Apinis.
Viņš uzsvēra, ka no Covid-19 nomirt lielāks risks ir smēķētājiem. “Smēķētājus ķersta nevis policists, bet vīruss, kurš tos ved nevis uz iecirkni, bet uz krematoriju. Lielā mērā atšķirības mirstībā starp Itāliju un Vāciju nosaka fakts, ka Itālijā vecāka gadagājuma cilvēki daudzkārt vairāk smēķē. Neatkarīgi no Covid-19 tālākās izplatības vīruss vispār un arī gada griezumā noteikti būs mazāks nāves iemesls nekā smēķēšana. Smēķēšana nogalina miljonus, vīruss tūkstošus. Un tomēr – tieši šim SARS 2 vīrusam īpaši patīk smēķētāju plaušas. Smēķētāja iespējas saslimt ar vīrusu ir daudzkārt lielākas nekā nesmēķētāja. Lielā mērā formula smēķēšana + Covid-19 nozīmē nāvi. Jāatceras, ka arī pasīvā smēķēšana ir ļoti bīstama saistībā ar Covid-19, un arī elektroniskās cigaretes (neatkarīgi no tā – ar nikotīnu vai bez) ir ļoti bīstamas kombinācijā ar vīrusu,” skaidroja ārsts.
“Ja Dievs būtu vēlējies pagarināt cilvēku dzīvi, pārtraukt karus, teroru un slepkavības, tad viņš atsūtītu uz zemi SARS 2 vīrusu. Šobrīd mirstība uz zemeslodes ir samazinājusies, nevis palielinājusies, kā varētu šķist, raugoties ziņu virsrakstos, jo pasaulē ir apstājušies visi kari, pat Sīrijā pozicionāri ar opozicionāriem kopā iepērk maskas un cimdus. Pasaule tiek mazāk piesārņota, Venēcijas kanālos atgriezušās zivis, bet Uhaņā dzirdēti čiepstam zvirbuļi,” rezumēja Apinis.
Vēl par tēmu:
VK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākMasalu izplatīšanās turpinās: SPKC aicina pārbaudīt bērnu vakcinācijas statusu
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka Latvijā turpinās masalu izplatīšanās – līdz 2026. gada 7. aprīlim reģistrēti 42 saslimušie. Saslimšanas gadījumi konstatēti...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālāk
