Akcīzes nodokļa izmaiņu dēļ pieaugs „Rīgas siltuma” tarifs
No šā gada 1. jūnija stāsies spēkā jauns AS „Rīgas siltums” siltumenerģijas tarifs, kuru apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Izmaiņas saistītas ar akcīzes nodokļa piemērošanu dabasgāzei, jo Saeima lēma, ka dabasgāzei, kas tiek izmantota par kurināmo, akcīzes nodoklis ir 12 latu par 1000 m3 . Tas nozīmē, ka pie pašreizējās gāzes cenas tarifs būs par 1,5% augstāks.
Jaunais tarifs ir aprēķināts atbilstoši siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikai. AS „Rīgas siltums” jau pērnā gada oktobrī iesniedza izskatīšanai SPRK jaunā tarifu projektu, bet tas tika apstiprināts tikai šā gada 27. aprīlī, tāpēc uzņēmums akcīzes nodokli līdz šim sedza no saviem līdzekļiem, lai gan tas ir iekļaujams tarifā.
Siltumenerģijas cena var gan samazināties, gan palielināties, mainoties dabasgāzes tirdzniecības cenai.
Pie pašreizējās dabasgāzes tirdzniecības cenas 210 Ls/tūkst.nm³ apstiprinātā siltumenerģijas cena ar akcīzes nodokļa komponenti ir 42,81 Ls/MWh (bez PVN), pieaugums ir 0,65 Ls jeb 1,5%, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo siltumenerģijas cenu, kas ir 42,16 Ls/MWh (bez PVN).
Akciju sabiedrība „Rīgas siltums” ik mēnesi savā interneta vietnē lietotājus informē par faktiski piemērojamo siltumenerģijas cenu, balstoties uz AS „Latvijas gāze” publicēto paziņojumu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” līdz kārtējā mēneša 10. datumam par dabasgāzes tirdzniecības cenu.
Pielikumā: SPRK 27.04.2012. lēmums Nr. 110 „Par akciju sabiedrības „Rīgas siltums” siltumenerģijas pakalpojumu tarifiem”
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk