22/02/2018, Kategorija: Ekonomika

2018. gadā aizsardzības nozares iepirkumiem plānoti 234 miljoni eiro, un lielākie finanšu resursi paredzēti transportlīdzekļu, munīcijas, bruņojuma un individuālā ekipējuma iegādei.

Transportlīdzekļu iegādei paredzēti 28%, munīcijas – 15%, bruņojuma – 13% un individuālā ekipējuma iegādei – 8% no iepirkumiem plānotās kopsummas.

2018. gadam plānotais finansējums ietver gan ilgtermiņa saistības jau no esošajiem iepirkumu līgumiem, gan arī finansējumu, kuru paredzēts izmantot tām līgumsaistībām, kuras paredzēts noslēgt šogad. 70% no plānotā finansējuma tiks izlietoti jau noslēgto saistību segšanai.

Šogad īpaša uzmanība tiek pievērsta individuālā ekipējuma iepirkumiem, kas ir noteikti kā prioritāri, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīru un zemessargu apgādi. 28 miljoni eiro novirzīti jau iepriekšējos gados noslēgtajiem līgumiem, un 12 miljoni – šajā gadā plānotajiem jaunajiem līgumiem saistībā ar individuālo ekipējumu.

Šī gada 12. februārī tika noslēgts viens no lielākajiem daudzgadu iepirkuma līgumiem prettanku raķešu iegādei. Tāpat šogad paredzēts noslēgt daudzgadu iepirkumu līgumus vieglo un vidējo taktisko transportlīdzekļu un vidējās klases helikopteru iegādēm. Vieglo un vidējo taktisko transportlīdzekļu iepirkums būs līdz šim lielākais aizsardzības resora veiktais iepirkums. Tas tika uzsākts 2017. gadā, un šobrīd turpinās kandidātu vērtēšana.

Tāpat 2018. gadā plānots uzsākt vairākus citus apjomīgus iepirkumus, tostarp bezpilota lidaparātu iegādi. Nozīmīgi ir arī sešriteņu mototehnikas iepirkuma līgumi, kas sekmēs Nacionālo bruņoto spēku mobilitātes spēju.

Jāuzsver, ka šogad aizsardzības nozares centralizētajiem iepirkumiem plānotais finansējuma apmērs ir par 46% lielāks, salīdzinot ar 2017. gadu.

Jau ziņots, ka laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam Aizsardzības ministrija papildus plāno ik gadu investēt ap 50 miljoniem eiro militārās infrastruktūras attīstībā, prioritāri pilnveidojot uzņemošās valsts atbalsta un Zemessardzes infrastruktūru, kā arī sekmējot poligonu un šautuvju attīstību.

2018. gada kopējais aizsardzības budžets ir 576,34 miljoni eiro, kas ir par 126, 8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.

2018. gada budžets tiek sadalīts šādas kategorijās: 43% investīcijas, 24% uzturēšana, 33% personāls.

Spēju attīstības projekti, kam 2018. gadā atvēlēts lielākais finansējums, ir infrastruktūras attīstība, gaisa telpas novērošana un pretgaisa aizsardzības spējas, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes mehanizācijas projekts, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, tostarp Zemessardzes, kaujas un reaģēšanas spēju attīstība.

Liela uzmanība iepirkumu veikšanas procesā tiek pievērsta vietējo uzņēmumu piesaistei, lai sekmētu piegāžu drošību, spēju pildīt mobilizācijas uzdevumus un veikt Nacionālo bruņoto spēku apgādi kara gadījumā.

Foto: Latvijas armija

980 skatījumi




Video

Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?

02/06/2026

Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...

Lasīt tālāk
Video

Ekonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%

29/05/2026

Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....

Lasīt tālāk
Video

Ašeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi

28/05/2026

Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...

Lasīt tālāk
Video

Katrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim

25/05/2026

Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu

21/05/2026

Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...

Lasīt tālāk
Video

Kas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas

20/05/2026

Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...

Lasīt tālāk
Video

VSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju

31/03/2026

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa

25/03/2026

Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...

Lasīt tālāk
Video

Līdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem

13/03/2026

No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...

Lasīt tālāk
Video

FM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus

11/03/2026

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...

Lasīt tālāk