• Tweet

Rīgas Svētā Pētera baznīca – pilsētas dominante un UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas “pērle”, – jau drīzumā varētu iegūt jaunu saimnieku. Saeimā šobrīd tiek virzīta iecere par baznīcas nodošanu Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, kuru veido Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīca (LELB) un Vācu Svētā Pētera draudze, kam gan nav vēsturiska sakara ar baznīcu. Tas radījis vairākus jautājumus par Saeimas motivāciju nodot Rīgas simbolu nodibinājumam, kurā vadošā loma ir vācu draudzes pārstāvim, ārvalstu pilsonim Stefanam Meisneram.

Kā zināms, šobrīd plānots Rīgas Svētā Pētera baznīcu bez atlīdzības nodot nodibinājumam, kurā, kā atklājies, dominējošā loma ir Stefanam Meisneram. Proti, kaut arī nodibinājuma valdē ir ievēlēti pieci dalībnieki (Doloresa Volkopa, Vivita Dolotova, Kaspars Upītis, Annika Karina Millere un Stefans Meisners Gerhards), nodibinājumu atsevišķi pārstāvēt tiesības ir tikai Stefanam Meisneram (valdes priekšsēdētājam), bet pārējiem valdes locekļiem tikai četriem kopā. Tas nozīmē, ka Meisners, būdams ārvalstu pilsonis, var vienpersoniski rīkoties ar Latvijas kultūrvēsturiskā un UNESCO mantojuma pērli, kamēr LELB ietekme nodibinājumā ir pielīdzināma tikpat kā nullei.

Interesanti, ka, ņemot vērā šo faktu, Saeima tomēr izlēmusi priekšroku dod nodibinājumam, nevis, piemēram, pirms 30 gadiem oficiāli dibinātajai Rīgas Svētā Pētera Evaņģēliski luteriskā draudzei, Rīgas domei, kas ilgstoši rūpējies par baznīcu vai Romas katoļu Baznīcai, kas skaitās baznīcas vēsturiskā īpašniece.

Rīgas mēra vietniece Linda Ozola (JKP) jau iepriekš norādījusi uz to, ka rodas bažas, ka visus lēmumus, kas būs saistīti ar dievnamu, vienpersoniski varēs pieņemt Meisners, kura reputāciju vajadzētu pārbaudīt, jo viņa iepriekšējā uzņēmējdarbība varētu radīt sava veida aizdomas par to, vai tā bijusi veiksmīga. Arī Latvijas Universitātes profesors Valdis Tēraudkalns paudis pārliecību, ka būtu bijis labāk un lietderīgāk, ja būtu vairāki pārvaldītāji.

Savukārt Saeimas deputāts Igors Pimenovs (S) uzsvēris, ka “ne LELB, ne vācu draudze nav pierādījusi savas spējas uzturēt baznīcu. Vācijas Bundestāga nauda, kura esot piešķirta baznīcas rekonstrukcijai, nav apliecināta ar dokumentiem.”

Nesen gan zināms kompromiss panākts starp Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas bīskapu kolēģiju un Romas katoļu Baznīcas Latvijas bīskapu konferenci – tās vienojušās, ka Sv. Pētera baznīcas galvenā misija ir būt par dievkalpošanas un pielūgsmes vietu. Šī gada sākumā parakstīta vienošanās, ka “gadījumā, ja īpašuma tiesības tiks noteiktas LELB un tās sastāvā esošās vācu draudzes nodibinājumam, tad, pēc viesmīlības principa un savstarpēji vienojoties, Sv. Pētera baznīca būs atvērta gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem.”

Vienlaikus gan bažas ir par to, ka Romas katoļu baznīcas loma baznīcā aizvien būs nenozīmīga un tā pati savā baznīcā būs vien viesu statusā. Turklāt jāatgādina, ka savulaik Stefans Meisners pret šādu vienošanos iebilda, sakot, ka viņš nevēlētos, lai baznīca pārvērstos par publisku iestādi, kur rīkotos citas konfesijas.

Pagaidām vien izskatās, ka Pēterbaznīcu plānots uzdāvināt vienam šauram interešu grupējumam, neņemot vērā ne vēsturiskos aspektus, ne kristiešu vienotības veicināšanu, ne arī citu iesaistīto domas un ieceres. Vai tiešām mēs riskējam tik muļķīgā veidā zaudēt Rīgas simbolu?

Foto: F64