Aivars Lembergs: Ventspilī vidējā pensija ir par 57 euro mēnesī lielāka, nekā vidēji Latvijā
Pēc stāvokļa uz 2015.gada 1.janvāri Latvijas vidējā vecuma pensija ar piemaksām ir 281 euro, kas sakrīt ar Liepāju. Ventspilī ir 338 euro jeb citiem vārdiem – Ventspilī vidējā pensija ir par 57 euro mēnesī lielāka, nekā vidēji Latvijā. Un šis atrāviens pieaug.
No republikas pilsētām nākamā ir Jūrmala, bet nu tomēr – Ventspilī ir par 25 euro lielāka pensija nekā Jūrmalā. Rīgā vidējā vecuma pensija ir 302 euro, un zemākais– 271 euro – Daugavpilī.
Interesanta aina ir par pensijām, kuras ir piešķirtas pagājušajā gadā. Par vidējo vecuma pensiju uz šī gada 1.janvāri un piešķirto pensiju pagājušajā [2014.] gadā. Latvijā tiem, kas aizgāja pensijā 2014. gadā, vidējā pensija – 279 euro – ir zemāka, nekā līdz tam – 281 euro. Nav daudz, bet par 2 euro mazāk. Vajadzētu tā kā būt lielākai, bet faktiski ir mazāka. Pensionāri Latvijā paliek nabadzīgāki. Nabadzīgāki, ņemot vērā inflāciju – vēl 2%. Ventspilī tā aina ir radikāli cita un tāda, kādai tai vajadzētu būt. Tātad, ja vidējā pensija – tā ir lielākā – 338 euro, tad tiem, kas aizgāja pensijā 2014.gadā, ir 385 euro. Salīdzinot ar vidējo Latvijas pensiju 2014.gadā, ventspilnieki saņem par 106 euro lielāku pensiju. Jāatņem ir no 385 (-) 279. Mūsu pensionāri ir ar lielākām pensijām, nekā citās republikas pilsētās. Un salīdzinot, piemēram, ar Jēkabpili un Daugavpili, tā starpība ir par 100 euro. Tas ir mēnesī.
Protams, ka tas nenozīmē, ka Ventspilī nav pensionāri ar mazām pensijām. Tā tas nav. Tie, kas pagājušajā gadā aizgāja pensijā, kam bija mazāka pensija par 128 euro (bet 128 euro, tas ir nabadzības slieksnis), Ventspilī ir 3%, Rīgā – 4% un Latvijā – 5%. No 128 līdz 213 euro – Ventspilī ir 11%, Rīgā ir 12%, bet Latvijā ir 14%. No 213 līdz 284 euro – Ventspilī ir 44%, Rīgā ir 46%, bet Latvijā ir 49%. Pensionāri, kas ir ar pensiju lielāku kā 284 euro, ja Latvijā tādi ir 26%, tad Ventspilī ir 31%, Rīgā tikpat. Un virs 500 euro – Latvijā tikai 5%, – no 20 pensionāriem viens, Rīgā ir 7%, Ventspilī – 11% jeb no katriem 9 pensionāriem viens ir pensionārs ar pensiju virs 500 euro, kas jau ir pensija, ko var uzskatīt par tādu daudz maz pieņemamu. Tā kā, protams, nav runa par to, ka Ventspilī nav maznodrošinātu pensionāru, bet vienkārši viņu skaits samazinās kopējā skaitā, kas ir ļoti laba un pareiza tendence.
Ventspils ļoti pievērš uzmanību ražošanas attīstībai. Un rūpniecībā parasti nodarbinātie saņem lielākas algas nekā tie, kas nodarbināti apkalpojošajā sfērā. Jo modernāka ražošana, jo darba samaksai jābūt lielākai. Un arī tiek stimulēta īpaša elektronikas rūpniecības attīstība, programmēšana, IKT attīstība, metālapstrāde, mašīnbūve, un tas prasa aizvien kvalificētāku darbaspēku, kas attiecīgi strādā uz dārgām iekārtām un kura darba kvalitāte nosaka gala produkta kvalitāti. Viņi strādā pasaules kvalitātes līmenī. Nekādu atlaižu te nav. Līdz ar to – arī darba samaksai jābūt attiecīgai. Protams, tā varbūt nav tāda kā Vācijā, bet tomēr ir daudz lielāka nekā apkalpojošajā sfērā. Tagad Elektronikas centrs izveidosies, Augsto tehnoloģiju centrs, tāpat, es domāju, šokolādes fabrika, arī tur būs gana pieklājīgas algas, kas nodrošina normālu pensiju. Citādi jau Ventspils ne ar ko neatšķiramies no pārējās Latvijas. Ja salīdzinām ar Rīgu, tad augstākā un dārgākā ierēdniecība jau ir Rīgā, ne jau Ventspilī. Viņa dzīvo Rīgā, Pierīgā, bagātajos novados ap Rīgu, Jūrmalā viņi dzīvo, viņi nedzīvo ne Ventspilī, ne Liepājā. Tajā ziņā Ventspils zaudē. Ventspilī strādā ierindas policisti un ierindas muitnieki un tamlīdzīgi, bet tie priekšnieki ar lielajām algām, tie visi sēž Rīgā.
Vēl par tēmu:
Nedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālāk