• Tweet

Atbilstoši viņa paša radītajām juridiskajām shēmām, Rūdolfs Meroni varēja darīt gandrīz jebko, kas viņam ienāca prātā, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja advokāts Mārtiņš Kvēps.

Pēc viņa sacītā, “Ventspils naftas” akciju pārdošana bija tikai sagatavošanās, lai pārņemtu Ventspils tranzītbiznesu.

“Bija tā, ka sākumā visi cerēja, ka kāds kaut kur pasaulē Ventspils tranzītbiznesu nopirks. Tomēr neviens īsti pirkt negribēja, ņemot vēro arī bēdīgās starptautiskās politiskās aktivitātes. Beigās bija plāns, kas jau iepriekš brieda: AS “Latvijas naftas tranzīts” bija tā vieta, kurā tika sakoncentrēti milzu līdzekļi – beigās kopā aptuveni kādi 200 miljoni. Tika izlemts, ka it kā nav droši šo naudu glabāt vienkārši bankā, nauda kaut kur ir jāiegulda. Protams, ne jau “Swedbankā” vai “SEB bankā”. Droši vien sagadīšanās dēļ tika izvēlēta Meroni paziņu maza banka Lihtenšteinā, kuras paspārnē tika izveidots mistisks investīciju fonds, un tajā tika ielikta visa šī nauda. Tā beigās nonāca pie Lielbritānijā reģistrētā uzņēmuma “London Industry Ltd.”. Tam bija divi pastarpināti īpašnieki – Urzula Haranda un Kiprā reģistrēts uzņēmums, kas, savukārt, piederēja “Ventbunkera” citam īpašniekam. Iepriekšminētais fonds iedeva naudu šim te “London Industry Ltd.”, kas tad arī it kā nopirka visu. Kā var secināt no šiem apstākļiem, tad uzņēmumu grupa tika it kā nopirkta par pašas uzņēmumu grupas naudu, visticamāk, iepriekš ļoti labi apzinoties, ka šī nauda nekad netiks atdota “Latvijas naftas tranzītam”,” skaidroja advokāts.

“Par “Kālija parku” un citiem sauskravu uzņēmumiem es nezinu, es zinu par “Ventbunkeru”. Tas ir tas lielais darījums 2016.-2017. gadā, ko “Ventbunkera” bijušie akcionāri arī deklarēja /Olafam Berķim, Igoram Skokam un Genādijam Ševcovam piederošie uzņēmumi, kas bija AS “Ventbunkers” akcionāri, 2016. gadā deklarēja milzu peļņu – piemēram, O. Berķim piederošā SIA “Kement” deklarēja peļņu 21, 6 miljonus eiro – R.R., U.D./. Patiesībā tas nebija nekāds normāls komerciāls darījums. Tur no šī šķietamā darījuma abām pusēm piedalījās vieni un tie paši cilvēki, nenotika nekādas normālas biznesa sarunas; šķietamos pircējus un pārdevējus konsultēja vieni un tie paši cilvēki. Jo lielā mērā darījuma abas puses pēc būtības arī bija vienas un tās pašas,” sacīja Kveps.

Viņš turpināja, ka, lai paslēptu galveno šī darījuma “arhitektu”, kā viena no labuma guvējām šajā darījumā tika uzrādīta austriete Urzula Haranda: “Esmu par to pilnīgi pārliecināts un esmu pat gatavs arī iet uz tiesu aizstāvēt savu pārliecību, ka Haranda ir fiktīvs labuma guvējs, kura, iespējams, pat īsti nezina, kur ģeogrāfiski Ventspils atrodas. Esmu pats viņu saticis, esmu pats bijis arī pie viņas mājās Austrijā. Zinu, kā viņa dzīvo. Zinu arī viņas vīru. Viņi nav nekādi tranzītbiznesa uzņēmēji. Viņi, manā ieskatā, ir fiktīvi beneficiāri un caur šiem, pēc visām pazīmēm spriežot, fiktīvajiem darījumiem ar viņu atbalstu vienkārši pa apli tika “izgriezta” cauri milzīga nauda. Domāju, ka valstij šo darījumu rezultātā aizgāja garām arī milzīga ienākumu nodokļu nauda, jo “Latvijas naftas tranzīts” it kā naudu ieguldīja fondā, bet patiesībā visi taču zināja, ka tā nauda nekad netiks atdota. Tā tika pārlikta kabatā citiem cilvēkiem. Ja viņi pa ķēdīti tur izmaksātu dividendes, tad tas viss būtu savādāk – valsts būtu šo to saņēmusi. [..] Nav tā Urzula. Tas, protams, ir mans subjektīvais vērtējums. Es esmu pārliecināts, ka tas ir Meroni. Es neticu pasakai par to, ka viena pat ne vidēji turīga Austrijas uzņēmēja pēkšņi sadomā un arī nopērk Ventspils tranzītbiznesu.”

Runājot par arestētās mantas izšķērdēšanu, advokāts norādīja, ka par visu sadarīto būtu jāmaksā Meroni, ja runājam par mantisko atbildību sakarā ar mantas vērtības samazināšanu, kā arī par naudu, kas tiks iztērēta, mantu pārņemot un to meklējot, noskaidrojot apstākļus, prasot speciālistiem kādus viedokļus: “Ja es būtu mantas pārvaldnieks un Nodrošinājuma valsts aģentūra mani aicinātu ar man tik nepatīkamu tiesas lēmumu, kurā rakstīts, ka es, iespējams, kaut ko esmu pārkāpis, es momentāni būtu klāt un darītu visu, ko man liek. Jo otra alternatīva ir kriminālatbildība. Bez variantiem. Tāpat būtu jārīkojas attiecībā arī pret Meroni.”

“Mans viedoklis ir tāds, ka Meroni mūs visus, mani pašu ieskaitot, ļoti skaisti apveda ap stūri. Es tiešām tajā mantas aresta protokola sastādīšanas brīdī domāju, ka mēs kopā cīnāmies par taisnību, ka patiesībā viss tieši tā arī ir, kā ir uzrakstīts. Tikai pēc tam, kad sākās mēģinājumi kaut ko pārdot, sapratu, ka mēs cīnāmies ne tikai par taisnību, bet vēl arī par Meroni naudu,” pauda advokāts.

Foto: F64