Krauze: Kariņš ir vairāk atbildīgs par notiekošo – viņam krīzes laikā jāvada valsts, taču viņš to acīmredzami nespēj

Premjeram Krišjānim Kariņam būtu jāvada valsts, taču viņš acīmredzami to nespēj, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS).
Komentējot veselības ministra Daniela Pavļuta palikšanu amatā, Krauze norādīja, ka acīmredzot te nav svarīgi, ko dara, ko nedara kāds atsevišķs ministrs: “Svarīgākas ir politiskās vienošanās – roka roku mazgā, un valdība centīsies noturēties pēc iespējas ilgāk. Nedomāju, ka Pavļuts ir vienīgais atbildīgais. Premjers Krišjānis Kariņš ir vairāk atbildīgs par notiekošo – viņam krīzes laikā jāvada valsts, taču viņš to acīmredzami nespēj.”
“Tas jau tāpat skaidrs katram, ka imunitāti var iegūt divos veidos – vai nu vakcinējoties, vai pārslimojot. Ko nu kurš izvēlas. Valstij būtu jānodrošina pietiekamā daudzumā vakcīnas vienā gadījumā. Otrā gadījumā – veselības aprūpi, lai cilvēks var atveseļoties vai nu mājās, vai slimnīcā. Abos gadījumos cilvēka organismā veidojas antivielas un kovids tālāk neizplatās vismaz kādu laiku. Taču Kariņa valdība sākumā nevarēja piegādāt vakcīnas visiem, kuri tās vēlējās. Bet tagad, lai gan bija daudz laika un naudas sagatavoties, valdība nespēj sagādāt pienācīgu veselības aprūpi tiem, kuri saslimuši. Izrādās, ka no milzīgās naudas, kas bija valdības rīcībā, lielākā daļa izlietota visam kam citam – būvniecībai, bet ne jaunām gultasvietām. Protams, vakcinēšanās ir vienkāršākais un pareizākais veids, taču, ja kāds izvēlas nevakcinēties, tās ir viņa cilvēktiesības un tiesības uz brīvību. Taču mūsu valsts pašlaik ierobežo brīvību un dodas totalitārisma virzienā. Kā citādi lai to nosauc, ja nevakcinētu cilvēku ierobežo pat tā, ka netiek ļauts ierēdnim strādāt attālināti no savas mājas?” esošo situāciju komentēja politķis.
Prognozējat turpmākos procesus ekonomikā, viņš norādīja, ka ir dažas lietas, kas ir acīmredzamas un vieš bažas: “Pašlaik Latvija ir trīs miljardus iztērējusi pandēmijas un tās seku pārvarēšanai. Liela daļa ir tikusi atbalstam un pabalstiem ekonomikā. Trīs miljardi ir apmēram 10% no Latvijas IKP. Visa Eiropas Savienība arī ir tērējusi pandēmijas pārvarēšanai milzīgu naudu – 11% no ES IKP jeb 1,6 triljonus eiro. Tā ir astronomiska summa, kurai nav reāla seguma. Tas bija nepieciešams, jo valstis nevar apturēt ekonomiku.”
“Bet valdība nepateica to, ka rezultāts var būt inflācija. Tā šoreiz nebūs kādā vienā reģionā, bet visā pasaulē, jo visur ekonomika ir sabremzēta un nauda tiek izmaksāta pabalstos. Pašlaik redzam, ka spēji ir cēlušās cenas energoresursiem un gandrīz visam. Pašlaik minimālā alga ir 500 eiro, bet var gadīties, ka pēc pāris gadiem pat 2000 eiro šķitīs ļoti maz. Tie arī būs izaicinājumi, kā tagad modē teikt… Bail pat iedomāties, kā ar šādiem izaicinājumiem tiks galā tie politiskie spēki, kas pašlaik ir pie varas un savu mazspēju ir pierādījuši kovida vīrusa izplatības ierobežošanā,” uzsvēra Krauze.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Tuvākās dienas vēl būs aukstas un salīdzinoši saulainākas
Šonedēļ piedzīvots ziemīgi auksts laiks – piemēram, naktī uz ceturtdienu vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz -22° atzīmei, taču arī citās naktīs gaisa temperatūra...
Lasīt tālākTuvākajās dienas vēl gaidāms sals, bet nedēļas otrajā pusē kļūs siltāk
Jaunnedēļ Latvijā turpināsies ziemīgi laikapstākļi. Nedēļa vietām iesāksies ar nelielu snigšanu un salu, lokāli termometra stabiņš noslīdēs zem -15° atzīmes. Nedēļas pirmajā pusē...
Lasīt tālākTuvākajās dienās saglabāsies sals un pastiprināsies vējš
Tuvākajās dienās joprojām saglabāsies sals, arī vējš pastiprināsies, tādējādi pēc sajūtām šķitīs, ka ir aukstāk. Būtisks sniega segas pieaugums nav gaidāms, taču līdz ar...
Lasīt tālākVairāki cilvēki svētkos mēģinājuši izdarīt pašnāvību
Ar ļoti lielu pacientu pieplūdumu piecas gadumijas svētku brīvdienas aizvadītas Rīgas Austrumu slimnīcā. Neatliekamās medicīnas centrā sniegta palīdzība 1105 pacientiem. Tāpat ievesti vairāki...
Lasīt tālākŠonedēļ saglabāsies noturīgs sals
Jaunais gads iesākās ar ziemīgi aukstu laiku, kā arī noturīgas sniega segas izveidošanos. Nākamajā nedēļā saglabāsies sals, nedēļas pirmajā pusē vietām termometra stabiņš noslīdēs...
Lasīt tālākRatnieks aicina ievērot uguņošanas noteikumus Jaungadā Rīgā
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks aicina iedzīvotājus ievērot jaunos uguņošanas noteikumus Rīgā Jaungada naktī un izmantot pirotehniku tikai laika posmā no pusnakts līdz vieniem naktī. “Latvijā...
Lasīt tālākBiežākie nelaimes gadījumi Jaungada pirmajās dienās: kā no tiem izvairīties?
Pirmās Jaungada dienas daudziem asociējas ar garāku svētku atpūtu, taču apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia dati liecina, ka šajā laikā ievērojami pieaug arī nelaimes gadījumu...
Lasīt tālākŠī gada pēdējā nedēļā laiks kļūs vēsāks un veidosies noturīga sniega sega
Nedēļas pirmajā pusē valsts centrālajos un rietumu rajonos turpinās pūst brāzmains vējš, kā arī teju visā valstī aizvien biežāk novērosim nokrišņus. Šajās dienās valstī sāks...
Lasīt tālākSvētku dienas būs vēsas, bet ne sniegotas
Ziemassvētku nedēļas pirmajā pusē Latvijā no ziemeļaustrumiem ieplūdīs aukstāka gaisa masa (skatīt animāciju). Tās rezultātā pāris dienas ir gaidāms sals, austrumu rajonos diennakts...
Lasīt tālākTuvākajās dienās Latvijā palaikam gaidāmi nokrišņi un migla
Šīs nedēļas izskaņā Latvijā saglabāsies pārsvarā pelēcīgs laiks. Lietainākā diena būs sestdiena – jau no nakts sākuma Latviju šķērsos nokrišņu zona, tādējādi daudzviet gaidāms...
Lasīt tālāk