Krauze: Kariņš ir vairāk atbildīgs par notiekošo – viņam krīzes laikā jāvada valsts, taču viņš to acīmredzami nespēj

Premjeram Krišjānim Kariņam būtu jāvada valsts, taču viņš acīmredzami to nespēj, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS).
Komentējot veselības ministra Daniela Pavļuta palikšanu amatā, Krauze norādīja, ka acīmredzot te nav svarīgi, ko dara, ko nedara kāds atsevišķs ministrs: “Svarīgākas ir politiskās vienošanās – roka roku mazgā, un valdība centīsies noturēties pēc iespējas ilgāk. Nedomāju, ka Pavļuts ir vienīgais atbildīgais. Premjers Krišjānis Kariņš ir vairāk atbildīgs par notiekošo – viņam krīzes laikā jāvada valsts, taču viņš to acīmredzami nespēj.”
“Tas jau tāpat skaidrs katram, ka imunitāti var iegūt divos veidos – vai nu vakcinējoties, vai pārslimojot. Ko nu kurš izvēlas. Valstij būtu jānodrošina pietiekamā daudzumā vakcīnas vienā gadījumā. Otrā gadījumā – veselības aprūpi, lai cilvēks var atveseļoties vai nu mājās, vai slimnīcā. Abos gadījumos cilvēka organismā veidojas antivielas un kovids tālāk neizplatās vismaz kādu laiku. Taču Kariņa valdība sākumā nevarēja piegādāt vakcīnas visiem, kuri tās vēlējās. Bet tagad, lai gan bija daudz laika un naudas sagatavoties, valdība nespēj sagādāt pienācīgu veselības aprūpi tiem, kuri saslimuši. Izrādās, ka no milzīgās naudas, kas bija valdības rīcībā, lielākā daļa izlietota visam kam citam – būvniecībai, bet ne jaunām gultasvietām. Protams, vakcinēšanās ir vienkāršākais un pareizākais veids, taču, ja kāds izvēlas nevakcinēties, tās ir viņa cilvēktiesības un tiesības uz brīvību. Taču mūsu valsts pašlaik ierobežo brīvību un dodas totalitārisma virzienā. Kā citādi lai to nosauc, ja nevakcinētu cilvēku ierobežo pat tā, ka netiek ļauts ierēdnim strādāt attālināti no savas mājas?” esošo situāciju komentēja politķis.
Prognozējat turpmākos procesus ekonomikā, viņš norādīja, ka ir dažas lietas, kas ir acīmredzamas un vieš bažas: “Pašlaik Latvija ir trīs miljardus iztērējusi pandēmijas un tās seku pārvarēšanai. Liela daļa ir tikusi atbalstam un pabalstiem ekonomikā. Trīs miljardi ir apmēram 10% no Latvijas IKP. Visa Eiropas Savienība arī ir tērējusi pandēmijas pārvarēšanai milzīgu naudu – 11% no ES IKP jeb 1,6 triljonus eiro. Tā ir astronomiska summa, kurai nav reāla seguma. Tas bija nepieciešams, jo valstis nevar apturēt ekonomiku.”
“Bet valdība nepateica to, ka rezultāts var būt inflācija. Tā šoreiz nebūs kādā vienā reģionā, bet visā pasaulē, jo visur ekonomika ir sabremzēta un nauda tiek izmaksāta pabalstos. Pašlaik redzam, ka spēji ir cēlušās cenas energoresursiem un gandrīz visam. Pašlaik minimālā alga ir 500 eiro, bet var gadīties, ka pēc pāris gadiem pat 2000 eiro šķitīs ļoti maz. Tie arī būs izaicinājumi, kā tagad modē teikt… Bail pat iedomāties, kā ar šādiem izaicinājumiem tiks galā tie politiskie spēki, kas pašlaik ir pie varas un savu mazspēju ir pierādījuši kovida vīrusa izplatības ierobežošanā,” uzsvēra Krauze.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
VK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālākGaidāmi mainīgi laika apstākļi – mīsies lietainas un saulainas dienas
Nedēļas sākumā Latvijā valdīja lietains un vējains laiks. Arī ceturtdien Latviju šķērsoja nokrišņu zona, teritorijas lielākajā daļā nesot lietu, taču nedēļas izskaņā, paaugstinoties...
Lasīt tālāk