Ar Eiropas Savienības fondu investīcijām cels ekonomikas ražīgumu
![]()
Kā liecina Eiropas Savienības (ES) fondu līdzšinējais ietekmes novērtējums, to pienesums iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmei ir vidēji 1-1,5% gadā. Šajā ziņā Latvija ir viena no sekmīgākajām ES valstīm. Kopš Latvijas iestāšanās ES, būtiski samazinājusies atšķirība ar Eiropas valstu vidējo IKP.
No 2014. līdz 2020. gadam pieejamais ES fondu finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā ir bijis būtisks Latvijas izaugsmei un ir sniedzis neatsveramu ieguldījumu IKP palielināšanā un nodarbinātības veicināšanā.
Fokuss uz produktivitāti un konkurētspēju
Nākamajā plānošanas periodā Latvija koncentrēsies uz reformām un investīcijām, kas cels Latvijas ekonomikas ražīgumu un uzņēmumu konkurētspēju, turpinot Latvijas ekonomikas pārveidi uz zināšanās balstītu ekonomiku. Latvijas uzņēmējiem zaļā un digitālā pāreja ļaus veidojot jaunus produktus un pakalpojumus. Fondu ieguldījums palīdzēs nodrošināt, lai izaugsme sasniegtu visus Latvijas reģionus un iedzīvotājus.
Demogrāfijas un darba tirgus tendences liecina, ka panākt būtisku tuvošanos attīstītāko valstu dzīves līmenim var tikai ar lielu lēcienu ekonomikas produktivitātē. Arī ES fondu ieguldījumu kontekstā caur produktivitātes prizmu būs jāmēra ne tikai ieguldījums atbalstam uzņēmējdarbībā, bet arī investīcijas visās nozarēs. Lai to sasniegtu, nozīmīgi ir ieguldījumi pārdomātos projektos, kas veicina izmaksu ietaupījumus un rada ienākumus.
Ieguldīs sešos stratēģiskajos attīstības virzienos
Latvija nākamajā ES fondu plānošanas periodā ir izvirzījusi sešus galvenos virzienus, kas ietverti arī nacionālajā attīstības plānā. Pirmais no tiem – viedāka Eiropa – paredz inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, pētniecības un prasmju attīstīšanu, atbalstu uzņēmējdarbībai un digitalizācijai, tai skaitā digitālajai savienojamībai. Otrais virziens – zaļāka Eiropa, virzoties uz klimatneitralitāti, pielāgojoties klimata pārmaiņām un īstenojot vides aizsardzības politiku. Trešais – savienotāka Eiropa – droša, ilgtspējīga un pieejama transporta attīstība. Ceturtais ieguldījumu virziens – sociālāka Eiropa, nodrošinot vienādas iespējas un piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum, kā arī taisnīgus darba nosacījumus, sociālo aizsardzību un iekļaušanu. Piektais virziens – iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot ilgtspējīgu un līdzsvarotu reģionu attīstību. Un pēdējais, sestais ieguldījumu virziens – atbalsts sociālekonomisko grūtību risināšanai saistībā ar pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.
Nākamajiem septiņiem gadiem – 4,4 miljardi eiro
Tuvojoties ES fondu jaunā perioda sākšanai, Eiropas Padome un Eiropas Parlaments šā gada 24. jūnijā apstiprināja regulējumu, nosakot fondu ieviešanas kārtību 2021. – 2027. gadā. Kopumā Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejams apmēram 4,4 miljardu eiro liels ES fondu finansējums. Atbildīgās institūcijas Latvijā jau strādā pie nacionālo tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas, un ES fondu ieviešanas plānu valdībā paredzēts apstiprināt līdz šā gada beigām. Projektu uzsākšana provizoriski plānota 2022. gada vidū.
Vēl par tēmu:
Dienās arvien biežāk uzspīdēs saule
Jaunā nedēļa Latvijā iesākusies ar pelēcīgāku un mitrāku laiku, tomēr nedēļas gaitā laika apstākļi pakāpeniski uzlabosies un arvien biežāk uzspīdēs saule. Sniega sega Latvijā ir...
Lasīt tālākNedēļas nogalē pavasarīgi silts, nākamnedēļ sākumā gaidāms lietus
Nedēļas iesākums ir bijis temperatūras rekordiem bagāts, un iespējams, ka arī nedēļas turpinājumā tiks pārspēts vēl kāds. Tuvākajās dienās Latvijā saglabāsies samērā silts, pavasarīgs...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālākSaeimas Sociālo un darba lietu komisija nobalso par 100% piemaksu par darbu svētku dienā
Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti laboja vienu savu kļūdu un nobalsoja "par" to, ka darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā...
Lasīt tālākŠīs nedēļas sākumā laiks būs silts un saulains
Nedēļas sākumā laiks būs saulains un silts, bet naktīs termometra stabiņš vietām vēl noslīdēs zem 0° atzīmes. Bet nedēļas izskaņā gaidāms lietus un brāzmains vējš. Otrdien...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas...
Lasīt tālākSomijas ekonomists: 2026. gadā Latvijas ekonomikā gaidāma straujāka izaugsme, balstīta privātajā patēriņā un investīcijās
Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén)....
Lasīt tālākRīgā aizliegts atrasties uz visu ūdenstilpju ledus
Ņemot vērā laikapstākļus, meteoroloģiskās prognozes un to, ka uz ūdens neveidojas pietiekami izturīga ledus kārta, no rītdienas, 4. marta, stāsies spēkā aizliegums atrasties uz visu Rīgas...
Lasīt tālākŠonedēļ daudzviet gaidāmi nokrišņi, piekrastē vējš būs brāzmains
Jaunu mēnesi iesākot, nedēļas pirmajā pusē laika apstākļus noteiks ciklonu aktivitāte ziemeļos – dažviet gaidāmi nokrišņi, vējš piekrastē būs brāzmains, savukārt gaisa temperatūra...
Lasīt tālāk