Ar Eiropas Savienības fondu investīcijām cels ekonomikas ražīgumu
Kā liecina Eiropas Savienības (ES) fondu līdzšinējais ietekmes novērtējums, to pienesums iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmei ir vidēji 1-1,5% gadā. Šajā ziņā Latvija ir viena no sekmīgākajām ES valstīm. Kopš Latvijas iestāšanās ES, būtiski samazinājusies atšķirība ar Eiropas valstu vidējo IKP.
No 2014. līdz 2020. gadam pieejamais ES fondu finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā ir bijis būtisks Latvijas izaugsmei un ir sniedzis neatsveramu ieguldījumu IKP palielināšanā un nodarbinātības veicināšanā.
Fokuss uz produktivitāti un konkurētspēju
Nākamajā plānošanas periodā Latvija koncentrēsies uz reformām un investīcijām, kas cels Latvijas ekonomikas ražīgumu un uzņēmumu konkurētspēju, turpinot Latvijas ekonomikas pārveidi uz zināšanās balstītu ekonomiku. Latvijas uzņēmējiem zaļā un digitālā pāreja ļaus veidojot jaunus produktus un pakalpojumus. Fondu ieguldījums palīdzēs nodrošināt, lai izaugsme sasniegtu visus Latvijas reģionus un iedzīvotājus.
Demogrāfijas un darba tirgus tendences liecina, ka panākt būtisku tuvošanos attīstītāko valstu dzīves līmenim var tikai ar lielu lēcienu ekonomikas produktivitātē. Arī ES fondu ieguldījumu kontekstā caur produktivitātes prizmu būs jāmēra ne tikai ieguldījums atbalstam uzņēmējdarbībā, bet arī investīcijas visās nozarēs. Lai to sasniegtu, nozīmīgi ir ieguldījumi pārdomātos projektos, kas veicina izmaksu ietaupījumus un rada ienākumus.
Ieguldīs sešos stratēģiskajos attīstības virzienos
Latvija nākamajā ES fondu plānošanas periodā ir izvirzījusi sešus galvenos virzienus, kas ietverti arī nacionālajā attīstības plānā. Pirmais no tiem – viedāka Eiropa – paredz inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, pētniecības un prasmju attīstīšanu, atbalstu uzņēmējdarbībai un digitalizācijai, tai skaitā digitālajai savienojamībai. Otrais virziens – zaļāka Eiropa, virzoties uz klimatneitralitāti, pielāgojoties klimata pārmaiņām un īstenojot vides aizsardzības politiku. Trešais – savienotāka Eiropa – droša, ilgtspējīga un pieejama transporta attīstība. Ceturtais ieguldījumu virziens – sociālāka Eiropa, nodrošinot vienādas iespējas un piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum, kā arī taisnīgus darba nosacījumus, sociālo aizsardzību un iekļaušanu. Piektais virziens – iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot ilgtspējīgu un līdzsvarotu reģionu attīstību. Un pēdējais, sestais ieguldījumu virziens – atbalsts sociālekonomisko grūtību risināšanai saistībā ar pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.
Nākamajiem septiņiem gadiem – 4,4 miljardi eiro
Tuvojoties ES fondu jaunā perioda sākšanai, Eiropas Padome un Eiropas Parlaments šā gada 24. jūnijā apstiprināja regulējumu, nosakot fondu ieviešanas kārtību 2021. – 2027. gadā. Kopumā Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejams apmēram 4,4 miljardu eiro liels ES fondu finansējums. Atbildīgās institūcijas Latvijā jau strādā pie nacionālo tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas, un ES fondu ieviešanas plānu valdībā paredzēts apstiprināt līdz šā gada beigām. Projektu uzsākšana provizoriski plānota 2022. gada vidū.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk