• Tweet

Pēdējos gados strauji palielinās vidusskolas absolventu īpatsvars, kuri nolemj izglītību Latvijas augstskolās un koledžās neturpināt, norādīts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvajā ziņojumā Par situāciju skolēnu sekmībā vispārējā izglītībā.

Tāpat arī ministrija atklāj, ka pēdējo gadu laikā, lielāko uzmanību pievēršot rūpju bērnu atbalstam, novārtā palikuši talantīgākie skolēni un viņu spēju attīstīšana, tāpēc ik gadu krītas to audzēkņu skaits, kuru zināšanu līmenis sasniedz vismaz 8 balles.

Ministrija informē, ka vidusskolas beidzēju skaits no 2006. līdz 2010. gadam ir samazinājies par 9% (līdz 18 984 absolventiem). Statistika par 2010. gadu liecina, ka pēc vidējās izglītības iegūšanas, 58,9% mācības turpināja kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, 4,2% izglītojās profesionālās mācību iestādēs, bet gandrīz 37% skološanos Latvijā neturpināja. IZM gan norāda, ka pagaidām nav pieejama informācija par to, cik jauniešu pēc vidusskolas izvēlas turpināt mācības ārvalstīs.

 Salīdzinot ar 2006. gadu, to jauniešu īpatsvars, kas mācības pēc 12. klases Latvijā neturpina, gandrīz dubultojies: 2006. gadā šādu izvēli izdarīja 23,7% vidusskolas absolventu. Jāteic, ka pieaug arī pamatskolas absolventu skaits, kas mācības neturpina, – 2009. gadā izglītības ceļu pārtrauca 3,5% jeb 879 pamatskolas absolventi, bet 2010. gadā – 5,3% jeb 1184 pusaudži. Savukārt tie, kas nolemj izglītības ceļu turpināt, arvien vairāk priekšroku dod profesionālajām skolām, kas vienlaikus piedāvā iegūt gan vidējo izglītību, gan arodu: 2006. gadā mācības tur uzsāka 30,4% pamatskolas beidzēju, bet 2010. gadā – 33,8%. Līdzīgi kā 12. klasēs, arī pamatskolu beigušo skaits būtiski sarucis – no 30 tūkstošiem 2006.gadā līdz 19 429 skolēniem 2010./2011. mācību gadā. No tiem 9. klasi sekmīgi beidza 97,2%, bet liecību saņēma 2,8% jeb 542. «Beidzēju skaits, kas ieguvuši apliecību, pēdējos gados ir pieaudzis, piemēram, 2006. gadā tādu bija 94,9%,» norāda IZM Izglītības departamenta speciālists Edgars Grīnis. Arī skolēnu skaits, kuri beiguši 12. klasi ar atestātu, palielinājies, – 2010./2011. mācību gadā vidusskolu sekmīgi absolvēja 99,3% skolēni, bet liecību saņēma 88 jaunieši. Vakara (maiņu) skolās 92,6% no 12. klases skolēniem ieguva atestātu par vispārējo vidējo izglītību.

 Ziņojumā arī teikts, ka katru gadu vidēji 97% skolēnu tiek pārcelti uz nākamo klasi, bet 2–2,5% (ap 5000) paliek uz otro vai pat trešo gadu tajā pašā klasē. IZM gan skaidro, ka vismaz desmitā daļa otrgadnieku un trešgadnieku faktiski atrodas ārzemēs un skolu nemaz neapmeklē, tikai vecāki par to nav uzrakstījuši skolai iesniegumu, tādēļ nav pamatojuma atskaitīt skolēnu obligātajā izglītības vecumā. Vēl vismaz divas piektdaļas skolēnu ir nesekmīgi ilgstošu neattaisnotu skolas kavējumu dēļ. «Nesen ir spēkā stājušies noteikumi, kas nosaka: ja semestrī skolēnam ir vismaz 20 neattaisnotas stundas, darbā ar kavētājiem iesaistās pašvaldības dienesti, kas sauc vecākus uz pārrunām, meklē kavējuma cēloņus un kopīgi cenšas bērnu atgriezt skolas solā,» teic E. Grīnis.

 Viņš arī atzīst – tā kā pēdējos gados lielākā uzmanību pievērsta vājo skolēnu atbalstam, tiem, kam ir grūtības mācīties, novārtā atstāti talantīgākie. Arī starptautiskie pētījumi norādījuši uz zemo Latvijas skolēnu īpatsvaru, kas spēj sasniegt augstāko līmeni (vismaz 8 balles), turklāt viņu skaits rūk. «Piemēram, Somijā 9% 15 un 16 gadus vecu jauniešu spēj sasniegt augstāko zināšanu līmeni, bet Latvijā šis rādītājs ir 0,6%. Un tas nav tādēļ, ka mums nebūtu talantīgu bērnu. Vienkārši viņiem netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Lai viņi neieslīgtu tādā kā rutīnā, ir jāparedz kādi atbalsta pasākumi, piemēram, speciālas konsultācijas, kur noritētu darbs ar šādiem spējīgiem skolēniem,» uzsver E. Grīnis. Tam, ka nepieciešams vairāk laika veltīt katram skolēnam individuāli, piekrīt arī Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis. «Piemēram, projektā Matemātika un dabaszinātnes iesaistītajām skolām tika piedāvāts dažādot skolotāju darba metodiku, plānojot atšķirīgus sasniedzamos rezultātus katram skolēnam individuāli. Un šāda pieeja deva rezultātu – palielinājās visu skolēnu mācību sasniegumi,» akcentē G. Vasiļevskis.

Avots: nra.lv /Līga Nestere