ASV sankcijas piemērotas tikai vārdos, ne darbos. Vai tas norāda uz politisko izrēķināšanos ar Lembergu?

2019. gada decembra sākumā Latviju sasniedza ziņa, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs un četras organizācijas, tostarp Ventspils brīvostas pārvalde, iekļauta ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankciju sarakstā. Ar to noteikts, ka šīm organizācijām un Lembergam, kā arī viņa kontrolētajiem uzņēmumiem, liegta pieeja ASV finanšu sistēmai, bet sankcijas jāievēro arī bankām Latvijā. Pēc pusotra gada gan nācies secināt, ka sankcijas pielietotas tikai selektīvi, kas, protams, liek uzdot jautājumu – vai Latvijas valdība apzināti sankcijas vērš tikai pret Lembergu?
Kā zināms, pēc OFAC sankcijām medijos amatpersonas aktīvi runāja par sankciju piemērošanu, to ietekmi uz Latviju un Ventspili. No paziņojumiem par sankcijām izrietēja, ka ASV noteiktās sankcijas attiecas arī uz uzņēmumiem Latvijā, kuros Lembergs ir patiesais labuma guvējs, piemēram, AS “Ventbunkers”, AS “Ventspils tirdzniecības osta”, AS “Kālija parks” un citiem.
Jau dažas dienas pēc ziņas saņemšanas par Ventspils mēra un triju organizāciju iekļaušanu sankciju sarakstā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas ir noteikto sankciju galvenā koordinējošā iestāde Latvijā, izsūtīja vēstuli visām Latvijas finanšu iestādēm, skaidrojot sankciju izpildes kārtību. Tika paziņots, ka, ja ar sankcionētu personu sadarbosies kāds uzņēmums vai banka, arī pret to var noteikt sankcijas. FKTK pārstāvji skaidri lika noprast, ka ASV sankcijas ir vērstas pret visiem uzņēmumiem, kurus kontrolē sankcionētā persona, kas nozīmē, ka sankcijas attiecas arī uz citiem uzņēmumiem, kuri atrodas Lemberga kontrolē un kuros viņš skaitās patiesais labuma guvējs.
Tika uzsvērts, ka šīs organizācijas turpinās darboties, taču to darījumi tiks rūpīgi vērtēti, lai noskaidrotu, vai sankcijās iekļautā persona – Aivars Lembergs – negūst no tā labumu. Ņemot vērā, ka Lembergs norādīts kā patiesais labuma guvējs AS “Kālija parks” un “Ventbunkers”, SIA “PMT Balticum” un “Inter-Rīga”, skaidrs, ka varētu uzskatīt, ka sankcijas pilnā mērā attiecas arī uz šiem uzņēmumiem.
Kamēr Lembergam atstāts viens bankas konts, lai saņemtu pabalstus un pensiju, maksātu nodokļus un komunālos rēķinus, kā arī citu pamatvajadzību apmierināšanai nepieciešamu maksājumu veikšanai, secināts, ka Lemberga it kā kontrolētie uzņēmumi turpina strādāt, nejūtot nekādu sankciju ietekmi. Pat radies iespaids, ka Latvijas bankas nemaz neievēro norādi tiem sniegt pakalpojumus pastiprinātā uzraudzības režīmā.
Pats politiķis ne reizi vien norādījis, ka šos uzņēmumus nekontrolē un patiesībā tos apsaimnieko bijušais Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kam, kā raksta mediji, tie pārvērtušies par personisko ienākumu avotu.
Nav gan īsti saprotams, kāpēc Kariņa-Bordāna valdība ASV sankcijas neievēro, it īpaši ņemot vērā, ka valdības pārstāvji pietiekami daudzas reizes ir demonstrējuši savu kritisko attieksmi pret Ventspils mēru un viņa sacīto. Tātad ASV sankcijas apzināti attiecinātas tikai uz Lembergu, lai ierobežotu viņa politisko darbību?
Uz to savulaik norādījis arī pats Lembergs, sakot, ka ASV sankcijas pret viņu ir politiski motivētas un tās izkārtojis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) un citas augsta līmeņa Latvijas amatpersonas, un tas esot darīts ar mērķi graut Lemberga reputāciju un iegūt politiskās priekšrocības Latvijā.
Kamēr Latvijas amatpersonas nav īpaši reaģējušas ne uz Lemberga paziņojumiem, ne vēstulēm, kurās viņš pieprasījis plašāku informāciju un pierādījumus sankciju pamatojumam, vienlaikus redzams, ka sankcijas piemērotas visai selektīvi – pret Lembergu, bet ne pret uzņēmumiem, kuros viņš ir patiesais labuma guvējs.
No vienas puses mēs dzirdam, ka bankām ir pienākums apzināt personas, kas darbojas Lemberga kontrolē un interesēs, ka Ārlietu ministrija ir paziņojusi, ka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem jāievēro ASV sankcijas, ka satiksmes ministrs Tālis Linkaits ir uzsvēris, ka visiem uzņēmumiem, kur Uzņēmumu reģistrā ir norādīta sankcijām pakļautā persona kā patiesā labuma guvējs, piemērotās sankcijas pašlaik ir attiecinātas, bet no otras mēs redzam, ka visi uzņēmumi netraucēti darbojas.
Saprotams, ka valdība šobrīd ir aizņemta ar Covid-19 krīzi un vakcināciju, taču vai tāpēc pieļaujams, ka tiek ignorētas ASV sankcijas? Diez kas par šo situāciju būtu sakāms mūsu partneriem ASV? Vai to acīs Latvija joprojām būtu tiesiska valsts, vai tomēr valsts, kas visādiem instrumentiem izrēķinās ar valdošās koalīcijas politiskajiem konkurentiem?
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs lietains, nedēļas otrajā pusē nokrišņu būs mazāk
Jaunās nedēļas sākumā vēl aizvien būs vērojami lietus mākoņi, savukārt nedēļas otrajā pusē nokrišņu daudzums jau mazināsies. Tuvākajās dienās minimālā gaisa temperatūra naktīs...
Lasīt tālākJūrmalā būs 90% atlaide arī nodoklim par mājokli
Vakar, 30. oktobrī, Jūrmalas dome pieņēma lēmumu – visiem Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem no 1. janvāra tiks piešķirta 90% atlaide nekustamā īpašuma nodoklim vai tā daļai, kas...
Lasīt tālākBudžeta komisija konceptuāli atbalsta 2026. gada valsts budžeta projektu
Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Tas paredzēts piektdien, 31. oktobrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākOktobra izskaņā palaikam līs, bet nākamas nedēļas pirmajā pusē nokrišņi mitēsies
Oktobra pēdējās nedēļas sākumā ciklona ietekmē lija katru dienu, teju visā valsts teritorijā. Arī nedēļas otrā puse tiks aizvadīta ar rudenīgi lietainu un pārsvarā pelēcīgu laiku....
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien, 31. oktobrī, vienojās iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kas paredz iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām...
Lasīt tālākParedz palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada paredzēts palielināt vairākus valsts sociālos pabalstus. To trešdien, 29. oktobrī, atbalstīja Saeimas Budžeta un finanšu...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai un saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien,...
Lasīt tālākTreija: pieejams mājoklis ģimenēm ir prioritāte demogrāfijas krīzes risināšanai
Trešā ikgadējā mājokļiem veltītā konference “Mājoklis 2025” šonedēļ izcēlās ar spraigu paneļdiskusiju “Ko mums sola politiķi?”, kur Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības...
Lasīt tālāk