• Tweet

Līdz ar 13. Saeimas sastāva nākšanu pie varas, sašķobījušies arī tiesiskuma pamati un sācies “bezkompromisa tiesiskuma” laikmets, kur tieslietu ministrs var izdarīt spiedienu uz tiesnešiem, kur koalīcija, izmantojot it kā tiesiskus līdzekļus, var izrēķināties ar opozīciju, kur sabiedrībai svarīgus lēmumus pieņem smagos noziegumos apsūdzētie un kur cilvēktiesībām vairs nav nekāda nozīme. Vai valdošā koalīcija ir privatizējusi tiesiskumu valstī?

Vārdos no premjera, tieslietu ministra un Valsts prezidenta dzirdam par to, cik svarīga ir konstitucionālo vērtību stiprināšana, lai vairotu sabiedrības pārliecību par Latviju kā tiesisku valsti, kurā valda demokrātija un ik uz vienu attiecas sauklis “Viens likums – viena taisnība visiem”, bet tā vietā mēs redzam, ka patiesībā tiek ārdīti tiesiskuma pamati.

Mēs arī arvien spilgtāk esam iepazinuši to, ko tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) dēvē par “bezkompromisa tiesiskumu”, proti, tiesiskums attiecas tikai uz savējiem. Kurā valstī vēl Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs varētu būt smagā noziegumā apsūdzētais? Un ne viņš vienīgais – arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju vada krimināllietā apsūdzētais, tāpat kā Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs ir cilvēks ar divām krimināllietām. Neraugoties uz to, šie koalīcijas pārstāvji katru dienu lemj par valstī būtiskiem jautājumiem un miljonu izlietošanu dažādām interesēm. Bet ko gaidīt, ja tieslietu ministrs valstī cenšas izdarīt spiedienu uz tiesu dažādās krimināllietās un pat ierādīt Augstākas tiesas priekšsēdētājam viņa vietu?

Bordānam ne reizi vien pārmests, ka viņš ir rīkojies nepieļaujami ieņemamajam amatam. Viena no pēdējām reizēm saistīta ar lietu pret bijušo VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni un Igaunijas miljonāru Oļegu Osinovski, kur tieslietu ministrs atļāvās apšaubīt tiesneša Kārļa Jansona profesionalitāti. Tas izsauca plašu sašutumu ne tikai sabiedrībā, bet arī tiesību ekspertu vidū, kas Bordāna rīcību nosauca par nepieņemamu, jo “spriedums vēl nav stājies spēkā, bet ministrs jau dod norādījumus, kā pareizi jātiesā!”

Arī Ventspils mēra Aivara Lemberga lieta likusi uzdot jautājumus par tiesiskuma lomu Latvijā. Politiķis, kurām pirmās instances tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, nepaskaidrojot ne apsūdzētajam pašam, ne sabiedrībai, iemeslus, ir spilgts piemērs tam, kā valdošā koalīcija opozīcijas pārstāvjiem piemēro citus tiesiskuma kritērijus, nekā tiem, kas sēž valdībā ar apsūdzībām, un lemj likumus. Šobrīd maz ticams, ka Lemberga lieta ir nepolitiska, it īpaši, ja tiesa pilno spriedumu izlēmusi nolasīt tikai pēc pašvaldību vēlēšanām. Tātad – opozīcija cietumā un nav problēmu?

Vai tā valdošā koalīcija un Kariņa valdība konsekventi ievēro tiesiskuma principus?

Jācer, ka, ja ne valdošā koalīcija, tad vismaz opozīcija rīkosies laikā, kad ir apdraudēta tiesiskuma principu nozīme un demokrātija visā sabiedrībā. Šodien tieslietu ministrs izdara spiedienu uz tiesnešiem, norādot, ka viņam nepatīk viens vai otrs spriedums, bet varbūt jau rīt viņš izlems, kādu spriedumu piespriest katram no mums. Vai tā ir būvēta tiesiskuma sistēma?

Tiesiskuma princips, kas ietverts Satversmes 92. pantā, kurš paredz ikviena tiesības aizstāvēt tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā, šķiet, kļuvis vien par politisku saukli un patiesībā tiesiskuma principam vērtību sistēmā vairs nav nozīmes. Diez, vai šādā valstī mēs visi vēlamies dzīvot, zinot, ka valdošā koalīcija tiesiskumu loka tikai sev pa labu.

Foto: F64