• Tweet

Rīt ieplānotā koncesijas līguma noslēgšana, ar ko trīs Baltijas valstis uzticētu Japānas kompānijai Hitachi Visaginas atomelektrostacijas būvniecību, ir atcelta. Lietuvas puse, kas ir galvenā projekta virzītāja, paziņojusi, ka paraksti uz dokumenta tiks uzlikti līdz gada beigām. Latvijas atbildīgās amatpersonas nemētājas pat ar tik pieticīgiem solījumiem.

Uzņēmuma Latvenergo sasauktajā preses konferencē vakar tika uzskaitītas lietas, kas mums kā potenciālajiem partneriem joprojām nav zināmas. Piemēram: kā darbosies jaundibināmā projekta pārvaldības kompānija, kam un kādas būs veto tiesības lēmumu pieņemšanā, kā Latvija varēs pārdot savus 20% daļu, ja AES darbināšana kļūs neizdevīga. Kā tiks īstenota stacijas nojaukšana pēc tai atvēlētajiem 60 ekspluatācijas gadiem. Pat AES cena joprojām ir neskaidra, jo izskanējušas dažādas summas – gan 5 miljardi eiro, gan 6,8 miljardi. Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs stāsta, ka Lietuvā šo nezināmas izcelsmes skaitļu ir vēl vairāk. Taču jebkurā gadījumā finansiāli saistoši lēmumi tikšot pieņemti ne agrāk kā 2014. gada beigās. Līdz šim Latvijas ieguldījums plānots miljarda eiro apmērā, taču te jāņem vērā, ka nauda būs aizņemta. Tātad galīgais Latvijas devums Lietuvas ekonomikā būs vēl daudz, daudz lielāks. Cik plānots maksāt kredītprocentos, šobrīd netiek atklāts. Latvenergo valdes locekle Zane Kotāne vien informē, ka Japānas un ASV eksportkredītu aģentūru piešķirtā nauda būs piesaistīta organizācijas OECD veidotajam valstu reitingam. Ziemā Latvijas reitings par vienu punktu tika paaugstināts, taču arī četrinieks šajā astoņu kategoriju skalā ir pašvaks rādītājs. Ja Latvijas ekonomikas sniegums neuzlabosies, pierādot valsts spēju labāk apkalpot savu ārējo parādu, Visaginas AES celtniecībai ņemtā nauda maksās dārgi.

Gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan Ā. Žīgurs vakar uzsvēra, ka no projekta varēsim izstāties, ja iepriekšējā izpētē tas izrādīsies komerciāli neizdevīgs. Un ar projekta pētīšanu šobrīd nodarbojas 35 darba grupas. Turklāt Latvija konsultantus piesaistījusi arī individuāli – tikai sev interesējošu atbilžu meklēšanai. Par publiski nenosauktu summu noalgotas četras kompānijas. Ernst&Young Baltic uzdevums ir noskaidrot, kā AES ražoto elektrību saņemt par pašizmaksu, turklāt komplektā ar Latvijā samaksātu uzņēmuma ienākuma nodokli. Advokātu birojs Kronbergs un Čukste pēta konkurences likumu aspektus saistībā ar ES likumdošanu. Baltic Legal Solutions Lithuania konsultē par Lietuvas likumiem, bet Simmons&Simmons LPP – par Anglijas likumdošanas vidi. Tā AES projekta juridiskajai īstenošanai izvēlēta kā neitrāla teritorija četru iesaistīto valstu interešu salāgošanai.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne