• Tweet

Administratīvās apgabaltiesas spriedums AS „Latvenergo” diferencēto tarifu lietā izgaismo vairākas problēmas un situācija ir vērtējama neviennozīmīgi, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

„No vienas puses „Latvenergo” mērķis, veidojot diferencēto tarifu, bija palīdzēt mazturīgajām sabiedrības grupām krīzes periodā. No otras puses patlaban redzam, ka ne visi „Starta” tarifa maksātāji patiešām ir tie, kuriem materiālā situācija neļautu maksāt pilnu tarifu, bet „Latvenergo” šos iedzīvotājus ar zemāku elektrības tarifu tādējādi atbalsta. Piemēram, daudzbērnu ģimenes, kam ir lielāks elektroenerģijas patēriņš un kam šāds atbalsts būtu nepieciešams visvairāk, ar lielu varbūtību iekļaujas to grupā, kas maksā augstāko pamata tarifu. Tāpēc ir pamatotas šaubas, vai sākotnējais mērķis ir sasniegts. Pēc Ekonomikas ministrijas ekspertu sākotnējās iepazīšanās ar tiesas spriedumu, tiesa secinājusi, ka zemāka tarifa noteikšana kādam lietotāju lokam uzņēmumam nav rentabla un tas nevar ar tarifu palīdzību veidot sociālās palīdzības atbalsta rīkus. Tiesa principā ir atzinusi, ka tarifu kāpums būtu pamatots, bet apšauba veidu, kā tas ticis īstenots. Ņemot vērā, ka lietā iesaistītās puses jau ir paziņojušas, ka spriedumu pārsūdzēs, ir svarīgi patlaban sabiedrībai nodrošināt skaidrību un informācijas pieejamību par turpmāko procesu, kā arī spēkā esošajiem tarifiem un tarifu veidošanos kopumā,” uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka tiesas sprieduma stāšanās spēkā automātiski nozīmētu nepieciešamību „Latvenergo” izstrādāt jaunu tarifu piedāvājumu, „Latvenergo” laiks līdz galīgajam tiesas spriedumam ir jāizmanto lietderīgi un jāizvērtē līdzšinējā tarifa piedāvājuma efektivitāte un atbilstība gan sabiedrības, gan uzņēmuma attīstības interesēm, kā arī jāapsver iespējas izstrādāt alternatīvus mehānismus, kā atbalstīt sabiedrības maznodrošinātākās grupas.

Tāpat ekonomikas ministrs uzskata, ka „Latvenergo” diferencēto tarifu lieta ir vēl viens apstiprinājums, ka valsts uzņēmumu pārvaldībā ir nepieciešamas reformas, jo esošā sistēma nostāda ministrijas pretrunīgā situācijā. Šajā gadījumā uzdevums izstrādāt sociāli atbildīgu tarifu paaugstināšanas piedāvājumu nācis no Ekonomikas ministrijas, kas vienlaikus ir gan uzņēmuma kapitāla daļu turētāja un uzņēmuma komerciālo, stratēģisko mērķu noteicēja, gan enerģētikas politikas veidotāja. Valsts kapitāla daļu pārvaldības reforma palīdzētu šīs dažādās ministrijas kompetences nodalīt atbilstoši labas pārvaldības principiem un mazināt politisko iejaukšanos uzņēmuma darbībā.