• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
01/03/2021, Kategorija: Ekonomika, Svarīgākais

2020. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 143 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2019. gadu, vidējā mēneša alga palielinājās par 66 eiro jeb 6,2 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 7,47 līdz 7,97 eiro).

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 841 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 841 eiro jeb 73,6 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,1 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 5,9 %.

Mēneša darba samaksas mediāna 893 eiro

Bruto darba samaksas mediāna 2020. gadā bija 893 eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu (832 eiro), tā auga nedaudz straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa – pieaugums 7,3 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2020. gadā bija 664 eiro un gada laikā tā pieauga par 5,9 %.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

COVID-19 pandēmijas krīzes ietekmē 2020. gadā salīdzinājumā ar pērno gadu algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, valstī kopā samazinājās par 29,3 tūkst. jeb 3,9 %. To ietekmēja darbinieku atlaišana, darba slodžu samazināšana un pilnas slodzes darbinieku skaita kritums izmaksāto dīkstāvju pabalstu dēļ. Samazinājums vērojams visās nozarēs, izņemot informācijas un komunikācijas pakalpojumu, nekustamo īpašumu un veselības un sociālās aprūpes nozares, kur bija vērojams pieaugums.

Darba samaksas fonds valstī kopumā pieauga par 200,8 milj. eiro jeb 2,0 %, taču tā kritums bija vērojams transporta un uzglabāšanas, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības, mākslas, izklaides un atpūtas, kā arī citu pakalpojumu nozarēs, kur gada laikā samazinājās darbinieku skaits.

Privātajā sektorā mēneša darba samaksa auga straujāk

2020. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1 138 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1 156 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 1 121 eiro.

Privātajā sektorā gada laikā algas augušas straujāk – par 6,7 % gadā, sabiedriskajā – par 4,9 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 6,3 % gadā.

Septiņās nozarēs vidējā mēneša darba samaksa virs vidējās valstī

2020. gadā septiņās nozarēs vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī – finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē.

No minētajām nozarēm gada laikā vidējais atalgojums straujāk pieaudzis profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā – par 11,1 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,7 %, kur pieauga darba samaksas fonds, bet samazinājās pilnas slodzes darbinieku skaits, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 9,6 %, kur atalgojuma fonds audzis ievērojami straujāk nekā darbinieku skaits.

Vismazākā vidējā darba samaksa 2020. gadā bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (726 eiro), kur COVID pandēmijas krīzes ietekmē gada laikā tā samazinājās par 5,3 %, izglītības (913 eiro), mākslas, izklaides un atpūtas (931) nozarēs un citu pakalpojumu (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) nozarē (935).

Gada laikā vidējais atalgojums nedaudz samazinājies arī transporta un uzglabāšanas nozarē – no 1 071 līdz 1 068 eiro jeb par 0,3 %.

Latgalē vidējā mēneša alga par 38 % zemāka nekā Rīgā

Vidējā mēneša bruto darba samaksa 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, visstraujāk pieauga Pierīgā – par 7,8 %. Zemākais pieaugums bija Kurzemē – 5,3 % un Latgalē – 5,5 %. Rīgā un pārējos reģionos vidējā atalgojuma kāpums bija ap 6 % gadā. Vislielākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1276 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (793 eiro), kas ir par 38 % mazāk nekā valsts galvaspilsētā.

4. ceturksnī vidējā mēneša alga pirms nodokļu nomaksas bija 1 188 eiro

2020. gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 188 eiro, un gada laikā tā pieauga par 6,7 %.

2020. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, straujāk vidējā darba samaksa auga privātajā sektorā – par 7,0 %, sabiedriskajā sektorā – par 5,8 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 7,1 %.

Salīdzinot ar 2020. gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 2,5 %. Straujāks kāpums bija sabiedriskajā sektorā – 5,4 %, privātajā – 1,1 %. Vispārējās valdības sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 6,1 %.

Neto darba samaksa 4. ceturksnī bija 871 eiro, un salīdzinājumā ar 2019. gada 4. ceturksni tā pieauga par 6,4 %. Salīdzinot ar 2020. gada 3. ceturksni, pieaugums bija 2,2 %.
Darba samaksa nostrādātā stundā – 7,97 eiro

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2020. gadā bija 7,97 eiro un gada laikā tā pieauga par 6,6 % (2019. gadā – 7,47 eiro).

Kopējās stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citas ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 9,47 līdz 10,06 eiro jeb par 6,2 %.

Stundas darba samaksas un darbaspēka izmaksu pieaugumu 2020. gadā galvenokārt ietekmēja nostrādāto stundu kritums gada laikā par 4,2 %, kamēr kopējo darbaspēka izmaksu summa pieauga tikai par 1,7 %.

831 skatījumi




Video

Asociācijas: Diskusija par zāļu cenu samazināšanu nenotiek

07/05/2024

Farmācijas nozares sabiedriskās organizācijas, kuras pārstāv aptiekas, farmaceitus un zāļu apgādes uzņēmumus, ir vērsušās pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas, Veselības, Finanšu,...

Lasīt tālāk
Video

Darbu Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres amatā sāk Dace Melbārde

07/05/2024

2024. gada 7. maijā Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres darba pienākumus sāks pildīt Dace Melbārde. Viņa pievienojas ārlietu ministres Baibas Bražes komandai, noslēdzot darbu...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā pilnībā ražotās “Patria” bruņmašīnas nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts

07/05/2024 | Autors: Nekā personīga, TV3

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti runājam, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība...

Lasīt tālāk
Video

Nozares eksperti: Jaunu dzīvokļu deficīts gaidāms jau tuvāko divu līdz trīs gadu laikā

07/05/2024

Jauns mājoklis ir viens no lielākajiem pirkumiem dzīves laikā, kas prasa rūpīgu izvēli, visu “par” un “pret” izsvēršanu un arī finansiālu gatavošanos, nereti – ilgtermiņa saistību...

Lasīt tālāk
Video

Tuvākajās dienās paliks vēsāks, naktīs gaidāmas salnas

07/05/2024

Pirmās maija dienas iesākām ar pavasarīgu siltumu un mierīgiem laika apstākļiem, taču maija otrajā nedēļā jutīsim izmaiņas. Pakāpeniski ieplūstot gaisa masai no ziemeļiem, gan naktīs,...

Lasīt tālāk
Video

Teju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu

03/05/2024 | Autors: Labdien.lv redakcija

Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...

Lasīt tālāk
Video

Jaunnedēļ gaidāms vēsāks laiks

03/05/2024

Jaunnedēļ laiks kļūs aukstāks un nokrišņiem bagātāks, vietām naktīs termometra stabiņš varētu noslīdot zem 0° atzīmei, un var veidoties stipra salna. Nedēļas nogalē laika apstākļi...

Lasīt tālāk
Video

VARAM ministre: Valdība šobrīd ir atbalstījusi tikai Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam

02/05/2024 | Autors: Labdien.lv redakcija

Izņemot Varakļānus, novadu karte pašlaik nebūtu jāmaina, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa...

Lasīt tālāk
Video

Sodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem būs lielāki

02/05/2024

Sodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, proti, pārsniedzot ātrumu par vairāk nekā 60 kilometriem stundā, būs lielāki. To paredz Saeimā ceturtdien, 2.maijā, galīgajā...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas

30/04/2024

Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...

Lasīt tālāk