2020. gadā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas – 1 143 eiro mēnesī

2020. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 143 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2019. gadu, vidējā mēneša alga palielinājās par 66 eiro jeb 6,2 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 7,47 līdz 7,97 eiro).
Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 841 eiro
Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 841 eiro jeb 73,6 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,1 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 5,9 %.
Mēneša darba samaksas mediāna 893 eiro
Bruto darba samaksas mediāna 2020. gadā bija 893 eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu (832 eiro), tā auga nedaudz straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa – pieaugums 7,3 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2020. gadā bija 664 eiro un gada laikā tā pieauga par 5,9 %.
Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.
Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
COVID-19 pandēmijas krīzes ietekmē 2020. gadā salīdzinājumā ar pērno gadu algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, valstī kopā samazinājās par 29,3 tūkst. jeb 3,9 %. To ietekmēja darbinieku atlaišana, darba slodžu samazināšana un pilnas slodzes darbinieku skaita kritums izmaksāto dīkstāvju pabalstu dēļ. Samazinājums vērojams visās nozarēs, izņemot informācijas un komunikācijas pakalpojumu, nekustamo īpašumu un veselības un sociālās aprūpes nozares, kur bija vērojams pieaugums.
Darba samaksas fonds valstī kopumā pieauga par 200,8 milj. eiro jeb 2,0 %, taču tā kritums bija vērojams transporta un uzglabāšanas, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības, mākslas, izklaides un atpūtas, kā arī citu pakalpojumu nozarēs, kur gada laikā samazinājās darbinieku skaits.
Privātajā sektorā mēneša darba samaksa auga straujāk
2020. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1 138 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1 156 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 1 121 eiro.
Privātajā sektorā gada laikā algas augušas straujāk – par 6,7 % gadā, sabiedriskajā – par 4,9 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 6,3 % gadā.
Septiņās nozarēs vidējā mēneša darba samaksa virs vidējās valstī
2020. gadā septiņās nozarēs vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī – finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē.
No minētajām nozarēm gada laikā vidējais atalgojums straujāk pieaudzis profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā – par 11,1 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,7 %, kur pieauga darba samaksas fonds, bet samazinājās pilnas slodzes darbinieku skaits, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 9,6 %, kur atalgojuma fonds audzis ievērojami straujāk nekā darbinieku skaits.
Vismazākā vidējā darba samaksa 2020. gadā bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (726 eiro), kur COVID pandēmijas krīzes ietekmē gada laikā tā samazinājās par 5,3 %, izglītības (913 eiro), mākslas, izklaides un atpūtas (931) nozarēs un citu pakalpojumu (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) nozarē (935).
Gada laikā vidējais atalgojums nedaudz samazinājies arī transporta un uzglabāšanas nozarē – no 1 071 līdz 1 068 eiro jeb par 0,3 %.
Latgalē vidējā mēneša alga par 38 % zemāka nekā Rīgā
Vidējā mēneša bruto darba samaksa 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, visstraujāk pieauga Pierīgā – par 7,8 %. Zemākais pieaugums bija Kurzemē – 5,3 % un Latgalē – 5,5 %. Rīgā un pārējos reģionos vidējā atalgojuma kāpums bija ap 6 % gadā. Vislielākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1276 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (793 eiro), kas ir par 38 % mazāk nekā valsts galvaspilsētā.
4. ceturksnī vidējā mēneša alga pirms nodokļu nomaksas bija 1 188 eiro
2020. gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 188 eiro, un gada laikā tā pieauga par 6,7 %.
2020. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, straujāk vidējā darba samaksa auga privātajā sektorā – par 7,0 %, sabiedriskajā sektorā – par 5,8 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 7,1 %.
Salīdzinot ar 2020. gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 2,5 %. Straujāks kāpums bija sabiedriskajā sektorā – 5,4 %, privātajā – 1,1 %. Vispārējās valdības sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 6,1 %.
Neto darba samaksa 4. ceturksnī bija 871 eiro, un salīdzinājumā ar 2019. gada 4. ceturksni tā pieauga par 6,4 %. Salīdzinot ar 2020. gada 3. ceturksni, pieaugums bija 2,2 %.
Darba samaksa nostrādātā stundā – 7,97 eiro
Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2020. gadā bija 7,97 eiro un gada laikā tā pieauga par 6,6 % (2019. gadā – 7,47 eiro).
Kopējās stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citas ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 9,47 līdz 10,06 eiro jeb par 6,2 %.
Stundas darba samaksas un darbaspēka izmaksu pieaugumu 2020. gadā galvenokārt ietekmēja nostrādāto stundu kritums gada laikā par 4,2 %, kamēr kopējo darbaspēka izmaksu summa pieauga tikai par 1,7 %.
Vēl par tēmu:
Īres mājas varēs būvēt arī uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Saeima ceturtdien, 5. februārī, pieņēma jaunu Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likumu. Likums...
Lasīt tālākNo 1. marta iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem būs jāatbild 10 darbdienās
Iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības turpmāk būs jāatbild 10 darbdienu laikā. To paredz ceturtdien, 5. februārī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Iesniegumu...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija atbalsta siltumenerģijas cenu griestu noteikšanu
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 4. februārī, galīgajam lasījumam atbalstīja...
Lasīt tālākJanvārī Latvijā rekordaugsta elektroenerģijas biržas cena
Aizvadītajā janvārī cenas Nord Pool elektroenerģijas biržā uzrādīja rekordaugstu līmeni, vidējai Latvijas elektroenerģijas tirgus cenai augot par 82,8 % salīdzinājumā ar decembri un...
Lasīt tālākMājokļa pabalsts pienākas tikai tām mājsaimniecībām, kas atbilst kritērijiem
Pēc aukstā janvāra daudzi iedzīvotāji ir norūpējušies par komunālo pakalpojumu rēķiniem, jo īpaši – apkures izmaksām. Būtiski uzsvērt, ka atbalsts šādu izdevumu segšanai netiek...
Lasīt tālākSala periods turpināsies: vietām gaiss atdzisīs līdz -30°
Februāra sākumā ziema neatkāpsies – naktī uz pirmdienu teju visā valstī gaisa temperatūra būs zemāka par -20°, vietām valsts dienvidos tā sasniegs arī -30° atzīmi (spēkā dzeltenās...
Lasīt tālākVSAA brīdina par telefonkrāpniekiem
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina par pieaugošu krāpnieku aktivitāti, kas īpaši apdraud seniorus. Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, zvana iedzīvotājiem un...
Lasīt tālākFM: mazumtirdzniecībā 2025. gada otrais pusgads nodrošinājis gada kopējo izaugsmi 1,4% apmērā
Mazumtirdzniecības apjomi 2025. gadā kopumā pieauga par 1,4% pret 2024. gadu, kas ir straujākais pieaugums kopš 2022. gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi sāka...
Lasīt tālākKā samazināt rēķinus ziemā: vienkārši padomi ūdens un elektrības taupīšanai
Sākoties jaunam gadam un ziemas aukstumam liekot mums vairāk uzturēties telpās, liela daļa mājsaimniecību meklē veidus, kā samazināt savas komunālo pakalpojumu izmaksas. IKEA ikgadējā...
Lasīt tālākSaeimas komisija galīgajam lasījumam virza risinājumu īres māju būvniecībai uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 27. janvārī, lēma virzīt galīgajam lasījumam...
Lasīt tālāk