Sakārtota nodokļu sistēma ir valsts ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes pamatā. Tieši nodokļu sistēma ir tā, kas var nodrošināt valsts tālāku attīstību un cilvēku labklājību. Vienlaikus neapšaubāmi, ka nodokļu maksātājiem ir jāsaprot, kā nodokļi ietekmē valsts ekonomiku un kur iekasētā nauda tiek izlietota. Prognozējamība un stabilitāte ir svarīgi principi, kas jāievēro, ja runājam par kārtību nodokļos.

Šogad lielas izmaiņas piedzīvo nodokļu sistēma Latvijā – atbalstītas nodokļu izmaiņas, kas paredz, ka no 2021. gada par 1 procentpunktu tiks samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme. Tāpat no 2021. gada līdz 1800 eiro tiks paaugstināts ienākumu slieksnis, līdz kuram piemēro ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Paredzams, ka šo nodokļu izmaiņu rezultātā 2021. gadā darbaspēka nodokļa slogs, salīdzinot ar Baltijas valstīm, kļūs konkurētspējīgāks. Tāpat noteikts, ka minimālā alga Latvijā pieaugs līdz 500 eiro mēnesī.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzinis, ka būtu ļoti svarīgi, lai nodokļu sistēma būtu taisnīga un visi cilvēki kopējā budžetā iemaksātu vienādi: “Nodokļu sistēmai jābūt taisnīgai. Ir vairāki nodokļu maksāšanas režīmi, kuros uzņēmēji maksā mazāk. Redzamākais no tiem ir mikrouzņēmuma nodoklis. Par darbinieku būtu jāmaksā vismaz minimālais sociālais nodoklis.”

Tāpēc piedāvāto nodokļu izmaiņu mērķis ir panākt vismaz minimālo sociālo nodrošinājumu katram strādājošajam Latvijā. Tāpat kā tas ir kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā.

Tam, ka nodokļus būtu jāmaksā visiem, piekrīt arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas padomes loceklis un SIA STIGA RM valdes loceklis Andris Ramoliņš, norādot, ka “ir jādara vēl daudz, lai attīstītu mūsu valsts starptautisko konkurētspēju. Un viens no veidiem, kā mēs to visi varam darīt, ir apzināties, ka katram no mums ir jāstrādā ne tikai vienoti, bet arī godīgi, nodrošinot, ka arī nodokļus mēs visi maksājam vienoti un tikpat godīgi – visus līdz pēdējam centam.”

“Lai arī uzskatu, ka nodokļu politikai jābūt elastīgai un pretimnākošai biznesam, esmu kategoriski pret mikrouzņēmumu nodokļu režīmu un citiem līdzīgiem atvieglinājumiem, kas no veiklu darboņu puses tiek izmantoti, lai valstij pilnā mērā nesamaksātu tai pienākošos nodokļus. Bija brīdis, kad tas bija risinājums 2008. gada krīzes seku mīkstināšanai, bet jau kādu laiku tas ir savu nepieciešamību izsmēlis. Nodokļu nemaksāšanu uzskatu par lielāko problēmu mūsu valsts ekonomikā, kas neļauj uzņēmējiem godīgi konkurēt ne tikai vietējā tirgū, bet arī starptautiski. Līdz ar to uzskatu, ka jābūt sakārtotām pamatlietām, kas rada visiem uzņēmējiem vienādus spēles noteikumus, un tad pat nodokļu likme viena procentpunkta ietvaros nav izšķiroša, lai sekmīgi konkurētu starptautiskajos tirgos,” uzskata uzņēmējs.

Vienlaikus kokrūpnieks pauda, ka attiecībā uz jaunajiem uzņēmējiem ir saprotams, ka nepieciešamas nodokļu atlaides, kas palīdzētu biznesu iesākt. “Sasniedzot zināmu rezultātu, šī atlaide varētu pārvērsties par grantu. Domāju, ka šis labvēlības periods varētu būt 3–5 gadi, jo biznesā nevar būt dāvanas bez prasībām,” sacīja Ramoliņš.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera pauž gandarījumu, ka Saeima spērusi soli tuvāk Latvijas uzņēmumu konkurētspējas celšanai vismaz Baltijas reģionā. Vienlaikus biedrība norāda, ka piedāvātais samazinājums ir nepietiekams, lai nodrošinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju, tamdēļ izšķiroši svarīga loma ir līdz 2021. gada 1. jūnijam izstrādājamam valdības plānam turpmākam darbaspēka nodokļu sloga samazinājumam.

930 skatījumi




Video

Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?

02/06/2026

Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...

Lasīt tālāk
Video

IUB lēmums izgaismo problēmas ēdināšanā – bioloģisko zemnieku vārdi iepirkumos, bet bioloģisko produktu bērnu šķīvjos nav

02/06/2026

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) ar bažām vērtē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu attiecībā uz Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu, kurā par nepamatotiem...

Lasīt tālāk
Video

Asociācija: Ilgstoši nerisināto problēmu sakārtošana pasažieru pārvadājumu nozarē – viens no jaunā satiksmes ministra primāri veicamajiem darbiem

01/06/2026

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) norāda uz diviem steidzami risināmiem satiksmes ministra uzdevumiem, lai novērstu kritisko situāciju nozarē. Pirmais ir ilgtermiņa līgumu indeksācija...

Lasīt tālāk
Video

Vienoto biļeti vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam plānots saglabāt līdz 2026. gada beigām

01/06/2026

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja vienotās biļetes pilotprojekta pagarināšanu līdz 2026. gada 31. decembrim, kā arī tā paplašināšanu no A zonas uz visām piecām...

Lasīt tālāk
Video

Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī turpinājis pieaugt, uzlabojoties pārtikas segmenta rādītājiem

29/05/2026

2026. gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā turpinājis pieaugt, lai gan izaugsmes temps bijis nedaudz lēnāks nekā iepriekšējos mēnešos. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu...

Lasīt tālāk
Video

“Air Baltic” sāk atmaksāt valsts aizdevumu

29/05/2026

Nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic” pilda uzņemtās saistības un ir veikusi pirmo aizdevuma atmaksas maksājumu 6,4 miljonu eiro apmērā. Valsts budžeta aizdevums 30 miljonu eiro apmērā lidsabiedrībai...

Lasīt tālāk
Video

Ekonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%

29/05/2026

Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....

Lasīt tālāk
Video

Ašeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi

28/05/2026

Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...

Lasīt tālāk
Video

FM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt

28/05/2026

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...

Lasīt tālāk
Video

Bezdarbs nedaudz pieaug, darba tirgus joprojām stabils

27/05/2026

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka bezdarba līmenis šī gada pirmajā ceturksnī palielinājās līdz 7,1% un bija par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā pērnā gada izskaņā. Pieaugums...

Lasīt tālāk