Pārmērīgās dabas draugu prasības uzliek lielu jautājuma zīmi mežsaimniecības attīstībai Latvijā
Arvien satraucošāka kļūst ornitologu rīcība – saskaņā ar likumdošanu, aizsargājamo putnu ligzdu vietu aizsardzībai jāveido nelielas aizsargājamās teritorijas, ko dēvē par mikroliegumiem. Latvijā gan prasības mikrolieguma veidošanai ir daudz stingrākas kā daudzviet Eiropā, turklāt mikroliegums darbojas neatkarīgi no tā, vai tur dzīvo kāds putns, vai nē. Tas savukārt nes lielus zaudējumus tiem mežu īpašniekiem, kuru saimniecībai mikroliegums uzlikts, dažkārt pat uz ilgiem gadiem.
Par šo jautājumu jau pavasarī trauksmi cēla vairāk nekā 600 meža īpašnieku, valsts augstākajām amatpersonām nosūtot vēstuli ar lūgumu izvērtēt, viņuprāt, nesamērīgu īpašumtiesību aprobežošanas praksi, nosakot mikroliegumus, un pieņemt lēmumus, kas veicinātu sadarbībā balstītu dabas aizsardzību privātos īpašumos.
Meža īpašnieki valsts pārvaldei pārmet trīs lietas. Pirmkārt, nepieņemamu praksi īpašuma tiesību netiešā atsavināšanā, neiesaistot meža īpašnieku korektā komunikācijas procesā, kā to nosaka Eiropas Komisijas rekomendācijas. Otrkārt, to skatījumā netaisnīgs ir kompensāciju mehānisms, kas nenodrošina taisnīgu kompensāciju par ierobežojumiem sabiedrības interesēs un, treškārt, valsts politikas trūkumu attiecībā uz prioritāri apdraudēto un reto sugu saglabāšanu, kā arī piemērota normatīvā regulējuma neesamību dispersi ligzdojošām, aizsargājamām putnu sugām.
To, ka strauji aug privātos īpašumos izveidotais mikroliegumu skaits, atklāj arī Anša Pūpola filma “Ērglis”, kas savu pirmizrādi piedzīvoja šī gada septembrī. Kompensētie zaudējumi, kas rodas saimnieciskās darbības ierobežošanas dēļ mikroliegumā, īpašniekiem ir niecīgi – valsts paredzētās kompensācijas ir 160 eiro par hektāru gadā, savukārt, mežu apsaimniekojot, iespējams nopelnīt pat 100 reizes vairāk.
Filmā atklāts, cik stingras ir mikrolieguma prasības – proti, ja ornitologs konstatē ligzdu, tai nosaka apkārt liegumu 5–60 hektāru platībā, kur meža īpašnieki nedrīkst ne cirst kokus vai citādi traucēt ligzdu tās atrašanās vietā, pat neatkarībā no tā, vai kāds putns tur mājo, vai nē.
Likums neļauj mikroliegumu noņemt arī tad, ja ligzda nav vīta jau trīs gadus. Vairāki meža īpašnieki tiesājas par to, lai mikroliegumus to īpašumos noņemtu, taču arī tiesvedība nereti beidzas bez rezultāta vai ar nelieliem panākumiem.
Tā, piemēram, Evita Sietniece no Mazzalves pagasta zemnieku saimniecības tikai tiesvedības ceļā panākusi daļēju mikrolieguma atcelšanu. “Mikroliegums – tas nozīmē, ka vispār nekādu ienesumu no meža mēs nevaram gūt, tikai viens vienīgs izdevums – maksāt nodokļus. Ja tu neesi biznesmenis, ja tu necērt un nerealizē kokus kaut kur, ja tu taupi to savu mežu kaut kam, izrādās, tu taupi liegumam,” filmā norāda Sietniece.
Arī zemnieku saimniecības “Līcīši” saimnieks Gustavs Veitners, kuram ir 30 hektāru zemes savā īpašumā, ar lielām bailēm gaida, kad kādā kokā varētu parādīties putns. “Ja ornitologs ir konstatējis, ka tur ir biotops, viņš ir uzlicis [mikroliegumu], tad tikai ornitologs var pateikt, ka viņa tur vairs nav,” pauž Veitners, kas nocirstos kokus pārstrādā bišu stropos.
Prakse gan rāda, ka ornitologi no savām prasībām neatsakās pat tad, ja ligzdu vairs nav – mikroliegums var palikt spēkā līdz pat vairākiem gadiem.
Kopumā izskatās, ka zemes īpašnieki netiek pilnvērtīgi iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesos par jaunu aizsargājamu teritoriju izveidi vai apsaimniekošanas nosacījumu maiņu esošajās aizsargājamās teritorijās, kas nozīmē, ka liegumus pēc to uzlikšanas praktiski nav iespējams mainīt.
Vai tas nozīmē, ka katrs jaunais meža īpašnieks pēkšņi var zaudēt savu mežu, jo var atnākt ornitologs un uzlikt īpašumam mikroliegumu, tādējādi iznīcinot saimniekošanu? Nākotnes aina šiem meža īpašniekiem ir skaidra – neizstrādāts un no jauna neiestādīts mežs un vērienīgi zaudējumi.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Tuvākajās dienās gaidāms vasarīgs laiks
Arī turpmākajās dienās gaidāmi līdzīgi laika apstākļi - sauli palaikam aizklās mākoņi, lietus un pērkona dārdoņa galvenokārt tiks novērota valsts rietumos. Gaiss kļūs vasarīgi karsts,...
Lasīt tālākPlānots, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeima ceturtdien, 23.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja Militārā dienesta likuma grozījumus. Tie...
Lasīt tālākValsts prezidents iesniedz Saeimai priekšlikumu grozījumam Krimināllikumā
22. maijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs parakstīja un nosūtīja Saeimas Juridiskajai komisijai priekšlikumu grozījumam Krimināllikumā. Vēstulē Juridiskajai komisijai Valsts prezidents...
Lasīt tālākLBAS: Likumprojekts par grozījumiem Darba likumā būtiski pasliktina darbinieku tiesības un samazina darba samaksu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 2024. gada 20. maija valdes sēdē izskatīja Labklājības ministrijas sagatavoto likumprojektu par grozījumiem Darba likumā. Atsevišķi likumprojektā...
Lasīt tālākLIZDA: IZM piedāvā kārtējo reformu, kas situāciju ar pārslodzi un izdegšanu tikai pasliktinās
Pēc vairāk nekā 2000 pedagogu iziešanas ielās un pie valdības ēkas notikušā piketa šovakar Izglītības un zinātnes ministrijā ir sākušās sarunas ar Latvijas Izglītības un zinātnes...
Lasīt tālākŠonedēļ saglabāsies silts laiks, palaikam uzlīs, dažviet arī dārdēs pērkons
Tāpat kā šo nedēļas nogali, tā arī jauno darba nedēļu iesāksim ar mākoņiem, kas daudzviet atnesīs nokrišņus. Vietām līs stipri, dažviet lietu pavadīs arī pērkona negaiss. Neskatoties...
Lasīt tālākReforma paredz samazināt nodokļus mazajām algām un vienkāršot sistēmu mazajiem uzņēmumiem
Nākamais Latvijā jau būs Saeimas pirmsvēlēšanu gads. Ja šī sasaukuma laikā valdība un Saeima varēs ieviest racionālas, nevis populistiskas nodokļu izmaiņas, tad šī vasara ir pēdējais...
Lasīt tālākNo 2024. gada septembra plānoti uzlabojumi profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogiem, pārējām pedagogu grupām – no 2025. gada septembra
Konkurētspējīgas darba samaksas un sabalansētas darba slodzes nodrošināšanai pedagogiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā nacionālā līmenī noteikt darba slodzes ietvaru,...
Lasīt tālākLaiks saglabāsies silts, atsevišķās dienās uzlīs
Aizvadītajās dienās bija lielākoties saulains un silts laiks, vietām tika novēroti nelieli nokrišņi. Pūšot lēnam vējam, vietām naktīs izveidojās migla. Turpmākas dienas saglabāsies...
Lasīt tālākMieriņa: Izvirzām ambiciozu, bet sasniedzamu ekonomiskās izaugsmes mērķi – dubultot iekšzemes kopproduktu
“Izaugsmes mērķis – dubultot iekšzemes kopproduktu – ir ambiciozs, bet sasniedzams. Jo, tikai izvirzot augstas prioritātes, mēs motivējam sevi būt starp attīstītajām valstīm,” sacīja...
Lasīt tālāk