Pensijas vecums attālināsies, protesti apsīkuši
Kopumā konstruktīvās diskusijas, kurās gan neiztika bez asu vārdu pārmaiņām un pat sēžu zāles atstāšanas, panākušas to, ka Saeima šodien, visticamāk, pieņems grozījumus pensiju likumā. Tie paredz pensionēšanās vecumu paaugstināt pakāpeniski, līdz tas 2025. gadā sasniegtu 65 gadus līdzšinējo 62 gadu vietā.
Lai arī arodbiedrības un Saeimas opozīcijas politiskie spēki iebilst pret 2014. gadu kā šīs reformas sākuma datumu, apņemšanās rīkot tautas nobalsošanu apsīkusi. Neoficiāli izskan viedoklis: labāk nemusināt iedzīvotājus ar kārtējo referenduma pieteikumu, jo nav ticības, ka atsauksies pietiekami liels pilsoņu skaits.
Domas, kad sākt paaugstināt pensionēšanās vecumu, pēdējos gados ir mainījušās – sākotnēji valdība konceptuāli atbalstīja 2016. gadu, vēlāk – līdz ar pašreizējās labklājības ministres Ilzes Viņķeles (Vienotība) darba uzsākšanu – tika nolemts pensiju sistēmu reformēt 2014. gadā. Valdība pavasarī atbalstīja tādu variantu, kas paredzēja pensionēšanās vecumu celt visumā ātrā tempā, līdz tas jau 2020. gadā sasniegtu 65 gadus.
Pret strauju pensionēšanās vecuma celšanu bija un ir arodbiedrības, Saeimā pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienība un Saskaņas centrs, kā arī virkne citu politisko veidojumu un nevalstisko organizāciju, viena no tām – Sociālo reformu biedrība – šodien pie Saeimas pat rīkos protestus. Kā pārsteigums pirms likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā nāca SC Saeimas frakcijas atbalsts pensionēšanās vecuma celšanai no 2014. gada, tiesa, politiķu priekšlikums paredzēja veikt to lēnāk – tikai par trim mēnešiem ik gadu.
Labklājības ministrijai atlika vien piekrist šādam kompromisam, «upurējot» citus principiāli svarīgus viedokļus, piemēram, piekrītot, ka agrāk pensijā varēs doties kaitīgos un smagos darbos strādājošie, kuriem šādas iespējas, ja paliktu pašreizējā likuma redakcija, vairs nebūtu.
Jāsaausās sešdesmitgadniekiem
Grozījumi pensiju likumā neietekmēs cilvēkus, kuri dosies pensijā līdz 2013. gada beigām, taču jau no 2014. gada 1. janvāra pensijā varēs doties tikai 62 gados un trijos mēnešos. Pensionēšanās paaugstināšana skars personas, kuras dzimušas, sākot no 1952. gada 1. janvāra. Saskaņā ar izstrādātajiem grozījumiem pensiju likumā 3. lasījumam vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums pieaugs pakāpeniski un no 2025. gada 1. janvāra būs 65 gadi. Tātad lielākajai daļai strādājošo jārēķinās, ka pensijā varēsim doties ne agrāk kā 65 gados.
Pagaidām Labklājības ministrija neuzskata par nepieciešamību diskutēt par vēl lielāku pensionēšanās vecumu, taču nav izslēgts, ka pēc desmit gadiem šādas diskusijas varētu notikt. Piemēram, vairākās Eiropas valstīs jau ir 67 gadu pensijas vecums, bet vairākas tādu plāno noteikt. Tiesa, ir valstis, piemēram, Francija, kur noteiktai daļai cilvēku pensionēšanās vecums ir pat samazināts. Daudzās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, atšķiras pensionēšanas vecums pēc dzimuma – vīriešiem tas parasti ir augstāks, lai gan vidējais mūža ilgums tāpat kā Latvijā vīriešiem ir īsāks.
Varēs priekšlaikus
Ar sakostiem zobiem, tomēr Labklājības ministrija atbalsta grozījumu ļaut priekšlaikus it pensijā visiem, kuri to vēlas, un «mūžīgi mūžos», kā tas izskanēja vienā no Saeimas komisiju sēdēm. Jebkurš pirmspensijas cilvēks, ja vien viņa darba stāžs nebūs mazāks par 30 gadiem, varēs iet pensijā divus gadus pirms likumā noteiktā pensijas vecuma. Taču pensionāram jārēķinās, ka tad viņš pensijā saņems tikai 50%. No arodbiedrībām un pensionāru federācijas nāca pamatots ierosinājums atjaunot pirmskrīzes normu un maksāt 80% no pensijas, taču tas neguva atbalstu politiķu vidū.
Mazāks darba stāžs pensijas saņemšanai būs nepieciešams vecākiem, kuri būs izaudzinājuši vismaz piecus bērnus vai bērnu ar invaliditāti, proti, 25 gadi pašreizējo 30 gadu vietā, tāpat atvieglojumi tiks saglabāti arī kaitīgos un smagos darbos strādājošajiem.
Cilvēki neiešot
Visai skaļi vairāki politiskie spēki pieteica savu cīņu pret pensionēšanās vecuma palielināšanu, tagad saucieni apklusuši. Sarunās ar Neatkarīgo politiķi neslēpa, ka nav ticības, ka izdosies sapulcināt pietiekami daudz cilvēku referendumam par pensijām, «cilvēki ir no referenduma idejas paguruši», «kaitinoši klausīties runas par referendumu». Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kurā pārstāvētas dažādas nozares, tomēr referenduma iespēju vairs neakcentē, lai gan vairākkārt norādījusi, ka nepiekrīt pensionēšanās vecuma paaugstināšanai no 2016. gada.
Citu valstu pieredze liecina, ka referendumi par pensijām ir ļoti aktuāli, piemēram, pērn tāds notika Slovēnijā un pret 65 gadu pensijas vecumu nobalsoja 72% pilsoņu.
***
Uzziņai
Kā pensionēšanās vecuma celšana ietekmēs iedzīvotājus?
Grozījumi pensiju likumā neietekmēs cilvēkus, kuri dosies pensijā līdz 2013. gada beigām
Pensionēšanās paaugstināšana skars personas, kuras dzimušas, sākot no 1952. gada 1. janvāra
Saskaņā ar izstrādātajiem grozījumiem pensiju likumā 3. lasījumam vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums – no 62 līdz 65 gadiem – pieaugs pakāpeniski:
no 1. janvāra 62 gadi
2014. gada +3 mēneši
2015. gada +6 mēneši
2016. gada +9 mēneši
2017. gada 63 gadi
2018. gada +3 mēneši
2019. gada +6 mēneši
2020. gada +9 mēneši
2021. gada 64 gadi
2022. gada +3 mēneši
2023. gada +6 mēneši
2024. gada +9 mēneši
2025. gada 65 gadi
Avots: Saeima
***
VIEDOKLIS
Pēteris Krīgers, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs:
– LBAS vēlreiz cenšas pievērst uzmanību jau zināmajiem faktiem, ka pensijas vecuma paaugstināšana būtiski ietekmēs daudzu cilvēku dzīves, tā nostādīs grūtā materiālā un morālā situācijā gan cilvēkus pirmspensijas vecumā, gan arī jauniešus, jo Latvijā nav izstrādāta reāla un iedarbīga nodarbinātības politika, kas, ņemot vērā gan izglītības, gan arī veselības aprūpes sistēmas problēmas, dotu garantijas cilvēkiem darbspējīgā vecumā atrast darbu un tajā strādāt vismaz līdz pensijas saņemšanai paredzētajam laikam. Diemžēl Latvijā nedarbojas mūžizglītības sistēma, veselības aprūpe kļūst dārgāka un nepieejamāka.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Rīgā gaidāma gaisa temperatūras paaugstināšanās: aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognozēm galvaspilsētā tuvākajās dienās gaidāma augstāka gaisa temperatūra, kas var radīt pastiprinātu slapja...
Lasīt tālākRīgā atzīmēs kara Ukrainā ceturto gadadienu
24. februārī galvaspilsētā un visā Latvijā tiks pieminēta kara Ukrainā ceturtā gadadiena. Rīgā norisināsies akcija “Kopā līdz uzvarai!”, kā arī tiks atklātas kara gadadienai veltītas...
Lasīt tālāk“Dzīvnieku brīvība”: dialogs ir nepieciešams, taču fakti parāda sistēmisku risku
Biedrība “Dzīvnieku brīvība” atzinīgi vērtē nozares organizāciju un AS “Alūksnes putnu ferma” pausto gatavību dialogam un pieņem uzņēmuma publiski pausto uzaicinājumu klātienē...
Lasīt tālākSlēpotāju pacēlāji var radīt traumas; PTAC atgādina par drošības prasībām
Ziema slēpošanas trasēs sniedz prieku un kustību, taču tā nes arī traumas, no kurām daudzas būtu iespējams novērst. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ik gadu saņem informāciju...
Lasīt tālākJaunieša vecuma slieksni plānots palielināt līdz 30 gadiem
Par jauniešiem likuma izpratnē turpmāk plānots uzskatīt personas vecumā līdz 30 gadiem, paredz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā otrdien, 10. februārī, trešajā lasījumā...
Lasīt tālākRīgas dome ārkārtas sēdē nolemj ziedot 100 000 eiro Ukrainas sabiedrības atbalstam
Rīgas dome ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu ziedot 100 000 eiro Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam, lai sniegtu steidzamu palīdzību Ukrainai pašreizējā ārkārtas situācijā enerģētikas...
Lasīt tālākRīgas pašvaldība aizliedz iedzīvotājiem atrasties uz Daugavas ledus
Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja piektdien, 6. februārī, uzdeva Rīgas izpilddirektoram drošības apsvērumu dēļ noteikt aizliegumu iedzīvotājiem...
Lasīt tālākPVD Tabores pagastā izņem 95 liellopus
Konstatējot būtiskus labturības prasību pārkāpumus, Pārtikas un veterinārais dienests, pieaicinot Valsts un pašvaldības policiju, kā arī novada pašvaldības pārstāvjus, no kādas saimniecības...
Lasīt tālākRīgā atļauts atrasties uz atsevišķu ūdenstilpju ledus
Ilgstoši saglabājoties aukstam laikam, iedzīvotājiem ir atļauts uzturēties uz vairāku Rīgā esošu ūdenstilpju un jūras piekrastes ūdeņu ledus. Vienlaikus jāņem vērā, ka ledus ne visur...
Lasīt tālākPolicistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālāk