Pensijas vecums attālināsies, protesti apsīkuši
Kopumā konstruktīvās diskusijas, kurās gan neiztika bez asu vārdu pārmaiņām un pat sēžu zāles atstāšanas, panākušas to, ka Saeima šodien, visticamāk, pieņems grozījumus pensiju likumā. Tie paredz pensionēšanās vecumu paaugstināt pakāpeniski, līdz tas 2025. gadā sasniegtu 65 gadus līdzšinējo 62 gadu vietā.
Lai arī arodbiedrības un Saeimas opozīcijas politiskie spēki iebilst pret 2014. gadu kā šīs reformas sākuma datumu, apņemšanās rīkot tautas nobalsošanu apsīkusi. Neoficiāli izskan viedoklis: labāk nemusināt iedzīvotājus ar kārtējo referenduma pieteikumu, jo nav ticības, ka atsauksies pietiekami liels pilsoņu skaits.
Domas, kad sākt paaugstināt pensionēšanās vecumu, pēdējos gados ir mainījušās – sākotnēji valdība konceptuāli atbalstīja 2016. gadu, vēlāk – līdz ar pašreizējās labklājības ministres Ilzes Viņķeles (Vienotība) darba uzsākšanu – tika nolemts pensiju sistēmu reformēt 2014. gadā. Valdība pavasarī atbalstīja tādu variantu, kas paredzēja pensionēšanās vecumu celt visumā ātrā tempā, līdz tas jau 2020. gadā sasniegtu 65 gadus.
Pret strauju pensionēšanās vecuma celšanu bija un ir arodbiedrības, Saeimā pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienība un Saskaņas centrs, kā arī virkne citu politisko veidojumu un nevalstisko organizāciju, viena no tām – Sociālo reformu biedrība – šodien pie Saeimas pat rīkos protestus. Kā pārsteigums pirms likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā nāca SC Saeimas frakcijas atbalsts pensionēšanās vecuma celšanai no 2014. gada, tiesa, politiķu priekšlikums paredzēja veikt to lēnāk – tikai par trim mēnešiem ik gadu.
Labklājības ministrijai atlika vien piekrist šādam kompromisam, «upurējot» citus principiāli svarīgus viedokļus, piemēram, piekrītot, ka agrāk pensijā varēs doties kaitīgos un smagos darbos strādājošie, kuriem šādas iespējas, ja paliktu pašreizējā likuma redakcija, vairs nebūtu.
Jāsaausās sešdesmitgadniekiem
Grozījumi pensiju likumā neietekmēs cilvēkus, kuri dosies pensijā līdz 2013. gada beigām, taču jau no 2014. gada 1. janvāra pensijā varēs doties tikai 62 gados un trijos mēnešos. Pensionēšanās paaugstināšana skars personas, kuras dzimušas, sākot no 1952. gada 1. janvāra. Saskaņā ar izstrādātajiem grozījumiem pensiju likumā 3. lasījumam vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums pieaugs pakāpeniski un no 2025. gada 1. janvāra būs 65 gadi. Tātad lielākajai daļai strādājošo jārēķinās, ka pensijā varēsim doties ne agrāk kā 65 gados.
Pagaidām Labklājības ministrija neuzskata par nepieciešamību diskutēt par vēl lielāku pensionēšanās vecumu, taču nav izslēgts, ka pēc desmit gadiem šādas diskusijas varētu notikt. Piemēram, vairākās Eiropas valstīs jau ir 67 gadu pensijas vecums, bet vairākas tādu plāno noteikt. Tiesa, ir valstis, piemēram, Francija, kur noteiktai daļai cilvēku pensionēšanās vecums ir pat samazināts. Daudzās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, atšķiras pensionēšanas vecums pēc dzimuma – vīriešiem tas parasti ir augstāks, lai gan vidējais mūža ilgums tāpat kā Latvijā vīriešiem ir īsāks.
Varēs priekšlaikus
Ar sakostiem zobiem, tomēr Labklājības ministrija atbalsta grozījumu ļaut priekšlaikus it pensijā visiem, kuri to vēlas, un «mūžīgi mūžos», kā tas izskanēja vienā no Saeimas komisiju sēdēm. Jebkurš pirmspensijas cilvēks, ja vien viņa darba stāžs nebūs mazāks par 30 gadiem, varēs iet pensijā divus gadus pirms likumā noteiktā pensijas vecuma. Taču pensionāram jārēķinās, ka tad viņš pensijā saņems tikai 50%. No arodbiedrībām un pensionāru federācijas nāca pamatots ierosinājums atjaunot pirmskrīzes normu un maksāt 80% no pensijas, taču tas neguva atbalstu politiķu vidū.
Mazāks darba stāžs pensijas saņemšanai būs nepieciešams vecākiem, kuri būs izaudzinājuši vismaz piecus bērnus vai bērnu ar invaliditāti, proti, 25 gadi pašreizējo 30 gadu vietā, tāpat atvieglojumi tiks saglabāti arī kaitīgos un smagos darbos strādājošajiem.
Cilvēki neiešot
Visai skaļi vairāki politiskie spēki pieteica savu cīņu pret pensionēšanās vecuma palielināšanu, tagad saucieni apklusuši. Sarunās ar Neatkarīgo politiķi neslēpa, ka nav ticības, ka izdosies sapulcināt pietiekami daudz cilvēku referendumam par pensijām, «cilvēki ir no referenduma idejas paguruši», «kaitinoši klausīties runas par referendumu». Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kurā pārstāvētas dažādas nozares, tomēr referenduma iespēju vairs neakcentē, lai gan vairākkārt norādījusi, ka nepiekrīt pensionēšanās vecuma paaugstināšanai no 2016. gada.
Citu valstu pieredze liecina, ka referendumi par pensijām ir ļoti aktuāli, piemēram, pērn tāds notika Slovēnijā un pret 65 gadu pensijas vecumu nobalsoja 72% pilsoņu.
***
Uzziņai
Kā pensionēšanās vecuma celšana ietekmēs iedzīvotājus?
Grozījumi pensiju likumā neietekmēs cilvēkus, kuri dosies pensijā līdz 2013. gada beigām
Pensionēšanās paaugstināšana skars personas, kuras dzimušas, sākot no 1952. gada 1. janvāra
Saskaņā ar izstrādātajiem grozījumiem pensiju likumā 3. lasījumam vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums – no 62 līdz 65 gadiem – pieaugs pakāpeniski:
no 1. janvāra 62 gadi
2014. gada +3 mēneši
2015. gada +6 mēneši
2016. gada +9 mēneši
2017. gada 63 gadi
2018. gada +3 mēneši
2019. gada +6 mēneši
2020. gada +9 mēneši
2021. gada 64 gadi
2022. gada +3 mēneši
2023. gada +6 mēneši
2024. gada +9 mēneši
2025. gada 65 gadi
Avots: Saeima
***
VIEDOKLIS
Pēteris Krīgers, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs:
– LBAS vēlreiz cenšas pievērst uzmanību jau zināmajiem faktiem, ka pensijas vecuma paaugstināšana būtiski ietekmēs daudzu cilvēku dzīves, tā nostādīs grūtā materiālā un morālā situācijā gan cilvēkus pirmspensijas vecumā, gan arī jauniešus, jo Latvijā nav izstrādāta reāla un iedarbīga nodarbinātības politika, kas, ņemot vērā gan izglītības, gan arī veselības aprūpes sistēmas problēmas, dotu garantijas cilvēkiem darbspējīgā vecumā atrast darbu un tajā strādāt vismaz līdz pensijas saņemšanai paredzētajam laikam. Diemžēl Latvijā nedarbojas mūžizglītības sistēma, veselības aprūpe kļūst dārgāka un nepieejamāka.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Zolitūdes traģēdijas vietā top Atceres dārzs
Pieminot Zolitūdes traģēdiju, kas notika 2013. gada 21. novembrī, Rīgas pašvaldība veido Atceres dārzu, respektējot biedrības "Zolitūde 21.11." un iedzīvotāju pausto vīziju un vēlmes. Šā...
Lasīt tālākVeidos Valsts aizsardzības un drošības fondu
Lai nodrošinātu papildu finansējumu valsts aizsardzības spēju attīstībai un sabiedrības noturības stiprināšanai, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien, 20. novembrī,...
Lasīt tālākAr grozījumiem plāno veicināt atbildību par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lietojumu
Lai veicinātu atbildību par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lietošanu un aizsardzību, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 19.novembrī, konceptuāli atbalstīja deputātu sagatavotos...
Lasīt tālākGalvaspilsētas galvenās Ziemassvētku egles šogad izraudzītas “Rīgas mežu” Tīreļu mežniecībā
Trešdien, 19. novembrī, Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs kopā ar pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” pārstāvjiem, kā arī bērnu un jauniešu vokālās studijas "RASA'' dalībniekiem...
Lasīt tālāk18. novembrī sabiedriskais transports Rīgā – bez maksas; satiksmē būs ierobežojumi un izmaiņas
18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, Rīgā notiks vairāki svētku pasākumi, kuru laikā tiks ieviesti satiksmes ierobežojumi, kas var ietekmēt sabiedriskā transporta kustību....
Lasīt tālākPlāno noteikt kriminālsodu par intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez personas piekrišanas
Lai stiprinātu cietušo aizsardzību, veicinātu drošāku un atbildīgāku digitālo vidi, kā arī sabiedrības informētību par tiesībām uz privātumu, Saeima ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākBiedrība: Latvijā dati par atkarību no azartspēlēm ir pretrunīgi, palīdzības iespējas – nepilnīgas
Latvijā nav vienota, centralizēta datu reģistra par procesu atkarībām, bet dati par atkarību no azartspēlēm ir pretrunīgi un fragmentēti. Savukārt ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas...
Lasīt tālākPieaug noslēgto laulību skaits
Šī gada pirmajos deviņos mēnešos noslēgto laulību skaits pieaudzis par 7,6%, mirstība samazinājusies par 3,0%, savukārt katrā no 3. ceturkšņa mēnešiem piedzimuši vairāk nekā tūkstotis...
Lasīt tālākValsts kontrole vērš uzmanību uz uzlabojumu nepieciešamību austrumu robežas militārās stiprināšanas īstenošanā
Valsts kontrole ir sagatavojusi situācijas izpētes ziņojumu par Latvijas austrumu robežas militārās stiprināšanas pasākumu īstenošanu, kurā apkopoti būtiskākie fakti par līdzšinējo...
Lasīt tālākApbalvoti Gada balvas zivsaimniecībā “Lielais loms 2025” laureāti
Piektdien, 7. novembrī, apbalvošanas ceremonijā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes aulā, Jelgavas pilī, pasludināti Zemkopības ministrijas Gada balvas zivsaimniecībā “Lielais...
Lasīt tālāk