• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
16/07/2020, Kategorija: Bizness, Politika, Svarīgākais
Autors: NRA.LV

473185_c5a261d5eb

Latvijā valdošajās partiju koalīcijas un tās izpildorgāna valdības vienīgā reakcija uz tranzītkravu pazušanu no Latvijas ostām ir likumprojekts par ostu pārvalžu pārsaukšanu no atvasinātām publiskām personām par valsts kapitālsabiedrībām.

Ostu pārvalžu pārsaukšana nav izdomāta sakarā ar tagadējo krīzi, kuras skaitliskie parametri uzrādīti Neatkarīgās 14. jūlija publikācijā “Pa pusgadu pazudusi puse kravu”. Tā tika ierakstīta Krisjāņa Kariņa valdības deklarācijā un tās saknes laikā stiepjas vēl daudz tālāk – gadu desmitu garumā cauri labiem un sliktiem laikiem. Tomēr nekad kopš pagājuša gadsimta 90. gadu sākuma ostām nav bijis tik slikti kā tagad, ja par laikiem spriež vienkārši pēc ostās apgrozīto kravu daudzuma, t.i., pēc atlikuma no tā, kas kādreiz bija daudzums. Tagad ir sliktāk nekā 2002. gadā, kad Krievija slēdza jēlnaftas cauruļvadu uz Ventspili, kas samazināja kravu apgrozījumu ostā par 15 miljoniem tonnu gadā. Tagad kravu samazinājums attiecas uz visām ostām un uz gandrīz visiem kravu veidiem; tagad milzīgu triecienu saņēmis valsts uzņēmums “Latvijas dzelzceļš”. It kā taču valstij uz to vajadzētu reaģēt kaut vai tā, ka situācija tiktu apspriesta Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (Ostu padomes) sēde, kas pēc daudzu mēnešu starplaika attālinātā režīmā notika vakar, 15. jūlijā. Noklausīties sēdes dalībnieku sarunas drīkstēja jebkurš interesents.

Ticama būtu tāda atruna, ka ne visi pasākumus tranzītnozares glābšanai ir publiski apspriežami. Tomēr Ostu padomes sēdē vispār nepieminēt nepieminēt situāciju nozarē arī bija nepareizi.

Tas bija tik nepareizi, ka, cik nu par to var spriest pēc balss intonācijām, par padomes sēdē notiekošo nokaunējās tās nominālais vadītājs K. Kariņš.

Tiklīdz no Liepājas bija atskanējis Ulda Pīlēna sacītais, ka ostās “runa ir par izdzīvošanu, nevis par administrēšanu”, K. Kariņš uzreiz atcerējās par citiem darbiem un no sēdes turpinājuma atslēdzās. Viņa pienākumus pārņēmušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits sēdes vadīšanu turpināja demonstratīvi nenopietnā tonī un nenoveda līdz slēdzienam, ko tad Ostu padomes sēde nolemj attiecībā uz likumprojektu par ostu pārvalžu pārsaukšanu. K. Kariņš bija atstājis mantojumā izvēli starp to, vai padome priekšlikumus “atbalsta”, vai “pieņem zināšanai”, bet T. Linkaits sēdi slēdza ar sirsnīgiem pateicībām visiem dalībniekiem par piedalīšanos. Ja sēdes protokolā tomēr tiks ierakstīts lēmums, tad sēdes dalībnieki tikai pēc tam uzzinās, ka viņi sēdē ir kaut ko nolēmuši, kas īstenībā nenotika.

Tagad var domāt dažādi, vai Latvijas augstākās amatpersonas nevar noturēt tranzītkravas Latvijā tāpēc, ka nodarbojas ar muļķībām, vai nodarbojas ar muļķībām tāpēc, ka nevar noturēt tranzītkravas. Konkrētajā gadījumā T. Linkaits pamanījās, no vienas puses, nedot acīm redzamu iemeslu saviem saimniekiem no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārmest, ka viņš nepilda uzdevumu, kura dēļ vispār dabūjis ministra amatu, bet, no otras puses, uzdevuma izpildei neko daudz neizdarīt. Varētu būt arī tā, ka pat JKP pašreizējos apstākļos vairs necenšas panākt ostu pārvalžu pārsaukšanu, bet vismaz atklāti no savas idejas neatkāpjas. Varbūt partija cer šādu atkāpšanos iemainīt pret kādu citu piekāpšanos no koalīcijas partneru puses.

Paldies U. Pīlēnam arī par liecību, ka pirmais cīnītājs par ostu pārvaldēm kā valsts kapitālsabiedrībām bijis Andris Šķēle kā Ministru prezidents ap 1996. gadu, kad ostu pārvaldes vēl nebija nosauktas par publiskām atvasinātām personām. A. Šķēle tobrīd pilnīgi pamatoti paredzēja, ka caur ostām Latvijā ieplūdīs mūsu mērogā fantastiski liela nauda. Dažādi politiķi un to grupējumi ik pa laikam tika izrēķinājuši, ka viņiem būtu ērtāk piekļūt šai naudai caur kapitālsabiedrībām, bet konkurējošie grupējumi nosargājuši tagadējo ostu pārvaldību ar lielāku ietekmi pašvaldībām. Pagājuša gada beigās JKP realizēja citu paņēmienu, kā tikt vaļā no Rīgas un Ventspils pašvaldībām attiecīgo pilsētu ostu pārvaldēs bez to pārsaukšanas par par kapitālsabiedrībām.

Tagad izrādās, ka ostas neizbēgami kļūs par valsts kapitālsabiedrībām tādā nozīmē, ka pastāvēs uz valsts kapitāla rēķina tieši tāpat, kā pastāv “airBaltic”.

Tādā gadījumā ostu pārvalžu nosaukumu jeb statusa formālā nomaiņa varbūt vairs nav aktuāla, taču atklāti atteikties no valdības deklarācijā ierakstītiem vārdiem nav solīdi.

Ostu padomes sēde notika vienu dienu pēc valdības sēdes, kurā “Latvijas dzelzceļš” tika palaists pa “airBaltic” iestaigāto taciņu pēc naudas uz Valsts kasi. Valdība nolēma ieguldīt 32,4 miljonus eiro uzņēmuma pamatkapitālā, piešķirt 13 miljonus eiro sliežu ceļu uzturēšanai, kam nepietiek naudas no atlikušajiem kravu pārvadājumiem, un vēl 14 miljonus eiro, cik izmaksājot tieši to sliežu remontēšana, kuras nodeldējuši cita valsts uzņēmuma “Pasažieru vilciens” vilcieni. Pirms tam valdība bija pieņēmusi Ventspils brīvostas pārvaldes lūgumu aizdot tai 15,3 miljonu eiro jau sākto infrastruktūras uzlabošanas darbu pabeigšanai.

Ja ostas turpinās pastāvēt, tad Latvijas mērogā liela nauda tur grozīsies, bet tā tomēr liela atšķirība, vai nauda caur ostām Latvijā ieplūst, vai aizplūst. Līdzšinējie ostu pārvalžu pārtaisīšanas plāni tika sacerēti, cerot uz naudu, kas Latvijā ieplūdīs. Tieši šobrīd situācija kļūst pretēja un politiskajiem grupējumiem savu plāni jāpārdomā.

Foto: Arnis Kluinis

821 skatījumi




Video

Spēcīga kaimiņu kopiena – daudzdzīvokļu ēku drošības balsts lielās krīzēs

20/08/2025

Ikvienam cilvēkam ir vajadzīgas mājas – visdrošākā vieta pasaulē, kur justies labi. Diemžēl ziņu virsraksti nemitīgi atgādina, cik daudz dažādu nelaimju var piemeklēt civilo infrastruktūru:...

Lasīt tālāk
Video

Plāno apturēt sīkpaku un paku sūtījumu plūsmu uz ASV

20/08/2025

No 2025. gada 23. augusta VAS “Latvijas Pasts” uz nenoteiktu laiku ir spiests pārtraukt pieņemt sūtījumus, kas satur priekšmetus, jeb sīkpakas un pakas piegādei uz Amerikas Savienotajām...

Lasīt tālāk
Video

LM skaidro plānotās izmaiņas Darba likumā attiecībā uz darba laiku

20/08/2025

[caption id="attachment_35999" align="alignnone" width="300"] Business people in a meeting at the office[/caption] Valdība 19. augustā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kurā tostarp ietvertas...

Lasīt tālāk
Video

Būtiski audzis atsavināto degradēto būvju skaits

19/08/2025

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2025. gada pirmajā pusgadā atsavinājusi 26 vidi degradētas būves 14 adresēs. To vietā nākušas 11 būves sešās adresēs. Salīdzinot ar 2024....

Lasīt tālāk
Video

Likvidēs AS “Ventas osta”

19/08/2025

Otrdien, 19. augustā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu izbeigt līdzdalību akciju sabiedrībā “Ventas osta”, to likvidējot. AS “Ventspils osta”...

Lasīt tālāk
Video

Valdība atbalsta grozījumus Darba likumā

19/08/2025

Neskatoties uz sociālo partneru – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas – atšķirīgajiem viedokļiem vairākos jautājumos, kā arī to iespējamiem...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas valdība pieņem lēmumu par līdzieguldījumu “airBaltic

19/08/2025

Šodien, 19. augustā, valdība izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atbalstīja 14 miljonu eiro līdzieguldījumu nacionālajā lidsabiedrībā “airBaltic,...

Lasīt tālāk
Video

Jaunās nedēļas sākumā laiks būs sausāks, tomēr no nedēļas vidus nokrišņu daudzums palielināsies un kļūs vēsāk

18/08/2025

Lai gan jaunā darba nedēļā iesāksies ar nedaudz sausāku laiku un lietus būs gaidāms vien vietām, tomēr no nedēļas vidus līs jau plašākā teritorijā. Pirmdien debesīs būs mainīgs...

Lasīt tālāk
Video

2025. gada 2. ceturksnī vērojams darba tirgus aktivitātes pieaugums

15/08/2025

Jaunākie nodarbinātības dati kopumā norāda uz pakāpenisku darba tirgus aktivitāšu atjaunošanos un sagaidāms, ka līdzīgas tendences kopumā saglabāsies arī gada otrajā pusē. Vienlaikus...

Lasīt tālāk
Video

LIAA: Tūrisma nozarē vērojamas pozitīvas tendences

15/08/2025

Tūrisms ir viena no Latvijas ekonomikas stratēģiski svarīgajām nozarēm, kas būtiski veicina pakalpojumu eksportu, nodarbinātību un reģionālo attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes...

Lasīt tālāk