Krišjānis Kariņš pieprasa no citiem to, ko neievēro pats!
Viens no ierobežojumiem Covid-19 izplatības pieauguma apstākļos varētu būt sejas masku obligāta valkāšana visiem Latvijas iedzīvotājiem arī iekštelpās, trešdien intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Aizvakar, 14. jūlijā, Krišjānis Kariņš iekštelpās, pasniedzot Ministru kabineta atzinības rakstu galvenajai finanšu izlūcei Ilzei Znotiņai, sejas masku nelietoja. Taču jau vakar ‒ 15. jūlijā ‒ Krišjānis Kariņš paziņoja, ka iekštelpās būtu jāievēro sejas masku obligāta valkāšana visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Kariņš stāstīja, ka, izskatot jautājumus par ierobežojumiem Covid-19 apstākļos, galvenais ir saprast, kā mēs varam sevi pasargāt no saslimšanas ar vīrusu. Iekšlietu sistēma visu kontrolējot, un tai esot informācija par atbraucējiem no ārvalstīm.
Viens no vēstījumiem, ko tauta varēja izlobīt no televīzijā redzamā gādīgā tēva paustā, bija tas, ka valdošās elites aprindās niez vēlme atrast noietu vairumā iepirktajām maskām, un tāpēc ‒ vajag vai nevajag, tiks pavēlēts tās obligāti lietot iekštelpās.
Jācer, ka ar iekštelpām nebūs domāts savs dzīvoklis, bet laikam jau koncertos, muzejos, sporta zālēs tās būs jānēsā. Un tad arī darba vietās – piekarsušos cehos un ofisos, kur tāpat cilvēkiem jāģībst bez elpas. Visi maskēsies.
Bet loģiski. Citādi, ja koronavīruss sašļuks un cilvēki no tā nebaidīsies, 50 maskas vairs nevarēs pārdot par 40 eiro. Cena kritīs un novelsies teju vai līdz šīs lupatas patiesajai vērtībai, kas varētu būt nedaudz vairāk nekā trīs maskas par vienu eirocentu. Nekāds narkobiznesmenis vai ieroču un cilvēku tirgotājs nevar sapņot par tādu rentabilitāti, kādu varai pietuvinātajiem dīleriem un farmaceitiem ir piespēlējis koronavīruss.
Valdībai vēl ir arsenālā visādi pasākumi un rīki. Viens no tiem pirms pusotra mēneša tika vareni izreklamēts, to slavēja Kariņš un visi, kam nebija slinkums. Atsaucoties uz populāro sabiedrības viedokļa veidotāju aicinājumiem, mobilo aplikāciju “Apturi Covid” lejupielādējuši vairāk nekā 85 tūkstoši cilvēku. Tas ir mazāk nekā 4,5 procenti iedzīvotāju.
Kāda no šīs aplikācijas ir jēga?
Oficiālais skaidrojums ir tāds, ka lietotne ir risinājums, lai palīdzētu Latvijā ierobežot vīrusa izplatību un ātrāk uzzinātu, vai esi bijis kontaktā ar Covid-19 saslimušo. Izmantojot lietotni, varēsi savlaicīgāk izolēties, lai neapdraudētu ģimeni, kolēģus, draugus un pārējos iedzīvotājus, kā arī pievērst uzmanību slimības simptomiem un ātrāk vērsties pēc palīdzības, ja nepieciešams.
Cik lietotāju vajag, lai lietotne būtu efektīva?
Pēc epidemiologu un zinātnieku aplēsēm, pat ja tikai 20 procenti Latvijas iedzīvotāju izmantos lietotni, tas jau būs nozīmīgs atbalsts riska identificēšanai un turpmākai infekcijas ierobežošanai sabiedrībā. Tomēr, jo vairāk iedzīvotāju to izmantos, jo lielāks efekts, skaidro lietotnes ieviesēji.
Tātad vismaz pagaidām šis “ja tikai” skaitlis 20 ir tāls kā Mēness. Tā kā Latvija vismaz pagaidām ir Satversmē definēta kā demokrātiska valsts, valdība neuzdrošinās aplikāciju uzspiest kā kaut ko obligātu. Vai ‒ pagaidām neuzdrošinās…
Tehnoloģiju brīnuma izstrādātāji, starp kuriem ir arī premjera māsasvīrs Andris Bērziņš, dievojas, ka produktu radījuši par saviem līdzekļiem un no valsts budžeta neko nav ņēmuši. Aplikāciju var dabūt par velti, un tas arī ir jauki. Tātad neko vairāk kā zīmēšanos un valdības vadītāja gleznošanu par progresīvu tehnoloģiju cilvēku ar “Apturi Covid” šie ļaudis neiegūst. Nu vēl ir tā, ka ne jau ārpus darba laika un par savu naudu Slimību profilakses un kontroles centrs uztur aplikāciju. Taču to var norakstīt tā, ka centra uzdevums ir rūpēties par sērgas izplatības ierobežošanu un jaunā aplikācija šo darbu sekmē.
“Apturi Covid” esot jau brīdinājis cilvēkus, ka viņi bijuši 15 minūšu saskarsmē ar kovidinficētajiem. Tiesa gan, nav zināms, cik šādu gadījumu un cik cilvēku. Aplikācija nav tik smalka, ka brīdinātu par kāda inficētā tuvošanos. Par savu kontaktu ar inficētu personu cilvēks uzzina, kad tas jau noticis. Pārbīstas un ir tik apzinīgs, ka pārbaudās un sēž mājās divas nedēļas.
Diezin vai pašreizējos apstākļos, kad ekonomika ir pussabrukšanā un ļaužu makos iecirsti robi, kad ir pierādījies, ka no valdības nekādu atbalstu nav cerību sagaidīt, cilvēks var divas nedēļas neiet uz darbu. Tāpēc viņš, visticamāk, neatklās citiem, ka aplikācija viņu brīdinājusi.
Aplikācijas lietotājs, uzzinājis par kontaktu ar slimu personu, staigās apkārt ar smagu morālu slogu: “Ja nu tiešām es esmu slims, ja nu es varu aplipināt citus?” Bet, kur lai viņš liekas, ja nekustēt un nerosīties arī nevar?
Pastāv arī soda draudi. Tiem, kam pienākas pasēdēt pašizolācijā un kas to nedara, draud līdz pat 2000 eiro sods.
Par kontaktiem ar inficētiem ļaudīm, kam nav mobilā tālruņa, aplikācija neziņo. Viss burziņš ir tikai 85 000 cilvēku iekšpusē, kas pasākumu padara par mazjēdzīgu, lai neteiktu, ka bezjēdzīgu. Pat senā datorspēle “tetris” varbūt var vairāk palīdzēt vīrusa ierobežošanā.
Stāsts par “Apturi Covid” un maskām raksturo pašreizējās varas elites būtību – čika izkalšana un paziņošana sabiedrībai, ka tas ir kaut kas grandiozi ekselents. Nepārdomāta, haotiska Brauna kustība, kas nesakrīt ar reālajām norisēm vīrusa izplatībā. Pārspīlējumi un nekonsekvence. Kamēr sabiedriskajā transportā bija obligāta prasība lietot maskas, pārpildītos lielveikalos ļaudis varēja klepot cik iepatīkas bez maskām. Pašmāju pasākumos tvarsta un soda par sapulcējušos skaita un distances neievērošanu, bet Vecrīga pilna ar ārzemju tūristiem, tostarp ir arī daudz tādu, kas runā “dzeltenajās” un “sarkanajās” kovidbīstamības saraksta valstu valodās.
Šai valdībai un tai pietuvinātajiem raksturīga pazīme ir alkatība. Cenšanās uz koronavīrusa rēķina “uzvārīties” naudiski vai vismaz dabūt sev kādus publisko attiecību izrādīšanās ieguvumus. Ja nevar ar “Apturi Covid” un iet mazumā noiets maskām, grābj kaut vai pēc bijušās partijas ēkas, sagudrojot to nojaukt un būvēt koncertzāli. Naudas nav mediķu algām, bet superdārgam cietumam Liepājā būs. Kovidbizness. Izskatās, ka korumpētais kovidbizness uzņem apgriezienus.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
VK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālākGaidāmi mainīgi laika apstākļi – mīsies lietainas un saulainas dienas
Nedēļas sākumā Latvijā valdīja lietains un vējains laiks. Arī ceturtdien Latviju šķērsoja nokrišņu zona, teritorijas lielākajā daļā nesot lietu, taču nedēļas izskaņā, paaugstinoties...
Lasīt tālāk
