16/07/2020, Kategorija: Politika, Svarīgākais
Autors: NRA.LV

f64_krisjanis_karins_20190626_18

Viens no ierobežojumiem Covid-19 izplatības pieauguma apstākļos varētu būt sejas masku obligāta valkāšana visiem Latvijas iedzīvotājiem arī iekštelpās, trešdien intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Aizvakar, 14. jūlijā, Krišjānis Kariņš iekštelpās, pasniedzot Ministru kabineta atzinības rakstu galvenajai finanšu izlūcei Ilzei Znotiņai, sejas masku nelietoja. Taču jau vakar ‒ 15. jūlijā ‒ Krišjānis Kariņš paziņoja, ka iekštelpās būtu jāievēro sejas masku obligāta valkāšana visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Kariņš stāstīja, ka, izskatot jautājumus par ierobežojumiem Covid-19 apstākļos, galvenais ir saprast, kā mēs varam sevi pasargāt no saslimšanas ar vīrusu. Iekšlietu sistēma visu kontrolējot, un tai esot informācija par atbraucējiem no ārvalstīm.

Viens no vēstījumiem, ko tauta varēja izlobīt no televīzijā redzamā gādīgā tēva paustā, bija tas, ka valdošās elites aprindās niez vēlme atrast noietu vairumā iepirktajām maskām, un tāpēc ‒ vajag vai nevajag, tiks pavēlēts tās obligāti lietot iekštelpās.

Jācer, ka ar iekštelpām nebūs domāts savs dzīvoklis, bet laikam jau koncertos, muzejos, sporta zālēs tās būs jānēsā. Un tad arī darba vietās – piekarsušos cehos un ofisos, kur tāpat cilvēkiem jāģībst bez elpas. Visi maskēsies.

Bet loģiski. Citādi, ja koronavīruss sašļuks un cilvēki no tā nebaidīsies, 50 maskas vairs nevarēs pārdot par 40 eiro. Cena kritīs un novelsies teju vai līdz šīs lupatas patiesajai vērtībai, kas varētu būt nedaudz vairāk nekā trīs maskas par vienu eirocentu. Nekāds narkobiznesmenis vai ieroču un cilvēku tirgotājs nevar sapņot par tādu rentabilitāti, kādu varai pietuvinātajiem dīleriem un farmaceitiem ir piespēlējis koronavīruss.

Valdībai vēl ir arsenālā visādi pasākumi un rīki. Viens no tiem pirms pusotra mēneša tika vareni izreklamēts, to slavēja Kariņš un visi, kam nebija slinkums. Atsaucoties uz populāro sabiedrības viedokļa veidotāju aicinājumiem, mobilo aplikāciju “Apturi Covid” lejupielādējuši vairāk nekā 85 tūkstoši cilvēku. Tas ir mazāk nekā 4,5 procenti iedzīvotāju.

Kāda no šīs aplikācijas ir jēga?

Oficiālais skaidrojums ir tāds, ka lietotne ir risinājums, lai palīdzētu Latvijā ierobežot vīrusa izplatību un ātrāk uzzinātu, vai esi bijis kontaktā ar Covid-19 saslimušo. Izmantojot lietotni, varēsi savlaicīgāk izolēties, lai neapdraudētu ģimeni, kolēģus, draugus un pārējos iedzīvotājus, kā arī pievērst uzmanību slimības simptomiem un ātrāk vērsties pēc palīdzības, ja nepieciešams.

Cik lietotāju vajag, lai lietotne būtu efektīva?

Pēc epidemiologu un zinātnieku aplēsēm, pat ja tikai 20 procenti Latvijas iedzīvotāju izmantos lietotni, tas jau būs nozīmīgs atbalsts riska identificēšanai un turpmākai infekcijas ierobežošanai sabiedrībā. Tomēr, jo vairāk iedzīvotāju to izmantos, jo lielāks efekts, skaidro lietotnes ieviesēji.

Tātad vismaz pagaidām šis “ja tikai” skaitlis 20 ir tāls kā Mēness. Tā kā Latvija vismaz pagaidām ir Satversmē definēta kā demokrātiska valsts, valdība neuzdrošinās aplikāciju uzspiest kā kaut ko obligātu. Vai ‒ pagaidām neuzdrošinās…

Tehnoloģiju brīnuma izstrādātāji, starp kuriem ir arī premjera māsasvīrs Andris Bērziņš, dievojas, ka produktu radījuši par saviem līdzekļiem un no valsts budžeta neko nav ņēmuši. Aplikāciju var dabūt par velti, un tas arī ir jauki. Tātad neko vairāk kā zīmēšanos un valdības vadītāja gleznošanu par progresīvu tehnoloģiju cilvēku ar “Apturi Covid” šie ļaudis neiegūst. Nu vēl ir tā, ka ne jau ārpus darba laika un par savu naudu Slimību profilakses un kontroles centrs uztur aplikāciju. Taču to var norakstīt tā, ka centra uzdevums ir rūpēties par sērgas izplatības ierobežošanu un jaunā aplikācija šo darbu sekmē.

“Apturi Covid” esot jau brīdinājis cilvēkus, ka viņi bijuši 15 minūšu saskarsmē ar kovidinficētajiem. Tiesa gan, nav zināms, cik šādu gadījumu un cik cilvēku. Aplikācija nav tik smalka, ka brīdinātu par kāda inficētā tuvošanos. Par savu kontaktu ar inficētu personu cilvēks uzzina, kad tas jau noticis. Pārbīstas un ir tik apzinīgs, ka pārbaudās un sēž mājās divas nedēļas.

Diezin vai pašreizējos apstākļos, kad ekonomika ir pussabrukšanā un ļaužu makos iecirsti robi, kad ir pierādījies, ka no valdības nekādu atbalstu nav cerību sagaidīt, cilvēks var divas nedēļas neiet uz darbu. Tāpēc viņš, visticamāk, neatklās citiem, ka aplikācija viņu brīdinājusi.

Aplikācijas lietotājs, uzzinājis par kontaktu ar slimu personu, staigās apkārt ar smagu morālu slogu: “Ja nu tiešām es esmu slims, ja nu es varu aplipināt citus?” Bet, kur lai viņš liekas, ja nekustēt un nerosīties arī nevar?

Pastāv arī soda draudi. Tiem, kam pienākas pasēdēt pašizolācijā un kas to nedara, draud līdz pat 2000 eiro sods.

Par kontaktiem ar inficētiem ļaudīm, kam nav mobilā tālruņa, aplikācija neziņo. Viss burziņš ir tikai 85 000 cilvēku iekšpusē, kas pasākumu padara par mazjēdzīgu, lai neteiktu, ka bezjēdzīgu. Pat senā datorspēle “tetris” varbūt var vairāk palīdzēt vīrusa ierobežošanā.

Stāsts par “Apturi Covid” un maskām raksturo pašreizējās varas elites būtību – čika izkalšana un paziņošana sabiedrībai, ka tas ir kaut kas grandiozi ekselents. Nepārdomāta, haotiska Brauna kustība, kas nesakrīt ar reālajām norisēm vīrusa izplatībā. Pārspīlējumi un nekonsekvence. Kamēr sabiedriskajā transportā bija obligāta prasība lietot maskas, pārpildītos lielveikalos ļaudis varēja klepot cik iepatīkas bez maskām. Pašmāju pasākumos tvarsta un soda par sapulcējušos skaita un distances neievērošanu, bet Vecrīga pilna ar ārzemju tūristiem, tostarp ir arī daudz tādu, kas runā “dzeltenajās” un “sarkanajās” kovidbīstamības saraksta valstu valodās.

Šai valdībai un tai pietuvinātajiem raksturīga pazīme ir alkatība. Cenšanās uz koronavīrusa rēķina “uzvārīties” naudiski vai vismaz dabūt sev kādus publisko attiecību izrādīšanās ieguvumus. Ja nevar ar “Apturi Covid” un iet mazumā noiets maskām, grābj kaut vai pēc bijušās partijas ēkas, sagudrojot to nojaukt un būvēt koncertzāli. Naudas nav mediķu algām, bet superdārgam cietumam Liepājā būs. Kovidbizness. Izskatās, ka korumpētais kovidbizness uzņem apgriezienus.

Foto: F64

1,170 skatījumi




Video

Valsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu

13/11/2026

Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....

Lasīt tālāk
Video

Arī brīvdienās saglabāsies brāzmains vējš, turpmākajās dienās bieži sagaidīsim nokrišņus

13/11/2026

Piektdien piekrastē vējš ir pieņēmies spēkā – līdz pēcpusdienai Liepājas un Ventspils novērojumu stacijās reģistrētas brāzmas līdz 22 m/s, dažviet arī iekšzemē novērotas brāzmas...

Lasīt tālāk
Video

Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas

12/11/2026

Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...

Lasīt tālāk
Video

Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti

11/11/2026

Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī

11/11/2026

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme

10/11/2026

Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...

Lasīt tālāk
Video

Kulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei

10/11/2026

Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...

Lasīt tālāk
Video

Tiesībsardze: sabiedriskā transporta finansējuma problēmas nedrīkst risināt uz bērnu un cilvēku ar invaliditāti rēķina

09/11/2026

Tiesībsardze Karina Palkova iebilst pret ieceri samazināt sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti un uzsver, ka valsts budžeta problēmas nedrīkst...

Lasīt tālāk
Video

Atsevišķās naktīs gaidāms neliels sals, vietām arī slapjš sniegs

09/11/2026

Novembra pirmās nedēļas izskaņā lokāli austrumu rajonos novērotas pirmās slapja sniega pārslas un reģistrēta zemākā gaisa temperatūra novērojumu stacijās šosezon – Skrīveros naktī...

Lasīt tālāk
Video

Brīvdienās laiks būs mierīgs, jaunnedēļ kļūs mazliet vēsāks

06/11/2026

Novembra pirmā nedēļa ir iesākusies ar visai mierīgu laiku - vietām novērojām sīkus nokrišņus, atsevišķas naktis aizvadītas ar nelielu salu, vienīgi darba nedēļas beigās vējš piekrastē...

Lasīt tālāk