• Tweet

Joprojām nozīmīgāko Latvijas banku sektora ienākumu daļu veido procentu ieņēmumi, kas ir ieņēmumi no kredītiem, bet kredītu īpatsvars ir zems, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.

Pēc viņas sacītā, Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības vajadzībām kredītu īpatsvars šobrīd ir zems. “Latvijas ekonomikā noteikti ir nepieciešams lielāks aizņemto līdzekļu apjoms, lai realizētu lielākus projektus,” izteicās Purgaile.

“Jautājums par to, kāpēc bankas kreditē vai atsaka kredītus uzņēmumam, nav vienkāršs. Latvijā vēl joprojām mūsu pašu kapitāls ir ļoti zemā līmenī. Mūsu uzņēmumiem kapitalizācija ir salīdzinoši zema. Es ceru, ka jaunā nodokļu politika veicinās kapitāla akumulēšanu uzņēmumos, un tas noteikti palīdzēs uzņēmējiem realizēt investīciju projektus un ar savu kapitālu piedalīties šo projektu finansēšanā,” sacīja Purgaile.

Pēc viņas sacītā, Latvijai joprojām ir vajadzīgs ārvalstu kapitāls, kas palīdzētu realizēt investīciju projektus. “Tāpēc ir jāatrisina “pelēkā saraksta” jautājums, jāatbrīvojas no visām bažām par tiesiskuma problēmām utt. Kamēr vide ir neprognozējama, tikmēr investīcijas Latvijā neienāks. Banku pārstāvji saka, ka pagaidām ir tikai pieprasījumi ieguldījumiem nekustamā īpašuma attīstībā. Bet cik ilgi ieguldīsim pārsvarā tikai šajā jomā? Ja vēlamies ieguldījumus ražošanā, pakalpojumu jomā un tā tālāk, tad tam patiešām vitāli ir vajadzīgs papildu kapitāls,” norādīja FKTK vadītāja.

“Latvijas ekonomika attīstās, lielā mērā pateicoties ļoti spēcīgam vietējam patēriņam, jo ir vērojams algu pieaugums. Taču nozīmīgas investīcijas Latvijā netēmē tikai uz vietējo tirgu. Tranzītam ar vietējo tirgu vispār nav nekāda sakara. Mēs apkalpojam globālās preču plūsmas. Ja globālā preču plūsma neies cauri Latvijai, tad tranzīts samazināsies,” turpināja Purgaile.

Vērtējot ārvalstu noguldījumu īpatsvaru Latvijas komercbankās, Purgaile norādīja, ka šobrīd mēs esam sasnieguši stabilu līmeni, kurš turpina minimāli samazināties. “Šobrīd galvenais izaicinājums ir palielināt vietējā biznesa īpatsvaru banku pakalpojumos. Mums nav un nekad nav bijis tāds vispārējs, absolūts uzstādījums, ka mums būtu pilnībā jāatbrīvojas no trešo valstu rezidentu naudas līdzekļiem Latvijas bankās. Tas ir greizs priekšstats, ka jebkura ārvalstu nauda ir slikta,” uzsvēra Purgaile.

“Manuprāt, nauda, kurai nav nekāda sakara ar Latvijas ekonomiku un ar to, kas notiek Latvijā, tāda nauda, kas ir tikai cirkulējusi starp banku kontiem, šeit pat neapstājoties, ir nevēlama. Nauda, kura neparādās kā ieguldījums Latvijas ekonomikā un kas nav saistīta ar Latvijas tautsaimniecību, kas nekādā veidā nav radījusi būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku, tā finanšu sektoram radīja peļņu tikai no transakcijām. Tas, protams, vairoja to, ko mēs saucam par pakalpojumu eksportu, bet tas bija pārāk riskants biznesa modelis, kas vēlāk radīja zaudējumus, kas, iespējams, nav samērojami ar peļņas ieguvumu. Tāpēc mums ir jāstrādā, lai šīs bankas Latvijā atrastu savu biznesa nišu, savu īpašo segmentu vai darbības veidu, un jārada visi priekšnosacījumi, lai Latvijas kā investīciju valsts tēls uzlabotos, lai mēs piesaistītu vairāk ārvalstu investīcijas, bet tādas, kuras patiešām ienāk Latvijas ekonomikā, kuras ir vērstas uz investīciju projektiem un uz ekonomikas atbalstīšanu,” norādīja FKTK vadītāja.

Foto: Valsts kanceleja