• Tweet

Gandrīz divus gadus pēc nodokļu reformas ieviešanas lielākā daļa uzņēmēju un ekspertu ir secinājuši, ka šīs reformas mērķis mazināt ienākumu nevienlīdzību nav attaisnojies un par “simtgades dāvanu” dēvētā reforma maz kuram sagādājusi prieku. Kamēr reforma tiek kritizēta un tās ieguvumus nesaredz ne darba ņēmēji, ne uzņēmēji, ne arī grāmatveži, tikai nodokļu reformas “māte”, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzinusi, ka tajā neko nemainītu. Vai tiešām atzīt kļūdas un uzņemties atbildību par nodokļu reformas sekām veiklajai šahistei nav pa spēkam?

Kā zināms, 2018. gads Latvijai nesa virkni izmaiņu – būtiskākās izmaiņas bija saistītas ar nodokļu reformas paketē paredzētajiem jauninājumiem: progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, lielām sociālajām iemaksām un akcīzes nodokli, bija jārēķinās ar izmaiņām attaisnotajos IIN izdevumus, kā arī neapliekamajā minimumā.

Lai arī toreizējā finanšu ministre Reizniece-Ozola lepni paziņoja, ka nodokļu reforma ir viena no vērienīgākajām dāvanām Latvijas simtgadei, sakot, ka “nodokļu reforma ir kā vitamīni mūsu tautsaimniecības stiprināšanai, kā arī vēsturisks solis pretī spēcīgākai un konkurētspējīgākai Latvijas valstij”, jau drīz vien nācās secināt, ka solītās labklājības vietā esam sagaidījuši pamatīgu brāķi un nabadzīgākie Latvijas iedzīvotāji kļuvusi par nodokļu reformas ķīlniekiem. Arī grāmatvežiem nācās cīnīties ar nebijušām grūtībām, bet gandrīz katrā nozarē 40 līdz 45 procentu uzņēmumu saskārās ar nodokļu parādiem.

Arī tad, kad Tiesībsarga biroja pētījums atklāja, ka nodokļu reforma nenodrošina vienlīdzību, stabilitāti un neitralitāti un pret savu gribu par nodokļu parādniekiem bija kļuvuši 57 000 Latvijas iedzīvotāji, Reizniece-Ozola ar lepnumu aizvien uzstāja, ka “nodokļu reforma arī turpmāk nodrošinās labklājību”, atzīstot, ka, “ja tagad būtu iespēja vēlreiz ieviest nodokļu reformu, tad kopumā rīkotos tieši tāpat kā toreiz”.

Kopumā nodokļu reformas rezultātā Latvijas valsts budžeta ieņēmumi ir samazinājušies par aptuveni 600 miljoniem eiro, kas ir 6% no šī brīža kopējā gada budžeta. Tas ir desmit reizes vairāk, nekā šobrīd nepieciešams mediķiem, kuri tagad stāv pie Saeimas ar izstieptu roku, lūdzot īstenot tiem dotos solījumus.

Reizniece-Ozola ne reizi nav atvainojusies par nodokļu reformas izraisītajām sekām tautsaimniecībā vai atzinusi, ka nodokļu reforma patiesībā ir izgāzusies, turpinot manipulēt ar reformas šķietamajiem ieguvumiem. Vai situācijā, kad naudas trūkst mediķiem, skolotājiem un vēl veselai virknei sabiedrības locekļu, nevajadzētu atzīt, ka nodokļu reforma bijusi, iespējams, līdz šim neveiksmīgākā reforma? Turklāt, pretēji Reiznieces-Ozolas apgalvojumiem, tā patiesībā nav samazinājusi ēnu ekonomiku un aplokšņu algas, par ko ministre vēl šogad priecājās – tā vietā ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā pieauga līdz 24,2%.

Ņemot to visu vērā, nav īsti saprotams, kāpēc ministre joprojām atrodas Zaļo un zemnieku savienības pirmajās rindās, jo acīmredzams, ka viņa ir kā sprādzienbīstama bumba, kas var eksplodēt jebkurā brīdī – bijusī ministre sevi uz visiem laikiem ir apzīmogojusi kā neveiksmīgās nodokļu reformas “māti” un visai augstprātīgu personu, kura tā arī nav spējusi uzņemties atbildību par savas rīcības izraisītajām sekām.

Visiem jāapzinās, ka brīdī, kad šī bumba sprāgs, tās radītā trieciena viļņa sekas var būt eksministrei un tās pārstāvētajam politiskajam spēkam samērā iznīcinošas. Secinājumus lai katrs izdara pats.

Foto: F64