Ražotāji un mazumtirgotāji atbalsta dzērienu depozīta sistēmu
Meklējot efektīvāko depozīta sistēmas modeli, kas atbilstu sabiedrības, nevis atkritumu apsaimniekotāju interesēm, Latvijas dzērienu ražotāji un mazumtirgotāji ir izteikuši atbalstu ražotāju un tirgotāju pārvaldītai dzērienu depozīta sistēmai. Šāda pieeja ir pamatota, balstoties gan uz citu valstu pozitīvo pieredzi, gan arī tas būtu pirmais solis, kas spētu sekmīgi un mērķtiecīgi izpildīt Eiropas Savienības noteiktos iepakojuma atgūšanas mērķus jau tuvākajā laikā.
Nozīmīgs faktors efektīvai depozīta sistēmas ieviešanai ir ražotāju cieša sadarbība ar mazumtirgotājiem, kas kontrolē gan pārdošanas, gan savākšanas puses pilnīgu pārredzamību no paša procesa sākuma. Ne mazāk būtiski ir tas, ka vietējiem tirgotājiem depozīta sistēma ir labākā vides un sociālās atbildības prakse. Ir svarīgi, lai tie, kas ir atbildīgi par lielu dzērienu iepakojuma daudzuma laišanu tirgū, ir tikpat atbildīgi arī par šo iepakojumu savākšanu.
“Atkritumu apsaimniekotāju dalība depozīta sistēmas operatorā neatbilst Eiropas Savienības papildinātajai Iepakojuma direktīvai, kas nosaka, ka visām iepakojumu savākšanas sistēmām jābūt balstītām uz ražotāju paplašinātās atbildības principu. Esam ļoti gandarīti, ka Tautsaimniecības komisija apzinās efektīvāko risinājumu un tādēļ paplašinātā depozīta sistēma deputātu vidū neguva atbalstu, tomēr aicinām deputātus neatbalstīt arī atkritumu apsaimniekotāju iekļaušanu depozīta sistēmas operatorā, lai nepieļautu Tīrīgas situācijas atkārtošanos. Ražotāju interese ir iespējami samazināt depozīta iepakojuma apsaimniekošanas izmaksas, kam ir tieša ietekme uz gala produkta izmaksām, savukārt atkritumu apsaimniekotāju interese ir tieši pretēja – iespējami lēti nopirkt depozīta iepakojumu,” komentē Pēteris Liniņš, Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis stāsta: ”Dzērienu iepakojuma depozīta veiksmīga un efektīva apsaimniekošana ir ražotāju un importētāju atbildība, to nosaka arī Eiropas Savienības Iepakojuma direktīva. Tieši tāpēc ir loģisks Saeimas Tautsaimniecības komisijas lēmums ieviest depozītu sistēmu tikai dzērienu iepakojumam, nejaucot to ar citiem iepakojumu veidiem, kurus jau savāc dalītā atkritumu vākšanas sistēma. Mazumtirgotāji jau pašlaik aktīvi iesaistās diskusijās par veiksmīgāko depozīta sistēmas izstrādi, lai pircējiem radītu iespējami ērtāku un vienkāršāku sistēmu dzērienu iepakojumu nodošanai.”
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure papildina: “Latvijā tiks īstenota moderna dzērienu depozīta sistēma, un tā būs piemērota īpaši Latvijas apstākļiem. Sistēmas izveidē tiks izmantotas jaunākās tirgū pieejamās tehnoloģijas, kā arī nodrošināsim sadarbību ar Latvijas risinājumu izstrādātājiem.”
“Sabiedrības un tirgotāju intereses sakrīt – mēs vēlamies, lai iedzīvotājiem ir pēc iespējas vairāk naudas, ko tērēt savām vajadzībām, atvēlot tikai saprātīgu daļu depozīta sistēmai. Tīrgotāji atbalsta depozīta sistēmu, vienlaikus mums vēl priekšā ir garas un detalizētas diskusijas ar ražotājiem par 9 principiem, ko tirgotāji izvirzījuši kā priekšnoteikumu veiksmīgai depozīta sistēmas darbībai. Šobrīd vēl tirgotājiem un ražotājiem jāpanāk kompromiss par paritāti (4.princips) un regulatora lomu (5.princips) depozīta sistēmā. Mēs arī pēdējos mēnešos esam aicinājuši ražotājus publiski paust savu nostāju par visiem 9 principiem un joprojām uzturam šo aicinājumu,” stāsta Jānis Vanags, “Maxima Latvija” valdes loceklis.
Līdz šim diskusijas par dzērienu un paplašināto depozīta sistēmu ir veicinājušas neskaidrības sabiedrībā par pamatotāko modeli. Divpadsmit ES dalībvalstīs darbojas depozīta sistēmas, kas balstītas uz ražotāju atbildības modeli, un vēl trīspadsmit plāno tādas ieviest, kur likumdošana nosaka galvenos darbības noteikumus, t.i. sistēmas bezpeļņas un centralizēto modeli, depozīta maksu, sistēmas uzraudzības mehānismus, kārtību un citus.
Runājot par preču sadārdzinājumu, jāņem vērā, ka efektīvas sistēmas gadījumā, ko pārvalda ražotāji un tirgotāji, izmaksas būs maksimāli zemas – līdzvērtīgas pašreizējai iepakojuma apsaimniekošanas piemaksai. Turklāt iepakojuma savākšanas infrastruktūru nodrošinās depozīta sistēmas operators, ko veido ražotāji un tirgotāji.
Vēl par tēmu:
Aptauja: latvieši, lietuvieši un igauņi šovasar dos priekšroku vietējam tūrismam
Baltijas iedzīvotāji šovasar visvairāk plāno apceļot paši savu valsti, kā arī apmeklēt tuvējās kaimiņvalstis, liecina “Booking Group Corporation” piederošā automašīnu nomas brokera...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina atbalstīt vietējos ražotājus un svētku galdā likt Latvijas produktus
“Latvijas lauksaimniekiem šis ir grūts gads. Netipiski vēsais un mitrais pavasaris un vasaras sākums radījis izaicinājumus virknei lauksaimniecības sektoru un lielai daļai saimniecību. Tieši...
Lasīt tālākPārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPlauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībā izaugsmes temps paātrinājies, aprīlī sasniedzot 5%
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada aprīlī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada maija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt...
Lasīt tālāk1. ceturksnī palielinās investīciju skaits un vērojams aktivitāšu pieaugums būvniecības nozarē
Kaut arī pasaulē joprojām pastāv augsta nenoteiktība, jaunākie IKP dati liecina par piesardzīgi pozitīvām tendencēm ekonomikā, uz ko norāda gan investīciju skaita palielinājums, gan aktivitāšu...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālāk