Valdībai jāizšķiras, vai atjaunot taisnīgumu pensiju piemaksās
Valdībai, veidojot nākamā gada budžetu, vajadzēs izšķirties, vai atjaunot pensiju piemaksu piešķiršanu. Saeimā pensiju jautājumu darba grupā panākta vienošanās par pensiju piemaksu piešķiršanu pensionāriem, kuri aizgāja pensijā, sākot no 2012. gada, tomēr politiski ar to ir par maz, jo ir nepieciešams Saeimas vai valdības atbalsts.
Seniori, kuri pensionējās pēc 2012. gada, pensiju piemaksu par darba stāžu nesaņem, lai arī daļai vēl padomju laikos nostrādāti pat 20 un vairāk gadu. Piemaksas apmērs ir viens eiro, bet pensionāriem, kuri pensionējušies līdz 1996. gadam, piemaksa ir 1,50 eiro par vienu darba stāža gadu. Par iespēju atsākt piešķirt piemaksas diskutēts vairākkārt, tomēr, kā argumentu izvirzot ierobežotās budžeta iespējas, konkrēts lēmums līdz šim nav pieņemts. Neatkarīgā rakstīja, ka šāgada maijā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai izskatīšanai tika piedāvāti jau konkrēti pensiju likuma grozījumi, kā arī detalizēti Labklājības ministrijas aprēķini, tomēr komisija par priekšlikumiem nemaz nebalsoja, un šis jautājums netika iekļauts arī turpmākajās komisiju sēdēs.
Pensiju likuma grozījumus par pensiju piemaksu piešķiršanu visiem pensionāriem, kuriem ir darba stāžs līdz 1995. gada 31. decembrim, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas pensiju likuma izmaiņu izstrādes darba grupa nodos Labklājības ministrijai, Neatkarīgajai apstiprināja Saeimas deputāts un šīs darba grupa vadītājs Andrejs Klementjevs. Deputāts norāda, ka pašlaik Latvijā ir 127 000 pensionāru, kuriem nav piešķirtas piemaksas par darba stāžu, no tiem 24 procentiem jeb 2280 pensionāriem pensijas apmērs ir līdz 200 eiro. Savukārt 80 procentiem invaliditātes pensiju saņēmēju jeb 24 100 cilvēkiem invaliditātes pensijas apmērs ir līdz 200 eiro. Ja tiktu piešķirtas piemaksas par stāžu līdz 1996. gadam, vecuma pensijas apmērs palielinātos vidēji par 22 eiro mēnesī, bet invaliditātes pensijas – par 12 eiro mēnesī. Labklājības ministrija ir veikusi arī aprēķinus, kādā veidā piemaksas piešķirt, jo ir skaidrs, ka visiem pensionāriem, kuri pensionējušies no 2012. gada līdz pat šodienai, to izdarīt uzreiz vienā datumā nav iespējams. Pensiju likuma grozījumi paredz to darīt pakāpeniski. Dažādus variantus apspēlējusi arī Labklājības ministrija, norādot: ja pensiju piemaksas 2020. gadā piešķirtu visiem 127 000 senioru (vienu eiro par stāža gadu), tas maksātu gandrīz 30 miljonus eiro, savukārt, ja 2020. gadā sāktu maksāt piemaksas pensionāriem, kuri pensionējās 2012. un 2013. gadā, tad budžetā papildus nepieciešami septiņi miljoni eiro. Piemaksas tiktu atjaunotas, sākot no 2020. gada, bet no 2024. gada visiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, piešķirtu piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas. Likumprojektā paredzēts, ka 2020. gadā sāktu maksāt pensiju piemaksas par darba stāžu līdz 1996. gadam tiem pensionāriem, kuri pensionējās 2012. un 2013. gadā. Aprēķini liecina, ka nākamgad papildus budžetā šādam pakāpeniskam piemaksu piešķiršanas variantam būtu nepieciešami 5,96 miljoni eiro. A. Klementjevs lūdzis Labklājības ministriju iekļaut šo likumprojektu 2020. gada valsts budžeta likumprojektu paketē un izskatīt to kopā ar 2020. gada valsts budžetu. «Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir nepieciešams aptuveni pusgads, lai sagatavotos grozījumu ieviešanai, tāpēc kā likumprojekta spēkā stāšanās datumu varētu noteikt nākamā gada 1. jūliju,» sacīja deputāts.
Jāatgādina, ka Satversmes tiesa 2013. gadā lietā par pensiju piemaksu izmaksu atcelšanas atbilstību Satversmei atzina, ka, ekonomiskās krīzes ietekmē samazinoties finanšu līdzekļiem speciālajā budžetā, piemaksu atcelšana ir pieļaujama un otrādi. Turklāt ekonomiskās izaugsmes apstākļos nav pamatojams, kāpēc daļai pensionāru piemaksas ir piešķirtas, bet daļai nav. Iepriekš arī sociālo jautājumu eksperts Pēteris Leiškalns norādīja, ka situācija ir netaisnīga, jo faktiski nekādi nav pamatots, kāpēc pensionārs, kas dzimis decembrī un vēl varēja 2011. gadā saņemt piemaksu, bet pensionārs, kas ir tikai mēnesi vecāks, bet ar identisku darba stāžu, piemaksu vairs saņemt nevar.
FAKTI
Pensiju piemaksu atjaunošana*
2020. gada 1. janvārī/1. jūlijā piešķir piemaksu pensionāriem, kuri pensionējušies 2012. un 2013. gadā
2021. gadā – pensionāriem, kuri pensionējušies 2014. un 2015. gadā
2022. gadā – pensionāriem, kuri pensionējušies 2016., 2017. un 2018. gadā
2023. gadā – pensionāriem, kuri pensionējušies 2019. un 2020. gadā
*pensiju piemaksu piešķiršana varētu mainīties atkarībā no valdības lēmuma
Avots: likumprojekta anotācija
Vēl par tēmu:
Bāriņtiesu ētikas pārkāpumus izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Bāriņtiesu likumā. Bāriņtiesas savā...
Lasīt tālākVARAM ministre: Valdība šobrīd ir atbalstījusi tikai Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam
Izņemot Varakļānus, novadu karte pašlaik nebūtu jāmaina, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa...
Lasīt tālākSodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem būs lielāki
Sodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, proti, pārsniedzot ātrumu par vairāk nekā 60 kilometriem stundā, būs lielāki. To paredz Saeimā ceturtdien, 2.maijā, galīgajā...
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālākNodrošinās telefonisku palīdzību iedzīvotājiem atkarības jautājumos
Šī gada 6. maijā darbu uzsāks konsultatīvais tālrunis iedzīvotājiem 67037333, kuriem nepieciešams atbalsts atkarības problēmu risināšanā. Atkarību izraisošo vielu lietošana ir plaši...
Lasīt tālākMartā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %
2024. gada martā, salīdzinot ar 2023. gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās...
Lasīt tālākVK: KM jāuzlabo darbs ar datiem un jāveicina valsts teātru un koncertorganizāciju pakalpojumu plašāka pieejamība
Latvijas kultūrpolitikas īstenošanai Kultūras ministrijas (KM) rīcībā ir instruments – 14 kapitālsabiedrības, kurās KM ir 100 % kapitāla daļu turētāja un kas darbojas profesionālās...
Lasīt tālākEM virza likumprojektu, lai Atkrastes vēja parka projektam ELWIND noteiktu nacionālo interešu objekta statusu
Pirms pusotra gada valdība apstiprināja Latvijas – Igaunijas Atkrastes vēja parka ELWIND tālāku virzību. Projekta aizstāvji uzsver, kas runa nav tikai par gigantisku zaļās enerģijas ražotāju,...
Lasīt tālākPavasarīgais siltums atgriežas
Šonedēļ pavasarīgais siltums Latvijā saglabāsies - daudzviet dienās gaisa temperatūra būs virs +20°, tomēr vietām arī būs sagaidāms lietus un pat pērkona negaiss. Pirmdien no rīta...
Lasīt tālāk“Latvijas attīstībai” valde: Nepieņemami, ka “Jaunā Vienotība” turpina vadīt valdību
Latvijas politiskās dzīves bezprecedenta gadījumā, kad atklājušies fakti, kur valdošā partija "Jaunā Vienotība", iespējams, ne tikai maksājusi aplokšņu algas partijas un premjera birojā,...
Lasīt tālāk