Saeima noraida ZZS ierosinājumus celt minimālo algu un bērnu pabalstu
13. Saeimas deputāti ceturtdien, 7. februārī, noraidīja vairākus Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) priekšlikumus palielināt algas un bērnu pabalstus.
“Par to, ka Latvijā pastāv nevienlīdzība, es domāju, mums vienam otru nav jāpārliecina. Mēs to varam gan paši redzēt ikdienā, gan ir dažādi starptautiski pētījumi, gan Latvijas, gan ārvalstu, kas jau Latvijai jau gadiem norāda uz to, ka Latvijā pastāv nevienlīdzība. To mēs varam redzēt gan to, kādas ir ienākumu atšķirības pilsētu, lauku iedzīvotājiem, jo īpaši Rīgas un pārējās Latvijas iedzīvotājiem, kur šī atšķirība ir mērāma kārtās. Šobrīd Latvijā nabadzības riskam ir pakļauti vairāk kā 20 procenti sabiedrības. Skaitļos tie ir aptuveni 425 tūkstoši cilvēku, kuriem šobrīd, ikdienā, lai parūpētos par savām pamatvajadzībām, ir spiesti ņemt SMS kredītus, ir spiesti doties uz pašvaldībām, uz sociālajiem dienestiem pēc pabalstiem, gluži vienkārši, lai parūpētos par savu normālu ikdienu. Manuprāt, tas nav pareizi,” uzrunājot parlamentu uzsvēra deputāts Viktors Valainis (ZZS).
Viņš arī aicināja parlamentu beigt solīt un beigt izvairīties no saviem priekšvēlēšanu solījumiem.
“Domāju, ka priekšvēlēšanu solījumi par minimālās algas celšanu jau no 2019. gada visiem ir labi zināmi, nav aizmirsti, kā tas noticis varbūt ir ar daudzām citām iepriekš skaļi paustajām apņemšanās. Tāpēc aicinu šoreiz nepievilt vēlētājus, atbalstīt minimālās algas celšanu. Vēl jo vairāk koalīcijas partija – Jaunā konservatīvā partija – jau ir paziņojusi, ka rosinās diskusiju par minimālās algas celšanu jau šovasar. Es domāju, ka negaidīsim līdz vasarai, bet sāksim diskutēt jau tagad,” aicināja Uldis Augulis (ZZS).
Neraugoties uz opozīcijas aicinājumiem, Saeima noraidīja priekšlikumu no nākama gada palielināt minimālo algu no 430 līdz 500 eiro, kā arī palielināt neapliekamo minimumu no 230 līdz 500 eiro mēnesī.
Tāpat Saeima noraidīja priekšlikumu no nākamā gada būtiski celt ģimenes valsts pabalstu līdz 50 eiro par pirmo bērnu, 100 eiro par otro bērnu un 150 eiro par trešo bērnu.
Foto: Pexels
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk