Latvijas Banka līdz 3,9% samazina valsts šā gada IKP izaugsmes prognozi

Latvijas Banka samazinājusi valsts ekonomikas 2018. gada izaugsmes prognozi – sagaidāms, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,9%.
Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm Latvijas iekšzemes kopprodukts 2018. gadā palielināsies par 3.9% (gan sezonāli izlīdzinātais, gan neizlīdzinātais rādītājs). Iepriekšējā prognozē (4.1%) jau daļēji ņemti vērā ar finanšu nozari saistītie riski, un tā koriģēta, ņemot vērā faktiskās norises Latvijas finanšu sektorā un optimisma samazināšanos ārējā vidē, ko daļēji kompensēja Latvijas tautsaimniecības pozitīvais sniegums 1. ceturksnī. 2019. gadā Latvijas IKP varētu pieaugt par 3.0% (iepriekšējā prognoze – 3.2%).
Inflācijas prognoze 2018. gadam saglabāta nemainīga – gaidāms, ka šis rādītājs būs 2.9%. Savukārt 2019. gadam inflācijas prognoze nedaudz paaugstināta – līdz 2.9% (par 0.3 procentu punktiem), atspoguļojot augstāku naftas cenu gaidāmo ietekmi uz enerģijas cenām.
2018. gada 1. ceturksnī turpinājās iepriekšējā gadā vērotā straujā izaugsme. To veicināja nozīmīgu privāto investīciju projektu attīstība, Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguves aktivizēšanās, stabils iedzīvotāju ienākumu kāpums, saglabājoties mērenai inflācijai, kā arī joprojām labvēlīga galveno tirdzniecības partnervalstu ietekme.
Tomēr 2018. gadā kopumā gaidāma nedaudz lēnāka ekonomiskā izaugsme nekā iepriekšējā gadā. Gada sākumā ārējā vidē bija vērojama optimisma mazināšanās un saasinājās protekcionisma un ģeopolitiskie riski. Arī iekšzemē straujākai izaugsmei radās papildu šķēršļi, kas saistīti ar norisēm finanšu sektorā. Turpinot sarukt ārvalstu klientu apkalpošanai, finanšu nozarē jau 2017. gadā bija vērojams būtisks kritums, un arvien aktīvākā vēršanās pret riskantajiem klientiem un finanšu sektora strukturālās pārmaiņas liek prognozēt vēl straujāku nozares sarukumu 2018. gadā. Turklāt vairākās nozarēs vērojami piedāvājuma puses ierobežojumi, jo nepietiekamās investīcijas ražošanas kapacitātē var sākt palēnināt izaugsmi.
Lai gan naftas cenas kāpums ir lielāks, nekā gaidīts, to daļēji kompensēja eiro kursa attiecībā pret ASV dolāru palielināšanās. Turklāt pārtikas cenu kāpums saruka – tas kopā ar lielāku, nekā gaidīts, samazinātā pievienotās vērtības nodokļa Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem ietekmi lielā mērā kompensē energoresursu sadārdzināšanās augšupvērsto ietekmi uz inflāciju. Tāpēc inflācijas prognoze 2018. gadam netiek mainīta. Naftas cenu pieaugums jau atspoguļojās degvielas cenu kāpumā, savukārt siltumenerģijas un gāzes cenās tas atspoguļosies ar laika nobīdi, un tas liek paaugstināt 2019. gada inflācijas prognozi. Iekšzemes pieprasījuma ietekme uz inflāciju pakāpeniski pieaug un atbilst gaidītajai.
Detalizētāku informāciju par jaunajām prognozēm sk. Latvijas Bankas 2018. gada jūnija “Makroekonomisko Norišu Pārskatā”. Tajā sniegta visaptveroša informācija par pasaules un Latvijas tautsaimniecības attīstību un rādītājiem un īpaši izvērtēta ASV tirdzniecības tarifu paaugstināšanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Modelēti dažādi scenāriji ar jau ieviestajiem un nākotnē potenciāli iespējamiem tarifu paaugstinājumiem, ņemot vērā arī iespējamos Eiropas Savienības un Ķīnas atbildes pasākumus.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Aptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālāk