• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
02/04/2012, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Valda Dombrovska valdība pasludinājusi inflāciju par savu ienaidnieci tāpēc, ka tā apdraudot eiro ieviešanu Latvijā.

Kas vēlas noturēt Latviju pie latiem, tam jāpaļaujas uz inflāciju un/vai jāveicina inflācija. Dīvaini, bet lielākās aizdomas par inflācijas veicināšanu Latvijā krīt ne uz vienu citu, kā uz vietējo valdību. Proti, nu jau pāris gadus cenas ceļas, negribīgi sekojot nodokļu (nodevu, tarifu un vēl dažādos vārdos nosauktu maksājumu) likmēm, kuru celšana ir visu triju V. Dombrovska valdību politikas pamats. No augstākām maksājumu likmēm valdībai tiek lielāki ieņēmumi un pat veidojas ieņēmumu mūžīgais dzinējs. Tas darbojas tādējādi, ka nodokļu celšana liek palielināt cenas, bet cenu celšana vēlreiz palielina valdības ienākumus, jo valdībai taču pienākas procenti no katra legāli veikta darījuma. Jo augstāks patēriņa un tāpat arī ražotāju cenu līmenis, jo lielāka summa, ko valdība drīkst paņemt par katru ekonomisko aktivitāti, ko atļaujas fiziskās un juridiskās personas Latvijā. Tām atkal jāpaaugstina savu preču un pakalpojumu cenas, lai atgūtu valdībai atdoto naudu utt. Mērenību cenu pieaugumam nodrošina tikai otrā iespējamā atbilde uz nodokļu paaugstināšanu – saimniecisko darījumu apjoma samazināšana vai nu reāli, vai grāmatvediski, novirzot darījumus ēnu ekonomikā. Šīs izmaiņas prasa laiku. Kad tas pagājis un cenas varētu stabilizēties, klāt nākamā gada 1. janvāris kā pašsaprotams iemesls augstākiem nodokļiem un jaunam cenu palēcienam.

Latvijas izbrāķēšana pārāk augstas inflācijas dēļ ir piedzīvota jau 2006./2007. gadā. Kad Latvija 2004. gadā iestājās Eiropas Savienībā, visā nopietnībā tika domāts, ka trīs četru gadu laikā Latvija pagūs nostiprināt savu ekonomiku līdz eiro zonai atbilstošiem rādītājiem. Īstenībā inflācija kļuva par kliedzošāko pierādījumu, ka nekādas atbilstības nav un vēl ilgi nebūs. Par mērāmo rādītāju izvēlētā gada vidējā inflācija (tiek lietoti arī divi trīs citi inflācijas rādītāji) drīz pēc Latvijas iestāšanās ES sasniedza 6–7% līmeni, kas vismaz divas reizes pārsniedza pieļaujamo inflācijas slieksni. To aprēķina, ņemot trīs ES dalībvalstis ar zemāko inflācijas rādītāju mērīšanas periodā un to inflācijas vidējai vērtībai pieskaitot 1,5 procentpunktus. Tādējādi iegūtais rādītājs atradās 3% apvidū, kas neatstāja nekādas izredzes nepilnu 7% rādītāju pazemināt vai nu ar matemātiskām manipulācijām, vai ar īslaicīgu inflācijas slāpēšanu izraisošām nodokļu likmju izmaiņām, vai ar politisku darījumu, ka eiro zonas slieksnis konkrētā gadījumā tiek pazemināts. Trešo variantu izmēģināja lietuvieši, kuri lūdza piedot viņiem neatbilstību kritērijam par dažām procenta desmitdaļām, bet ES viņus noraidīja. Igaunijas problēmas 2006./2007. gadā daudz neatšķīrās no Latvijas problēmām, taču to risinājums izrādījās pilnīgi atšķirīgs. Igaunijas valdība inflācijas burbuļa radīto naudu neizšķieda, bet uzkrāja un vēlāk uzrādīja kā vēl vienu liecību savai atbilstībai eiro zonai. Proti, zonā neuzņem arī valstis ar pārāk lielu valsts budžeta deficītu un uzkrāto parādu. Kad 2008. gadā sākusies pasaules ekonomiskā krīze samazināja inflāciju arī Igaunijā, tā izrādījās atbilstoša eiro zonai pēc visiem rādītājiem un kopš 2011. gada 1. janvāra lieto eiro.

Iestāšanās eiro zonā ir visu līdz šim bijušo Latvijas valdību mērķis, kas izvirzīts bez kādām publiskām diskusijām. Pamatojums tam ir vēl skaidrāks, nekā kādreiz Latvijas centieniem iestāties ES. Abi gadījumi ir cerības piekļūt ārējiem naudas avotiem. Pirmajā gadījumā tie bija ES palīdzības fondi, kā arī valūtas ieņēmumi no ārējās tirdzniecības, kuras apjoms pēc Latvijas iestāšanās ES patiešām ir audzis. Otrajā gadījumā par neizsmeļamu naudas avotu tiek uzskatīta Eiropas Centrālā banka, kas tagad drukā (emitē bezskaidrā veidā) tik daudz naudas, cik eiro zonas valstu valdībām vajag. Lai ES tieši neatkārtotu finanšu sistēmas sabrukumu, līdz kādam banknošu drukāšanas dēļ kopš 18. gadsimta ir nonākušas daudzas valstis, ECB kreditē nevis valdības, bet komercbankas, kuras kreditē valdības. Ik pēc pāris mēnešiem ECB emitē un aizdod bankām pustriljonu (nevis pusmiljardu) eiro, kuri tālāk nonāk līdz eiro zonas valdībām. Lai bankas neprasītu no valstīm pārāk augstas aizdevumu likmes, eiro tiek emitēti ar pārpalikumu, uz kura rēķina arī Latvija februārī aizņēmās naudu apmēram pusmiljarda latu apmērā (sāka uzkrāt valūtu, ko atdot Starptautiskajam valūtas fondam un Eiropas Komisijai par 2008. un vairāku turpmāko gadu aizdevumu). Tomēr drošāk būtu tad, ja Latvija jau atrastos eiro zonā un ECB kārtējā emisija būtu nevis 500 miljardi, bet 501 miljards eiro, rēķinoties arī ar Latvijas vajadzībām.

Naudas aizdevums nav atšķirams no naudas dāvinājuma, kamēr vien ir iespēja saņemt jaunu aizdevumu, uz kura rēķina pietiek gan veco parādu atmaksai, gan ierastā dzīvesveida turpināšanai. Šādas attiecības ir izveidojušās starp ECB un eiro zonas valstīm, starp kurām nokļūt Latvija vismaz valdības personā alkst vairāk nekā jeb-kad – vairāk nekā treknajos gados. Toreiz Latvijas valdībai tāpat bija labi, jo aizdevumi valstī ieplūda bez tiešas Latvijas valdības un arī bez ECB vai Eiropas Komisijas iesaistīšanās. Pietika ar to, ka Latvijas valdība ievāc savu nodokļu un nodevu daļu no naudas aprites nekustamo īpašumu sektorā. Kamēr tur apgrozītās naudas daudzums auga, toreizējā Aigara Kalvīša valdība apmierinājās ar inflācijas ierobežošanas plānu un lēmumu imitāciju. V. Dombrovska valdība nedrīkst atļauties atkal palaist garām iestāšanos eiro zonā, taču tās iespējas producēt eiro zonai atbilstošos rādītājus ir ļoti ierobežotas.

Atkal atkārojas daudz kas no tā, kas jau piedzīvots ar diviem A. Kalvīša solītajiem pretinflācijas plāniem. Ziņu arhīvos ar pagājušā gada

1. jūniju datēts Ministru prezidenta uzdevums finanšu ministram Andrim Vilkam izstrādāt pretinflācijas plānu, kura rezultāts bija Finanšu ministrijas paskaidrojums, kāpēc uzdevumu nav iespējams izpildīt. Tomēr vismaz labo gribu inflācijas mazināšanai izrādīt vajag. Šā gada 20. martā V. Dombrovskis atkal sāka publiski runāt, ka uzdodot A. Vilkam gādāt par inflācijas samazināšanos. A. Vilka preses pārstāvis Aleksis Jarockis Neatkarīgajai paskaidroja, ka nekādu jaunu uzdevumu ministrija formāli nemaz nav saņēmusi. Stāstot par uzdevumu samazināt inflāciju, premjers esot domājis sarunu ar savu ministru, kas beigusies tikai ar to, ka inflāciju vajagot «minitorēt».

Avots: nra.lv /Arnis Kluinis

 

381 skatījumi




Video

7 000 skolēnu jau pieteikušies vasaras darbam

03/05/2024

2. maijā tika uzsākta skolēnu elektronisko reģistrāciju dalībai skolēnu vasaras darbam. Iniciatīvu centralizēti organizē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un līdz 3.maija rītam vasaras...

Lasīt tālāk
Video

Saeima dod atļauju valstij iegādāties “Air Baltic” vērtspapīrus

02/05/2024

Finanšu ministrs valsts vārdā varēs iegādāties akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" jaunemitējamos fiksēta ienākuma vērtspapīrus. To paredz ceturtdien, 2.maijā, Saeimā pieņemtais...

Lasīt tālāk
Video

Nākošgad tiks pārceltas divas darba dienas

30/04/2024

2025. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. 2. maija darba dienu, piektdienu, kas iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. maiju, un sestdienu – 3. maiju,  pārcels uz sestdienu - 10....

Lasīt tālāk
Video

LSA: Par spīti visam, piena lopkopības nozare Latvijā turpina strādāt un attīstīties

30/04/2024

Neskatoties uz to, ka 2023. gads Latvijas piena lopkopības saimniecībām bija izaicinājumu un pārbaudījumu pilns - svaigpiena iepirkuma cenas kritums gada sākumā no gandrīz 50 EUR/100 kg uz...

Lasīt tālāk
Video

LBAS turpina uzstāt uz sociālajām garantijām līdzšinējā līmenī darba nespējas lapu apmaksā

30/04/2024

Šodien, 30. aprīlī, trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse turpinās diskusiju par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba...

Lasīt tālāk
Video

Žurnālists atklāj šokējošu informāciju par “Olainfarm” meitasuzņēmumu darbību Krievijā

29/04/2024 | Autors: Mediju materiāls

Latvijas farmācijas uzņēmuma AS "Olainfarm" meitaskompānija "Olainfarm Rus" joprojām turpina darboties Krievijā. Kā atklājis žurnālists Ansis Pūpols, Krievijas uzņēmums "Olainfarm Rus"...

Lasīt tālāk
Video

Martā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %

29/04/2024

2024. gada martā, salīdzinot ar 2023. gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās...

Lasīt tālāk
Video

“Telegram” kanālos norit elektronisko cigarešu nelegāla tirdzniecība; plāna apkarošanai nav

29/04/2024 | Autors: Nekā personīga, TV3

Sākot ar kokaīnu un beidzot ar eskorta pakalpojumiem. To visu un vēl vairāk piedāvā iegādāties dažādos “Telegram” kanālos. To aktivitāte pēdējā laikā pieaugusi. Tur iespējams iegādāties...

Lasīt tālāk
Video

EM virza likumprojektu, lai Atkrastes vēja parka projektam ELWIND noteiktu nacionālo interešu objekta statusu

29/04/2024 | Autors: Nekā personīga, TV3

Pirms pusotra gada valdība apstiprināja Latvijas – Igaunijas Atkrastes vēja parka ELWIND tālāku virzību. Projekta aizstāvji uzsver, kas runa nav tikai par gigantisku zaļās enerģijas ražotāju,...

Lasīt tālāk
Video

Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju

25/04/2024

Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību...

Lasīt tālāk