Apturēts PVN izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējums

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu un muitas policijas amatpersonas šī gada jūnijā apturēja organizētās noziedzības grupējuma darbību, kurš laika periodā no 2016.gada janvāra līdz 2018.gada gada jūnijam izvairījās no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas un legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus, tādējādi nodarot valsts budžetam zaudējumus vairāk nekā 750 tūkst. euro apmērā.
Organizētajā noziedzīgajā grupējumā darbojās septiņas personas. Kopumā shēmā bija iesaistīti vairāk nekā 100 dažādu jomu uzņēmumu un personu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
Lai samazinātu valsts budžetā maksājamā PVN apmēru un legalizētu noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus, shēmas “klienti” (uzņēmumi) savās PVN deklarācijās iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem.
Noziedzīgais grupējums iegādājās uzņēmumus, kuros par valdes locekļiem reģistrēja galvenokārt Lietuvas iedzīvotājus. Šo uzņēmumu vārdā organizatori veica fiktīvus darījumus ar shēmā iesaistītajiem uzņēmumiem. “Klienti” savās deklarācijās norādīja nenotikušus darījumus, lai samazinātu valsts budžetā maksājamo PVN un uzņēmumu ienākuma nodokli.
Savukārt noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšana tika organizēta, izmantojot nebanku norēķinu karšu maksājumu sistēmas, šajā gadījumā LeuPay un Paysera. Šo sistēmu tehniskie risinājumi ļāva darboties ar “netīro” naudu, slēpt un maskēt patiesā labuma guvējus – personas, kuras citu personu vārdā izmantoja pieeju norēķinu kontiem un norēķinu kartēm, lai iegūtu skaidru naudu, kas tika atdota “klientiem”.
Kriminālprocesa ietvaros VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbinieki sadarbībā ar Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes darbiniekiem veica 37 kratīšanas Rīgā un tās apkaimē, Valmierā, Gulbenē un Limbažu novadā. Kratīšanas notika kriminālprocesā iesaistīto personu birojos, dzīvesvietās, automobiļos un garāžā. Amatpersonas izņēma kriminālprocesā nozīmīgus pierādījumus – mobilos tālruņus, dokumentus, datorus, elektroniskos datu nesējus, kodu kalkulatorus, zīmogus. Tāpat kratīšanu laikā tika izņemti finanšu līdzekļi aptuveni 15 tūkstošu euro apmērā.
Kriminālprocess par minētā grupējuma darbībām uzsākts pēc Krimināllikuma 218.panta trešajā daļā un 195.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm. Tā ietvaros desmit personas atzītas par aizdomās turētām, septiņām no tām piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, vienai personai drošības līdzeklis – drošības nauda. Viena no personām iepriekš ir bijusi tiesāta VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsāktajos kriminālprocesos: 2007.gadā pēc Krimināllikuma 193.1 panta pirmās daļas, 193.panta ceturtās daļas, 195.1 panta otrās daļas un 275.panta otrās daļas, sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem; 2008.gadā pēc Krimināllikuma 195.panta otrās daļas un 218.panta otrās daļas, sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem, papildsods – mantas konfiskācija; 2015.gadā pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas, sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem.
Izmeklēšanas gaitā no uzsāktā kriminālprocesa izdalīti trīs kriminālprocesi, no kuriem divi nosūtīti kriminālvajāšanas uzsākšanai, kuros divas personas sauktas pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas par viltotu dokumentu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Izmeklēšanas interesēs plašāka informācija šobrīd netiek sniegta.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Nedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālāk