Lembergs: Lēmums aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām izraisījis paniku banku sektorā
Lai arī tikai šonedēļ spēkā stājās grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz Latvijā reģistrētām bankām turpmāk aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus, uzņēmēji jau kādu laiku izjūt šī lēmuma sekas. Pēc Ventspils mēra Aivara Lemberga sacītā, valdības nepārdomātais lēmums izraisījis paniku banku sektorā.
“Masveidā tiek slēgti nerezidentu banku konti,” norādīja politiķis, piebilstot, ka, piemēram, tiem, kas nodarbojas ar tranzītbiznesu, visi klienti ir nerezidenti. “Ja viņiem tiek slēgts konts, tad norēķināties uz kādu brīdi vispār nav iespējams, bet, lai izveidotu jaunu sistēmu, ir nepieciešams laiks,” skaidroja Lembergs.
Viņš minēja piemēru, ka uz ASV tiek piegādāta krava no Tadžikistānas. “Bankā ir viens konts gan pircējam, gan Latvijas piegādātājam, lai uzreiz norēķinātos. Taču viņiem pateica, ka līdz gada beigām tas nebūs iespējams. Viņi riskēja, ka viņiem nebūs ne naudas, ne preces, līdz ar to – bizness jāpārtrauc (…) prece atradīs ceļu, ja būs pircējs, bet mēs būsim zaudētāji,” norādīja politiķis.
Pēc Lemberga sacītā, Ventspils brīvostas pārvalde piesaistījusi jaunu investoru no Ukrainas, kurš būtu gatavs investēt 100 miljonus eiro jaunā ražotnē, kas nodrošinātu aptuveni 60 jaunas darba vietas Ventspilī, taču Lembergs nav spējis atbildēt viņam uz jautājumu, vai viņš kā Ukrainas tautības uzņēmējs varēs Latvijas bankā atvērt kontu, kas liek domāt, ka arī šis investors Ventspils pilsētai ies secen. “Ja tagad plāno samazināt nerezidentu īpatsvaru līdz 5%, rīt varbūt uz 1%, bet parīt pateiks, ka vispār nedrīkst būs nerezidentu noguldījumi. Es nevaru viņam pateikt, vai viņš var atvērt kontu,” skaidroja Lembergs, norādot, ka tas ir reāls zaudējums un Ventspils šo likuma grozījumu dēļ jau ir pazaudējusi divus investorus, divas rūpnīcas un 140 jaunas darba vietas.
“Tā situācija ir ļoti slikta. Absolūta bezatbildība un izglītības trūkums augstākajā pakāpē. Nav nekādas izpratnes par ekonomiku. Pilnīgi un galīgi,” sacīja Lembergs.
Jau vēstīts, ka spēkā stājušās izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz Latvijā reģistrētām bankām turpmāk aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus.
Grozījumu mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm.
Foto: Juris Presņikovs
Vēl par tēmu:
Gandrīz puse Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots laiks mājokļa iegādei
Luminor bankas jaunākā aptauja liecina, ka aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots brīdis iegādāties mājokli. Sabiedrības skatījums uz mājokļa iegādi...
Lasīt tālākGandrīz puse iedzīvotāju neveido uzkrājumus; drošības spilvens ir tikai piektdaļai
Teju puse – 46 % – iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem, liecina Swedbank apkopotie dati par krāšanas paradumiem Latvijā....
Lasīt tālākKrāpšana ar viltotiem QR kodiem: jauns drauds maksājumiem ikdienā
QR kodi jeb kvadrātkodi mūsdienās ir bieži sastopami – tie atrodami uz afišām, reklāmām, informatīvajiem stendiem, vizītkartēm, reizēm tos izmanto, lai varētu apskatīt kafejnīcas ēdienkarti...
Lasīt tālākKā mainījušies hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumi Baltijas valstīs?
Citadeles dati liecina, ka Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni....
Lasīt tālākTeju puse patēriņa kredītu ņēmēju aizņemas neplānotiem vai sezonāliem izdevumiem
Latvijā patēriņa kredīti visbiežāk kalpo kā atbalsts ikdienas izdevumu segšanai - šādam mērķim to izmanto teju puse šī kredīta aizņēmēju, un tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas...
Lasīt tālākVērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālākLatvijā aug mājokļu īres maksa, taču lēnāk nekā Igaunijā un Lietuvā
Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums...
Lasīt tālākPirmā maksājumu karte bērnam: 5 kļūdas, no kurām vecākiem izvairīties
Arvien biežāk vecāki piešķir saviem bērniem pirmo maksājumu karti salīdzinoši agrā vecumā – vidēji 10 līdz 11 gados, liecina Luminor bankas dati. Lai gan tas ir lielisks veids, kā veicināt...
Lasīt tālākFM: nepieciešams stiprināt iestāžu iekšējo kontroli un risku vadību
Otrdien, 9. septembrī, valdības darba kārtībā ir iekļauts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2024. gadā....
Lasīt tālākCenas turpina augt: lielākais slogs – pārtika un mājoklis
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie patēriņa cenu dati rāda, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas ir samazinājušās par 0,3 %. Taču...
Lasīt tālāk