Lembergs: Nākotnē par gāzi Latvija būs spiesta maksāt vairāk

Latvijas nepiedalīšanās “Nord Stream 2” gāzesvadu būvniecībā rezultēsies ar to, ka nākotnē par gāzi maksāsim vairāk, preses konferencē sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Lembergs komentējot Eiropas Parlamenta konfliktu ar Vāciju, kas atļāvusi Krievijas gāzes kompānijas “Gazprom” vadītajam konsorcijam būvēt “Nord Stream 2” gāzesvadu tās teritoriālajos ūdeņos, norādīja, ka Vācija tikai aizstāv savas nacionālās intereses, savukārt Eiropa pilda ASV prasības.
“Es no sākuma domāju, ka tas ir saistīts ar Ukrainas interesēm, bet Ukraina ir tikai tāda piesegšanās,” uzskata Lembergs, norādot, ka pret “Nord Stream 2” projektu visaktīvāk iebilst Amerikas Savienotās valstis.
“ASV lielās transnacionālās enerģijas kompānijas, kas nodarbojas ar slānekļa gāzes ieguvi, vēlas šo gāzi sašķidrinātā veidā pārdot Eiropas tirgū, līdz ar to viņiem interesē, lai Krievijas gāze vispār netiek piegādātā Eiropai,” skaidroja Lembergs.
Viņa ieskatā, Eiropa kā lielas gāzes patēriņu tirgus ir labs bizness ASV. “Amerikāņi saviem satelītiem, tādiem kā Latvija, dod uzdevumu neatbalstīt “Nord Stream 2”, lai mēs nokļūtu uz amerikāņu gāzes adatas,” sacīja Lembergs.
Viņaprāt, amerikāņu gāze kā alternatīva Krievijas gāzei ir pozitīvi, bet pārejot tikai uz ASV gāzi, tas palielinās gāzes realizācijas cenu, palielinās amerikāņiem peļņu, kas savukārt sadārzinās maksājumus par gāzi.
“Tā ir normāla [Donalda] Trampa politika, bet Latvijai no šī politikas ir tikai zaudējumi,” piebilda Lembergs, norādot, ka tie, kas skaļāk kliedz pret “Nord Stream 2” saņem naudu no amerikāņiem, savukārt tie, kas skatās uz savām nacionālajām interesēm kā Vācija, būs ieguvēji.
“Latvija ir izvēlējusies ceļu, pirmkārt, nenopelnīt neko no šī projekta, un, otrkārt, nākotnes perspektīvā maksāt vairāk par piegādāto gāzi no amerikāņiem,” uzsvēra Lembergs.
Kā zināms, Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi “Noord Natie Ventspils Terminals” un “Eurohome Latvija” pērn saņēma piedāvājumu iesaistīties “Nord Stream 2″ gāzesvadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu.
Tomēr neraugoties uz ekonomisko ieguvumu, valdība, atrunājoties ar drošības riskiem, jau vienojusies neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā “Nord Stream 2”, kas nodrošinātu dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā.
Vēl par tēmu:
Labklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālāk