Aizsardzības nozares iepirkumiem šogad atvēlēs 234 miljonus eiro

2018. gadā aizsardzības nozares iepirkumiem plānoti 234 miljoni eiro, un lielākie finanšu resursi paredzēti transportlīdzekļu, munīcijas, bruņojuma un individuālā ekipējuma iegādei.
Transportlīdzekļu iegādei paredzēti 28%, munīcijas – 15%, bruņojuma – 13% un individuālā ekipējuma iegādei – 8% no iepirkumiem plānotās kopsummas.
2018. gadam plānotais finansējums ietver gan ilgtermiņa saistības jau no esošajiem iepirkumu līgumiem, gan arī finansējumu, kuru paredzēts izmantot tām līgumsaistībām, kuras paredzēts noslēgt šogad. 70% no plānotā finansējuma tiks izlietoti jau noslēgto saistību segšanai.
Šogad īpaša uzmanība tiek pievērsta individuālā ekipējuma iepirkumiem, kas ir noteikti kā prioritāri, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīru un zemessargu apgādi. 28 miljoni eiro novirzīti jau iepriekšējos gados noslēgtajiem līgumiem, un 12 miljoni – šajā gadā plānotajiem jaunajiem līgumiem saistībā ar individuālo ekipējumu.
Šī gada 12. februārī tika noslēgts viens no lielākajiem daudzgadu iepirkuma līgumiem prettanku raķešu iegādei. Tāpat šogad paredzēts noslēgt daudzgadu iepirkumu līgumus vieglo un vidējo taktisko transportlīdzekļu un vidējās klases helikopteru iegādēm. Vieglo un vidējo taktisko transportlīdzekļu iepirkums būs līdz šim lielākais aizsardzības resora veiktais iepirkums. Tas tika uzsākts 2017. gadā, un šobrīd turpinās kandidātu vērtēšana.
Tāpat 2018. gadā plānots uzsākt vairākus citus apjomīgus iepirkumus, tostarp bezpilota lidaparātu iegādi. Nozīmīgi ir arī sešriteņu mototehnikas iepirkuma līgumi, kas sekmēs Nacionālo bruņoto spēku mobilitātes spēju.
Jāuzsver, ka šogad aizsardzības nozares centralizētajiem iepirkumiem plānotais finansējuma apmērs ir par 46% lielāks, salīdzinot ar 2017. gadu.
Jau ziņots, ka laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam Aizsardzības ministrija papildus plāno ik gadu investēt ap 50 miljoniem eiro militārās infrastruktūras attīstībā, prioritāri pilnveidojot uzņemošās valsts atbalsta un Zemessardzes infrastruktūru, kā arī sekmējot poligonu un šautuvju attīstību.
2018. gada kopējais aizsardzības budžets ir 576,34 miljoni eiro, kas ir par 126, 8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.
2018. gada budžets tiek sadalīts šādas kategorijās: 43% investīcijas, 24% uzturēšana, 33% personāls.
Spēju attīstības projekti, kam 2018. gadā atvēlēts lielākais finansējums, ir infrastruktūras attīstība, gaisa telpas novērošana un pretgaisa aizsardzības spējas, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes mehanizācijas projekts, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, tostarp Zemessardzes, kaujas un reaģēšanas spēju attīstība.
Liela uzmanība iepirkumu veikšanas procesā tiek pievērsta vietējo uzņēmumu piesaistei, lai sekmētu piegāžu drošību, spēju pildīt mobilizācijas uzdevumus un veikt Nacionālo bruņoto spēku apgādi kara gadījumā.
Foto: Latvijas armija
Vēl par tēmu:
Labklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālāk