Politiķi retorikā pārāk aizrāvušies ar Lemberga iznīcināšanu, mazāk ar Latvijas nākotni

Vēl tikai pusgads mūs šķir no 6. oktobra – dienas, kad norisināsies 13. Saeimas vēlēšanas, kuras jau tagad apvītas ar dažādiem skandāliem un solījumiem. Saeimas priekšsacīkšu drudzim ritot pilnā sparā, arvien skaļāk izskan solījumi atbrīvot Latviju no tās lielākā ļaunuma – Aivara Lemberga. Pret Ventspils mēru īpaši ir sazvērējušies jaunie politiskie spēki, kuru vidū ir gan bijušie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji, gan “Vienotības” liberālā sešinieka izveidotā “Kustība “Par””, gan neatkarīgais deputāts Artuss Kaimiņš un citas jaunizveidotās partijas, kuras visas kā viens apņēmušās cīnīties pret Aivaru Lembergu un viņa it kā pieaugošo ietekmi politikā.
Līdz šim Saeimas velēšanām partijas gatavojušās nopietni, izveidojot programmu, gozējoties televīzijā un avīzēs, kā arī daudz un gana runājot par to, kā plāno veicināt Latvijas labklājību un izaugsmi. Šķiet, ka laikiem mainoties, partijas ir sākušas izmantot citu metodi, paļaujoties ne tik daudz uz saviem priekšvēlēšanu solījumiem un reklāmām, bet līdz apnikumam atkārtojot Lemberga vārdu. Šķiet, ka Ventspils mērs saviem konkurentiem ir kā skabarga acīs, un tiek darīts viss, lai viņš no politiskās skatuves pazustu, taču, vai tiešām politiķi, kuriem nav reālu darbu, ko vērtēt, cer, ka viņu varaskāre paliks nepamanīta un vēlētāju atmiņas oktobrī būs strauji izbālējušas? Jo aizpildot vēlētāju biļeteni, vēlētāji vispirms domās par darbiem un pienesumu, ko partija var dot, nevis par viņu skaudību vai konkurentu zākāšanu.
Tikmēr, kamēr Lemberga pretinieki ir aizrāvušies savās fantāzijas par Latviju bez Aivara Lemberga, Ventspils mērs runā par lietām, kuras Latvijas sabiedrībai ir svarīgas. Veselības reforma, izglītība, emigrācija, nodokļi – šie ir galvenie jautājumi, kas uztrauc mūsu valsts iedzīvotājus un ne vienmēr citi politiķi par tiem runā tik godīgi kā Lembergs. Jā, iespējams, kādam viņa viedoklis var šķist netīkams, bet vismaz viņš runā par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, nevis plāno, kā kārtējo reizi gāzt mēslu spaini pār konkurentu galvām.
Šodien politikā nav grūti ātri kļūt seklam, un, šķiet, Lemberga pretinieki to jau ir paspējuši izdarīt – tomēr ne jau tukšas runas gaida vēlētāji! Tos uzrunā darbi un kopīgas domas par Latvijas izaugsmi. Ne jau Latviju bez Lemberga vēlas sabiedrība, tā vēlas labu izglītību saviem bērniem, pienācīgu veselības aprūpi, sakoptu un labiekārtotu vidi, godīgu nodokļu sistēmu un labi atmaksātas darbavietas. Kā gan varam cerēt uz šīm lietām, ja politiķi ir tik tuvredzīgi un apmāti ar kāda iznīcināšanu, ka neredz, ka tie, kuri no tā cieš ir tauta.
Skaidri redzams, ka visiem Latvijas valsts attīstība un pilnveidošana nav prioritāte, un tāpēc arī nav brīnums, ka sabiedrība ir tik skeptiska par Latvijas politiskās vides morāli. Tā vien šķiet, ka atsevišķi politiķi ir gatavi kāpt pāri galvām, lai tikai apmierinātu savas savtīgās intereses. Taču ne jau tās Latviju izglābs!
Par ko runā Latvijas politiķi?Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, arvien spraigākas izvēršas savstarpējās politiskās cīņas. Kamēr vieni politiķi asi kritizē politiskos konkurentus, solot spožāku nākotni, citi koncentrējas uz to, kas Latvijas valstij patiešām ir svarīgs – un tie nav jautājumi par to, kā uzveikt kādu politiskā cīņā vai apliet ar dubļiem sev nevēlamu sāncensi, – tie ir jautājumi, kas veido mūsu valsts nākotni un ir svarīgi ikvienam no mums.
Ventspils mērs Aivars Lembergs ir viens no retajiem Latvijas politiķiem, kurš runā par Latvijas attīstību un labklājību, piedāvājot risinājumus dažādiem problemātiskiem jautājumiem. Tikmēr viņa tuvredzīgie sāncenši meklē katru iespēju, lai norādītu, cik Lembergs ir slikts un nevēlams, paši gan nepiedāvājot neko, kaut vai uz pusi ko labāku.
Kamēr Lemberga sāncenši runā par viņu, Lembergs runā par Latviju – par veselības sistēmu, izglītības reformu, emigrācijas problēmām, nodokļu reformu utt.
Šķiet, ka politiķu prioritātes ir skaidri redzamas!
Posted by Sabiedrība par atklātību on Monday, February 12, 2018
Vēl par tēmu:
Pakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākNedēļa būs silta un nokrišņiem bagāta
Šīs nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā ietekmēs ciklons. Debesis bieži būs apmākušās, mākoņi nesīs lietu, slapju sniegu, vietām gaidāma arī atkala, kas padarīs atsevišķus...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākA hepatīta uzliesmojumi Eiropā: SPKC aicina ceļotājus ievērot piesardzību
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka dažās Eiropas valstīs turpinās A hepatīta uzliesmojumi un novērojama pieaugoša saslimstības tendence. Tādējādi SPKC aicina ceļotājus...
Lasīt tālākTuvākajās dienās Latvijā saglabāsies silts un mitrs laiks
Nedēļas nogalē gaidāms pārsvarā mākoņains laiks un nokrišņi visā valsts teritorijā – lietus, smidzināšana un vietām arī slapjš sniegs. Pūšot galvenokārt lēnam vējam, daudzviet...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākRīgas dome sveic pasaules čempiones pludmales volejbolā; rosina nosaukt viņu vārdā pilsētas pļavu Lucavsalā
Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs trešdien, 3. decembrī, Rātsnamā svinīgi sveica pludmales volejbolisti Tīnu Graudiņu, kura nesen izcīnījusi pasaules čempiones titulu. Mērs...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākVDD rosina uzsākt kriminālvajāšanu par mēģinājumu nogādāt Krievijā lielu daudzumu ložu
VDD šā gada 24. novembrī rosināja prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret Krievijas pilsoni par ES noteikto sankciju pārkāpšanas mēģinājumu, cenšoties pārvest pāri Latvijas robežai...
Lasīt tālākVNĪ: žoga izbūve gar Latvijas–Krievijas robežu noslēgsies gadumijā
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā gar Latvijas–Krievijas robežu šogad atlicis izbūvēt aptuveni sešus kilometrus žoga purvainajos apvidos un grūti sasniedzamās vietās. Žoga...
Lasīt tālāk