Eksperte: Nodokļu reformas mērķis mazināt ienākumu nevienlīdzību nav attaisnojies

Nodokļu reforma ir tādu putru ievārījusi, ka nesaprot ne tikai darbinieki, bet bieži vien arī grāmatveži, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja nodokļu konsultante Inga Pumpure.
Viņa pauda, ka nodokļu reformas mērķis mazināt ienākumu nevienlīdzību nav attaisnojies, turklāt virkni ieviesto izmaiņu aizēno to sarežģītā administrēšana, kuru, pēc viņas vārdiem, nesaprotot ne darbinieki, ne arī pat grāmatveži, tostarp Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki.
“Sajukums ir pietiekami liels,” piebilda nodokļu konsultante.
Viņa norādīja, ka ne visi grāmatvedības programmu izstrādātāji spēj nodrošināt izmaiņas atbilstoši nodokļu reformai, līdz ar to daļai grāmatvežu darbu nākas darīt ar roku, kas savukārt ļoti apgrūtina grāmatvežu darbu.
Viens no sarežģījumiem ir saistīts arī ar progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kā arī diferencēto neapliekamo minimumu. “Katram darbiniekam jāspēj prognozēt to, vai viņa ienākumi gada laikā nepārsniegs 20 tūkstošus eiro. Ja tomēr pārsniegs, tad jāraksta iesniegums par 23% IIN likmes piemērošanu. Citādāk pēc gada beigām var izveidoties nodokļa parāds,” paskaidro Pumpure.
Viņa norāda, ka tajā gadījumā problēma var būt uz abām pusēm – gan nodokļa parāds, gan pārmaksa. “Tas ir tas bēdīgais, jo nodokļu reformas mērķis bija, lai tiem, kam ir vismazāk, šoreiz paliek visvairāk. Diemžēl šis mērķis nav attaisnojies,” norādīja Pumpure.
“Īstenībā to varēja aprēķināt ļoti vienkārši. Es arī darbojos darba grupās, kas strādā pie likumprojektiem. Mēs ļoti daudz strādājam, rēķinām, sniedzam aprēķinus, tikai neredzam, kur tie paliek. Mūsu ieteikumus diemžēl neņem neviens vērā,” saka nodokļu konsultante.
Jau vēstīts, ka nodokļu reformas ietvaros palielināta minimālā alga līdz 430 eiro. Tāpat pieaudzis maksimālais diferencētais neapliekamais minimums uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro.
Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 – 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī – 2020.gadā.
No 2018.gada 1.janvāra ir izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), ieviešot progresīvo likmi 31,4 procentu apmērā ienākumu daļai virs 55 tūkstošiem eiro gadā. Noteikts arī lielāks IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu – uz 200 eiro mēnesī. 2019.gadā nodokļa atvieglojums būs 230 eiro, bet 2020.gadā to paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī, kā arī šogad sagaidāmas arī vairākas citas plašas izmaiņas.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Pieaugot investīcijām reģionos, augs vajadzība pēc jaunām elektroenerģijas jaudām
Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas reģionos būtiski palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas, tāpēc jaunu enerģijas ražošanas jaudu pieejamība kļūst par vienu no priekšnoteikumiem...
Lasīt tālākVai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk