Valsts prezidents izsludinājis 2018.gada budžetu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien, 6. decembrī, oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” izsludinājis likumu “Par valsts budžetu 2018. gadam” un ar to saistītos likumus.
Kā liecina “Latvijas Vēstnesī” publiskotā informācija, kopumā izsludināti 30 likumi.
Nākamā gada valsts budžets jaunas būtiskas izmaiņas nodokļos neparedz. Budžeta deficīts nākamgad plānots viena procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Lielākais finansējuma pieaugums nākamgad būs jomām, kas izvirzītas kā valsts prioritātes – iekšējās un ārējās drošības veicināšanai, veselības aprūpei, demogrāfijas sekmēšanai, kā arī autoceļu sakārtošanai.
Valsts drošībai un aizsardzībai nākamgad papildus piešķirti 126 miljoni eiro, un finansējums kopumā sasniegs divus procentus no IKP, ko paredz Latvijas kā NATO dalībvalsts saistības. Vairāk nekā 11 miljoni paredzēti austrumu robežas sakārtošanai, kibernoziedzības novēršanai un citiem ar iekšējo drošību saistītiem pasākumiem.
Veselības nozarei nākamgad papildus tiks novirzīti vairāk nekā 200 miljoni eiro, un veselības aprūpes budžets kopumā pārsniegs vienu miljardu eiro. Pieaugums plānots arī vidējā termiņā ar mērķi 2020.gadā sasniegt četrus procentus no IKP. Finansējuma palielinājums nepieciešams, lai īstenotu veselības aprūpes sistēmas reformu, sasaistot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar sociālo iemaksu veikšanu.
Būtisks finansējuma palielinājums paredzēts demogrāfijas pasākumiem. Vecāki pie ģimenes valsts pabalsta katru mēnesi saņems piemaksu, un par diviem bērniem tie būs 10 eiro, par trim bērniem – 66 eiro, par četriem bērniem – 116 eiro, par piekto un katru nākamo bērnu par 50 eiro vairāk.
Ģimenes valsts pabalsts nākamgad paliks līdzšinējā apmērā, un to vecāki saņems arī par bērniem līdz 20 gadu vecumam, ja viņi turpina mācīties, kā arī par bērniem, kuri mācās profesionālajā skolā, kaut arī viņi saņem stipendiju. Lielāka atlīdzība būs arī par adoptējamā bērna aprūpi un audžuģimenes pienākumu pildīšanu, savukārt pabalsts audžuģimeņu bērnu uzturam būs vismaz divu minimālo uzturlīdzekļu apmērā par katru bērnu.
Finansējumu plānots piešķirt specializēto audžuģimeņu atbalstam un reģionālo atbalsta centru izveidošanai, kā arī Audžuģimeņu reģistra ieviešanai, kas ļautu paātrināt ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nonākšanu audžuģimenē, nevis bērnu aprūpes iestādē.
No nākamā gada palielināts arī minimālo uzturlīdzekļu apmērs bērniem. Noteikts, ka līdz septiņu gadu vecumam katru mēnesi bērnam jānodrošina uzturlīdzekļi 98,90 eiro, bet bērniem no septiņiem līdz 18 gadiem – 118,25 eiro apmērā. Iepriekš šī summa bija attiecīgi 95 eiro un 114 eiro. Noteikts, ka uzturlīdzekļi bērnam jāmaksā līdz 21 gada vecumam, ja jaunietis turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijā.
Tāpat papildu finansējums paredzēts, lai paplašinātu valsts atbalsta programmas mājokļa iegādei garantiju saņēmēju loku. Pieteikties galvojumam turpmāk varēs ģimenes, kuru apgādībā ir bērns līdz 24 gadu vecumam, kā arī personas ar vidējo profesionālo vai augstāko izglītību vecumā līdz 35 gadiem. Līdz šim uz valsts garantiju hipotekārajam kredītam mājokļa iegādei varēja pretendēt personas, kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. Nākamgad hipotekārajam aizdevumam plānots izsniegt ap pieciem tūkstošiem valsts garantiju.
Savukārt, lai sakārtotu skolu tīklu un veicinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību skolēniem visā Latvijas teritorijā, kā arī nodrošinātu pienācīgu atalgojumu pedagogiem, Ministru kabinetam dots uzdevums noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē un klašu grupā vidusskolā, kā arī kārtību, kādā valsts piedalās skolotāju darba samaksas finansēšanā. Tāpat paredzēts nākamgad atteikties no jaunu internātskolu dibināšanas un nodrošināt iespēju pašreizējo internātskolu audzēkņiem pēc skolu likvidācijas vai reorganizācijas turpināt mācības vispārējās izglītības iestādēs.
Skolu tīkla sakārtošanas ietvaros paredzēti sociālā atbalsta pasākumi, un tiem pirmspensijas vecuma pedagogiem, kuri skolu reformas rezultātā paliks bez darba, būs tiesības uz vienreizēju atlaišanas pabalstu.
Finansējums autoceļiem nākamgad sasniegs 222 miljonus eiro, un no tiem 25,6 miljoni, tostarp daļa no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem, papildus tiks novirzīti vietējo valsts autoceļu ar grants segumu sakārtošanai turpat 300 kilometru garumā.
No nākamā gada tiks ieviesta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme piecu procentu apmērā, un to piemēros Latvijai raksturīgu svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm. Nodokļa samazinātā likme ieviesta uz trim gadiem, un šajā laikā tiks vērtēta tās ieviešanas efektivitāte.
Budžeta likumā finansējums paredzēts sakrālā mantojuma saglabāšanai, atbalsta programmas izveidošanai radošajām personām, kā arī tūrisma nozares uzraudzības sistēmas uzlabošanai.
Lai nodrošinātu efektīvāku plašsaziņas līdzekļu uzraudzību, par retranslācijas atļaujas pārreģistrāciju noteikta ikgadēja nodeva. Ieņēmumus plānots novirzīt kvalitatīva televīzijas un radio satura nodrošināšanai.
Arī nākamgad papildu līdzekļi piešķirti ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu stiprināšanai, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, kā arī terorisma finansēšanas risku ierobežošanai.
Finansiāls atbalsts nākamgad paredzēts latviskajai izglītībai diasporā, jaunatnes organizāciju darbībai, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu klāsta pilnveidošanai, sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai.
Nākamā gada valsts budžeta likums, vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kā arī ar budžetu saistītie likumi stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Rīga paplašina atbalstu jaunajiem vecākiem
Rīga turpina atbalstīt jaunos vecākus pirmajā mazuļa dzīves gadā, finansējot programmu “Piedzimstot bērniņam”. Šogad rasta iespēja pakalpojumu nodrošināt plašākam saņēmēju lokam. Programma...
Lasīt tālākPieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Kā to vērtē pasažieri?
Pagājusi nedēļa kopš valstī pieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Pasažieru informētība par cenu kāpumu ir dažāda – daļa par izmaiņām zināja laikus, bet citi...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālākPVD Dāviņu pagastā izņēmis 15 suņus un trīs kaķus
Pārbaudot informāciju par iespējamiem dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem, Pārtikas un veterinārais dienests no kādām mājām Bauskas novada Dāviņu pagastā izņēmis 15 suņus un...
Lasīt tālākAptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos
Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un...
Lasīt tālākJaunā darba nedēļa būs lielākoties sausa, gaidāmas arī vairākas saulainas dienas
Aizvadītajā nedēļā, atmosfēras spiedienam paaugstinoties, Latvijā iestājās stabilāks un sausāks laiks. Arī šonedēļ būtiskas izmaiņas sinoptiskajā situācijā nav gaidāmas. Naktīs...
Lasīt tālākAukstums apdraud mīļdzīvniekus: veterinārārsti aicina parūpēties par dzīvnieku drošību
“Bieži vien saimnieki nenovērtē aukstuma negatīvo ietekmi uz dzīvniekiem. Tomēr sals, īpaši kopā ar vēju un mitrumu, var būtiski pasliktināt dzīvnieka pašsajūtu, saasināt hroniskas...
Lasīt tālākTuvākās dienas vēl būs aukstas un salīdzinoši saulainākas
Šonedēļ piedzīvots ziemīgi auksts laiks – piemēram, naktī uz ceturtdienu vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz -22° atzīmei, taču arī citās naktīs gaisa temperatūra...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālāk